REPRODUKCIJU KOPOJUMI NO SIDNEJAS UN RĪGAS

Reinis Zusters. Australian Artists Editions. Red. Lloyd Rees. Sydney: Collins, 1971. 26 lp. $3.50

Jūra latviešu padomju glezniecībā. Rīga: Liesma, 1971. 108 lp. Rbļ. 2.47

Latviešu mākslinieku gleznu reprodukciju izdevumi Rietumos iznāk tik reti, ka šīs reizes vajadzētu izsludināt par svinamām dienām... Reprodukciju albumu Reinis Zusters ar izjustu tipografisku iekārtojumu un 15 attēliem krāsās ir izdevuši austrālieši, mērķtiecīgi reklāmēdami "savus" māksliniekus, tiem pieskaitot rosīgo, tagad naturālizējušos latviešu cilmes gleznotāju, kopš 1950.g. piektajā kontinentā mītošo Reini Zusteru.

Jāpieņem, ka reprodukciju izlase ir pietiekami reprezentātīva, lai tā dotu priekšstatu par Zustera glezniecības izpratni. Lai cik laba arī būtu reprodukciju kvalitāte, oriģinālus tās nevar aizstāt. Tomēr, vispārējai situācijai nemainoties, iespējams izdarīt dažus secinājumus.

Zusters gleznas pamatam bieži izmanto kvadrātu, kas ir vīzuāli ļoti dinamisks veidols. Viņa darbu formālā uzbūve ir vienmēr stabila, ar labu ritma izjūtu un korrektu, pasausu zīmējumu, kas var apgrūtināt zīmēšanas un glezniecības elementu apvienošanu. Zustera krāsu izjūta ir teicama, viņa salikumu attieksmes ir sulīgas, dzīvas un labi noskaņotas.

Piem., darbā "Parched tracks", zilais tik efektīvi vibrē pret silto toņu masām, ka oriģinālā, droši vien, šis efekts sasniedz , hipnotiskus apmērus. Dažreiz Zustera krāsu noskaņojums var kļūt salds, kā gleznā "Transformed street", kad tas robežojas ar chocolate box mākslu. Krāsu viņš uzliek ar otu vai visbiežāk ziež ar paletes nazi, kas labi iekļaujas gleznas uzbūvē, sevišķi ja motīvs ir pilsētas skats, turpretim šādi gleznotas debess pasāžas rada nesaliedētu, pat neveiklu iespaidu.

Izskatās, ka Zusteram kūmās būs stāvējis Destēls (De Stael) un arī Beikons (Bacon), kuŗa iespaids īpaši jūtams gleznā "Episode in New York". Taču Beikons ir daudz brāzmaināks, trauksmaināks gleznotājs. Zusters neriskē - viņš allaž ietur mēru, būdams solids, tradicionāls gleznotājs, kam akūtās mūsdienu modernās mākslas problēmas iet secen. Viņš neliek skatītājam arī pārāk daudz domāt, nemīl šokēt, drīzāk patikt. Tāpēc jājautā, vai tik mierīgā un nosvērtā pasaulē ir vērts dzīvot?

Reprodukciju albums Jūra latviešu padomju glezniecībā iespiests uz labas kvalitātes krīta papīra ar 23 mākslinieku 94 darbu reprodukcijām, no tām 42 ir krāsās. Marīnisms īsteni ieviešas latviešu glezniecībā tikai ar XIX gs, beigām, kad strauji attīstās mūsu profesionālā māksla. Ar R. Bēma vārdiem izsakoties (6.lp.), tas "četrdesmito gadu otrajā pusē kļūst par neatņemamu sastāvdaļu pēckaŗa atjaunošanas darba un sociālistiskās jauncelsmes mākslinieciskajā atspoguļojumā". Tāpēc varbūt ir bijis piedienīgi E. Iltneru reprezentēt ar tipisku, saldu t.s. sociālistiskā reālisma paraugu, gleznu "Zeme un jūra", kur tēlots, kā teikt, padomju Ādams un Ieva, viņa izcilo kompozīciju "Dzintara meklētāji" atstājot ārpusē.

Tomēr izlases temas atbilst marīnismam šī vārda pieņemtā nozīmē. To sižeti sniedzas no ostu, regašu, jūŗas noskaņām līdz zvejnieku dzīves skatiem. Visiem autoriem ir izveidots savs personīgais rokraksts. Piemēram, J. Liepiņam tas radniecīgs Vlaminka glezniecībai. Ļoti illustrātīvajam un techniski veiklajam J. Osim pretstats ir N. Petraškēvičs, kas lieto sulīgus krāsu salikumus, izceldams formu pašvērtību nozīmi. Konservātīvam skatītājam tādi darbi kā H. Siliņa "Jūra" vai A. Zviedra "Pirms saules lēkta" un "Pie krasta", šķitīs esam īsti abstraktās mākslas paraugi. Te tomēr darīšana ar vienkāršu motīva "diktētu" ārišķību, kur tālāk par atainošanu nav mēģināts iet. Šādu "modernismu" jūt arī L. Mūrnieka un J. Viļumaiņa darbos.

Ja izdevuma vispārējā darbu izlase, kurā nav uzņemti akvareļi, ir tipiska tagadējai latviešu padomju mākslas vismaz vienam aspektam, un par to nebūtu jāšaubās, tad tās amplitūda, kas svārstās mierīga tradicionālā akadēmisma robežās, ir pārāk šaura. Tas var gaŗlaikot.

Teksts tulkots arī krievu, angļu, franču un vācu valodā.

Laimonis Mieriņš