ATRAIDĪTA MĪLA ANGLISKI UN LATVISKI
Reinholds Millers, Sekretāre. Čikagā: Treji vārti No. 26, marts/aprīlis 1971.
Reinholds Millers, Teen Angel. New York: Echo Publishers, 1971. 296 lp. $5.00.
Nav daudz rakstnieku, kas raksta divās valodās. Tāpēc Reinholds Millers ir iepriecinošs jaunpienācējs latviešu rakstnieku divvalodnieku saimē. Rakstīdams angliski savā pirmā romānā Teen Angel (tā virsraksts patapināts no kādas 50.gadu beigās populāras, smeldzoši skumīgas dziesmas par mūžam zaudēto meiteni) viņš uzrāda teicamu gatavību. Millers neizplūst liekvārdībā un izvairās no aprautiem pusvārdu teikumiem. Viņa gaŗie, bet loģiski skaidrie teikumi piemēroti sarežģīto psīcholoģisko pārdzīvojumu un izvērtējumu attēlošanai šai vienpusīgas mīlas tēlojumā. Dabas aprakstos un it sevišķi dialogos teikumi saīsinās.
Autors izsaka domu, ka rakstniekam jāievēro dažādība rakstot (127). Viņš to arī labi ievēro un ietilpina šai trešā personā rakstītā stāstījumā iekšējos dialogus, dzejoļus, vēstules, ieskatus pagātnē un nākotnē, sapņus, māņticības, nojautas, atmiņas, pārdomas u. tml. Lai izceltu kādas situācijas vai pārdzīvojuma noskaņu, viņš pievēršas apkārtējai dabai, laika apstākļiem, skaņām, krāsām vai pat šķietami nenozīmīgām kustībām (109). Viņa asie un skaidrie novērojumi attēloti saistīgā, neuzbāzīgā valodā. Autoram ir izteikta formas izjūta. Viņš sadalījis romānu 50 dažāda gaŗuma nodaļās ar atsevišķiem virsrakstiem. Kaut arī ik nodaļa izstrādāta kā patstāvīga, virsrakstam atbilstoša vienība, romāna saliedējums necieš. Darbība rit gludi, stāstījums lasās viegli un saistīgi ar vai bez nodaļu virsrakstiem. Millers lietpratīgi risina Redžinalda Džonsa pašveidošanās stāstu nelaimīgas mīlestības laikā un nepārtraukti uztur lasītāja interesi. Visas citas personas, arī viņa iemīļotā Ivete, ieskicētas tikai kontūrās par tik, par cik tās nozīmīgas galvenā tēla iekšējiem pārdzīvojumiem. Gaumīga techniska apdare un autora zīmētais apvalks tīkami izceļ šo grāmatu. Uzmanīgāks korrektors gan būtu varējis novērst atsevišķu vārdu kopdruku, piemēram, "couldhave" (29), "cleansersthat" (120) u.tml.
