Kārlis Kronbergs, Nojauta

 

Tēlotājas mākslas vienība „Latvis” reizi gadā rīko izstādi, un arī šogad Toronto savus 50 darbus rāda 20 biedri (no 33). Taču ir manāms pagurums, ideju pārkaļķošanās, un aizvien vairāk ierodas rutīna. Varbūt ir taisnība, ka, pa vidus ceļu iedami, ar pagātni flirtēdami un nākotnei neuzticēdamies, mēs ieslīdam vidusšķiras pieticībā un labpatikā.

Tomēr savu pārsteigumu netrūka. Nav šaubu, ka Visvaldis Reinholds ir aizbraucis visiem priekšā, jo kā to demonstrēja tādi šāvieniski radīti darbi kā „Meditācija” un „Ainava”, šis gleznotājs rada īstu mākslu, kur materiāli sakūst kopā, atraisās un ekspresionistiski tiecas plašumā, itin temperamentāli un ar gaumīgu, iejūtīgu krāsu.

Arī K. Kronberga apvaldītāki un liriskāki kosmisku formu organiski kopā kausējumi apellē pie meditatīvi transcendentālā un parauj mūsu psīchi tā mazliet uz augšu.

Abi mākslinieki prot plastiski koncentrēt, izvīt un izklaidēt telpas režģus, kurmet jau nonākuši pilnīgā bezpriekšmetīgumā.

A. Jaunzems ar mēļu krāsu izjūtu prot to padarīt tik kulināri aistētisku, ka viņa darbus gribētu pat apēst („Peldētājas” un „Nāve uz zobena”), kamēr Z. Jurševskis, keramiski sarindojis galvu olas kā futbola laukumā, pāri pārliek spilgtu sauli un to visu kopā nosauc par „Protestu”. Vairāk protestētāju mums vajadzīgi, lai ota nepaliek pārāk sulīga, pa taukiem vien dzīvojot. Krietna daļa biedru vispār nemaz neizstādījās, kas norāda, ka dabisks nobirums ir sācies. Citi teicās visu savu pulveri izšāvuši personālajās izstādēs, kas ir daža laba mākslinieka teicams peļņas avots.

Tālis Ķiķauka