BRILJANTA TULKOTĀJA

Translations from the Latvian by Ruth Speirs. Exeter Books, No. 17. Exeter: Exeter University, 1969.

Tulkošana ir vienmēr grūta. Efektīvi pārtulkot dzeju ir gandrīz neiespējams. 1963.g. mūžībā aizgājušais amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts ir teicis, ka tieši dzejas poētiskais elements ir tas, kas lāgā nav pārtulkojams. Protams, var pārcelt dzejas prozas jēgu, bet tā kā dzejošana ir netiešs aplinkus rakstīšanas veids, kad tik daudz kas atkarīgs no ritma, formas, faktūras, vārdu nozīmēm un asosiācijām, proziska tulkošana to padarītu nedzīvu. Tāpēc pārcelt dzejas metrisko formu, atskaņas u.t.t. uz kādu svešvalodu tikpat kā nav iespējams.

Ruta Spīrsa (Speirs) pieder pie reti labajiem š.gs. dzejas tulkotājiem. Dzimusi Latvijā, jau no bērnības divvalodniece - runā latviešu un vācu valodu, viņa, 30. gados apprecoties ar izcilo britu zinātnieku un kritiķi Dr. J. Spīrsu (Dr. John Speirs), ekspertu Čosera (Chaucer) darbos, skotu un angļu viduslaiku dzejā, iedzīvojās arī angļu valodā. Viņas angļu un amerikāņu izdevumos publicētie grūti tulkojamā Rilkes angliskojumi, varbūt, ir vislabākie kādi jebkad parādījušies. Tulkojusi latviešu autora K. Lesiņa īsstāstus (The Wine of Eternity, Minneapolis: University of Minnesota Press,1957). Citi viņas latviešu stāstu tulkojumi publicēti ASV, visvairāk izdevumā The Hudson Review. 1967.g. BBC trešā programma pārraidīja vienpadsmit viņas tulkotos latviešu dzejnieku darbus.

Šis ir pirmais viņas latviešu dzejas tulkojums pamfleta formā. Abi tulkotie - Linards Tauns un Gunars Saliņš ir ļoti moderni, pilsētas dzīves individa iekšējo nesaskaņu un pretrunu dzejnieki, pēc manām domām; sirreālisma iespaidoti. Tauns, kas miris 1964.g., ar savu mazpilsētas nostalģiju atgādina pāris lielā Čiles dzejnieka Nikanora Parra darbus, kur banāla vai sentimentāla bērnības atmiņa pārvēršās par fantasmagorisku biedu. Gunars Saliņš, tāpat kā Tauns, dzimis 20. gados, dzīvo ASV, rada no pirmā acu uzmetiena it kā mazliet vecmodīgāku iespaidu. Viņš ir vīna, sieviešu un dziesmu dzejnieks, atgādinādams Verlēnu (Verlaine) un Dosonu (Dowson); bet ar gluži apžilbinošu talantu un diskonekcijām, pēkšņiem pārtraukumiem un lēcieniem, ar vietām, kuŗas jāaizpilda lasītājam pašam, kas tipisks daudz modernākai dzejai. Abiem piemīt spēja rādīt konkrētu ainu, afmosfairu, situāciju, kuŗā lasītājs pats jūtas iejaukts; abi ir dziļi, bēdīgi un laicīgi, viņos nav ne vēsts no nenoteiktā, vispārinātā vai morālas seklības. Ruta Spīrsa spēj pārcelt angliski viņu individuālismu, kas tikpat dažāds kā divas nobriedušas vīna šķirnes. Viņas perfektā angļu valodas pārvaldīšana un spēja iejusties palīdz līdz pilnībai pārnest tulkojamā dzejnieka izjūtas.

Tā kā šis apskats tiks pārtulkots latviski, nezinu, vai man tomēr nevajadzētu citēt pāris viņas tulkojumu paraugus cerībā, ka tos iespiedīs angliski, varbūt pat kopā ar latviešu oriģināliem. Neprotu ne vārda latviski, bet esmu drošs, ka viņa ir izteikusi pārtulkoto dzejnieku būtību. Sekojošais Linarda Tauna citāts no dzejoļa "Tējnīca" labi iedzīvina,tikko minēto,mazpilsētas atmosfairu:

And crossing the bridges, I found
Peace there, and small
Inconspicuous streets,
And surrounded by freckled
cheerfully clamouring children
I entered the yellow
Teashop where plants climbed through windows
Into the room,
Where time had been brought to a halt
And tasted of wholesome cheese
Because the small street
Was full of the meadows' great peace.

Gunars Saliņš ir straujāks, nemierīgāks dzejnieks, līdzīgs Ibsena lugas Hedda Gabler nelaimīgajam ģenijam "with vine leaves in his hair". Ruta Spīrsa brīnišķīgi pārnes kodolīgā dzejoļa "Pazušana vasarā" kustību:

The farmer's young wife, retreating, allures the eye
with her tight fitting skirt of a succulent blueberry blue,
with her bodice black as two blackberries, rounded and full,
and a kerchief red as wild strawberries, brilliantly hued.

Ļoti efektīvs ir sava veida spirituālais reibonis pārdomās par vīnu:

Are we aware of the death wine dies as we drink it?
Raised to our lips, it spreads its aroma, a fleeting
moment it glows on the tongue, revives for a moment,
glows in our eyes, in our laughter - and is no more.

A simple death. Let us fearlessly rest in this knowledge:
death will come to us all, a mouth will drink us
as though we were wine, without ever pausing to ask
where, in which of all gardens, we had been born.

Rutas Spīrsas tulkojumu lielākais panākums ir tas, ka tie nelasās kā tulkojumi, bet gan kā ļoti laba angļu dzeja, kas tomēr neizdveš svešu garu - īsts dzejnieks nekad nav svešinieks otram dzejniekam - bet tikai ar citādu bagātu tradiciju. Šī mazā grāmatiņa ir tulkošanas meistardarbs.

 

G.S. Freizers (G.S. Fraser)

 

Tulkojis no angļu valodas Laimonis Mieriņš.

 

G.S. Freizers ir lektors Lesteras universitātes (Vidusanglijā) angļu valodas departamentā; literātūras kritiķis un vairāku izdevumu līdzstrādnieks.