Svārstoties starp šaubām un cerību uz pretmīlestību Redžinalds tēlots kā pašapzinīgs, bet paškritisks īpatnis, kas analizē un cenšas izprast sevi un citus, nezaudē cerību uz panākumiem un meklē sekmju pazīmes ikvienā situācijā. Līdzīgi savam vārda brālim Žana Žirodū (Jean Giraudoux) romānā Mele (La Menteuse) Redžinalds neizprot savas mīlas objektu. Garīgi viņš ir par daudz nobriedis, bet nepiedzīvojis mīlas lietās, lai paliekami saistītu glīto, praktisko pusaudzi Iveti. Baidīdamies izlekt, viņš kļūst nedrošs pret iemīļoto meiteni un negūst panākumus, ko viegli sasniedz viņa uzstājīgākie sāncenši. Viņš ir sevī iegrimis savdabis, neuzstājīgs varonis, kas savos piedzīvojumos un domās nedalās vis ar draugiem, kādu viņam nav, bet prāto vientulībā automobilī. Neparasta ir Redžinalda tuvība savam automobilim. Tā atgādina modernizētu versiju tautasdziesmās apdziedātai tautudēla tuvībai viņa bērītim. Nedzīvais automobilis kļūst it kā cilvēka sastāvdaļa, kaut arī tikai ārēja, un, protams, līdztekus Redžinalda attīstībai un rakstura nostiprināšanai uzlabojas arī viņa automobilis, kas no veca, bet īpatnēja stjudebekera grausta izveidojas par teicamu oldsmobili. Viņš ir iekšēji stiprs un nesabrūk, bet turpina sava rakstura izveidošanu, pārdzīvodams nelaimīgo mīlestību pret izskatīgo Iveti, kas mazliet iereibusi Jāņos pačukst viņam dejojot, ka to mīl (60), bet vēlāk izrādās vienaldzīga, pat auksta. Ar gribas spēku un pašanalizi viņš apvalda savas jūtas un neatlaidīgi cenšas kļūt par rakstnieku. Var nojaust, ka rakstniecība atbilst viņa spējām un centieniem, bet jāšaubās, vai viņš iemācījies gūt labākus panākumus pie romāna beigās sastaptās pusaudzes nekā pie Ivetes un Ivetes priekšteces (18). Viņš ir gan neatlaidīgs un pietiekami pašapzinīgs, bet pārāk ideālizē iecerēto meiteni un tādēļ nesasniedz reālo mērķi.
Redžinalda uzskati par dzīvi un dzīves problēmām ir jūtu pilni, bet pārdomāti. Viņa domas par kaŗu (115), policiju (79), Vietnamas kaŗa bēguļiem (76/77) un pirmiem amerikāņu pionieŗiem (97) izteiktas nevis kā graujoši saukļi, bet kā faktu secinājumi. Tiem var pievienoties vai nepievienoties, bet tie jāapsveŗ. Tāpat viņa pārdomas par mākslu, mīlu, dzīvību un nāvi ir vairāk nekā vārdi vien.
Darbība norisinās Ņujorkā, latviešu jaunatnes vidē, kaut latviskums nav minēts un visiem dalībniekiem nelatviski vārdi. Kaut arī viens otrs lasītājs negribēs identificēties ar romāna savdabīgo varoni, vai ar tā neamerikānisko sabiedrību, šo labi uzrakstīto psīcholoģisko studiju par atturīgo, izsmalcināto jūtu cilvēku Redžinaldu ar interesi izlasīs amerikāņi un it sevišķi latvieši.
Drīz pēc 1969.gadā nobeigtā romāna Millers publicē latviski ludziņu Sekretāre, kuŗā skumjas par nepiepildīto mīlu vairs tikko manāmas. Darbība šai lugā veidojas raiti, tai netrūkst drāmatiska sprieguma, un autors neskopojas ar skatuves norādījumiem. Kaut arī darbība sadalīta sešās ainās, dekorācijas neprasa sarežģītas skatuves iekārtas, un ludziņai varētu būt labas sekmes jauniešu uzvedumos. Arī šai nepiepildītas mīlas drāmatizējumā varonis Artis negūst izredzēto meiteni Moniku. Izskatīgā Monika nepareizi novērtē savu pielūdzēju un to atraida, gribēdama atdoties kādam ārēji žilbinošam mūziķim. Kad Artis atmasko viltnieku, viņa aptveŗ savu kļūdu. Bet izrādās, ka Artim viņa vairs nav vajadzīga un viņš to atraida, lai nodotos mākslai. Liekas, Redžinalda izteiktais drauds sariebt Ivetei kādā no saviem literāriem darbiem (232) izpildīts ludziņā Sekretāre.
Cerams, ka turpmākos darbos angļu valodā R. Millers atradīs iespēju atbrīvoties no etniskās anonimitātes, rakstot par latviešiem.
Hamilkars Lejiņš