DAŽOS VĀRDOS
Ar aizkustinošu neatlaidību "Tilta" apgāds Mineapolē turpina veicināt mūsu literārā mantojuma plašāku iepazīšanu, apsveicami koncentrējoties uz to darbu pārpublicēšanu, kuriem tuvākā nākotnē maz izredžu iekļūt skaļi reklāmētajā "padomju daudznāciju literātūras zelta fondā". Protams, uzslava pienākas visiem grāmatu pircējiem par atsaucību pret mūsu daiļliterātūru, par apzināšanos, ka arī technikas brīnumu gadsimtā grāmatas tomēr paliek visvērtīgākais cilvēka garīgas augsmes un bagātināšanas avots. 1971.g. "Tilts" sāk laist klajā jaunu Andrieva Niedras darbu izdevumu. Māras jostā (224 lp. $5.50) uzņemti 5 Latvijas valsts sākuma gados periodikā izkaisīti stāsti, kas nekad nav pārspiesti vārda meistara kopotajos rakstos. Vēsturiskais romāns Anna Gaigala (192 lp. $5.00) iespiests kopā ar stāstu Pēteŗa Platbikša vaina, kur kodīgi satirizētas Rīgas augstāko slāņu mīlestības dēkas 20.gadu sākumā. Rakstnieka simtgadi atzīmējot, tanī pašā gadā iznāk Rakstu I sēj. (228 lp. $6.50), kur uzņemti 6 vēsturiski stāsti, 1972.g. publicēti Rakstu sējumi II- IV (288 + 224 + 223 lp. $19.50) ar 8 prozas darbiem. To starpā spilgtiem psīcholoģiskiem tēlojumiem bagātie pag. gs. pašās beigās sacerētie gaŗie stāsti Nespēcīga dvēsele un Skaidra sirds, kam kultūrvēsturisks un autobiografisks raksturs. Lai gan latviešu klasiskās literātūras Panteonu tikpat grūti iedomāties bez Niedras, kā bez brāļiem Kaudzītēm, Aspazijas vai Andreja Upīša, Latvijā viņa darbi vēl joprojām bez izņēmuma atrodas padomju Index librorum prohibitorum slejās. Sakarā ar gadsimta apritēšanu kopš mūsu rakstniecības dižgara Jāņa Poruka dzimšanas, 1972.g. "Tilts" publicē viņa Stāstus un noveles 2 sējumos (254 + 255 lp. $14.00) ar 32 darbiem (apm. 1/5 dalu no P. īsās prozas devuma), kas kopš kaŗa nav pārpublicēti ne trimdā, nedz arī dzimtenē. Iznāk arī 1905.g. dziesmas "Ar kaujas saucieniem uz lūpām" autora un pirmā Tēvzemes balvas laureāta Jāņa Akurātera 2 stāstu izlases - Kalēja dēls (255 lp. $6.50) un Klusums un gaisma (256 lp. $6.50). Kamēr kopš 50.gadu beigām literātūras oficiālie revidenti Rīgā ieslēguši "zaļo gaismu" krietnai tiesai Poruka darbu, par ko liecina arī viņa Raksti 3 sējumos (līdz šim "Liesma" izdevusi pirmos divus), no Akurātera daiļrades pieņemami ir bijuši tikai atmiņu tēlojums Kalpa zēna vasara un gaŗais stāsts Degoša sala - abi neapstrīdami šedevri latviešu klasikas sacerējumu rindās. Ar savu darbu lielāko daļu - kā paskaidrots autoritātīvās Latviešu literatūras vēstures IV sēj. (1957) Akurāters esot "tipisks buržuāziskās literatūras pārstāvis, individuālistisku ideju sludinātājs, dekadents, (kuŗš) neatrod kopīgu ceļu ar darba tautu". 1971.- 72.g. turpina iznākt mūsu ievērojamā "dzimtenes dzejas" (Heimatdichtung) pārstāvja Jēkaba Janševska grandiozais romāns Dzimtene (IV-VI, 287+ 287+ 272 lp. $18.00), ko autors rakstījis 41 gadu (1884 - 1925). "Ciklopiskais", saturā neparasti bagātais darbs kolorīti atveido dzīvi Lejaskurzemē 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Nacionāli īpatnās lauku dzīves tēlojumos, bet īpaši frazeoloģismu un dialektismu piesātinātajos dialogos izpaužas autora etnografiskās un filoloģiskās intereses. 1972.g. pārpublicē divus 30.gadu ražīgā prozista un komēdiju autora Jāņa Sārta (Apsīša) romānus Meža miers ("Tilts", I-II, 176 + 160 lp. $12.00) un Zaļā svētnīca ("Latvju Grāmata", 300 lp. $9.60). Abas grāmatas, kas pieder autora ievērojamākajām, caurstrāvo zemnieku dzīves apoteoze. Kad 60. gadu otrā pusē Sārtam ļauj atkal publicēties, viņš vairāk vai mazāk sekmīgi pārorientējas uz kolchoznieku dzīvi "priekos un bēdās", piem., romānos Vārti (1966) un Saulgrieži (1969).
Amerikas Latviešu Apvienības paspārnē pērngad laiž klajā vienu no mūsu literātūras robežstabiem - Raiņa nacionālpolītisko un individuālpsīcholoģisko Uguni un nakti (222 lp. $8.00), ko grezno Lūdolfa Liberta gleznu attēli krāsās. Gadu iepriekš "Grāmatu Draugs" laiž klajā Jankas Mūzikanta 2. izd. (Bruklinā, 229 lp. $5.50), kam divu mūzu skūpstītais Knuts Lesiņš pamatā licis savas jaunības gadu atmiņas no Latvijas konservātorijas. Romāns, ko raksturo spraigs sižets un savdabīgi tēlošanas paņēmieni, sacerēts 1950.g. Vācijas nometņu laikā - visražīgākajā Lesiņa literārās jaunrades posmā.
(R.E.)
Against Stalin and Hitler (New York: John Day, 1973, 270 lp. $8.95) ir biografisks vēstījums par Andreju Vlasovu - PSKP biedru, sarkanarmijas ģenerālleitnantu, Padomju Savienības varoni, paša Staļina suminātu Kijevas un Maskavas aizstāvi, kas, pēc nokļūšanas vācu gūstā pie Volchovas, top par pretpadomju "Krievijas atbrīvošanas kustības" organizētāju ("Staļina diktātoriskās metodes virza krievu tautu pretim iznīcībai"). Nepieņemams šim krievu patriotam bija arī vācu fašisms un Rozenberga Ostpolitik. "Noziņojiet Herr Hitleram", bezbailīgi pieprasījis turpat divarpus metru gaŗais mužika dēls, dažkārt dēvēts par krievu de Gaulle, "ka Lielvācija ved kaŗu nevis pret staļinismu, bet pret maziem žīdu bērniem". Kaŗa beigu posmā Vlasovs ar saviem kaŗavīriem kapitulē amerikāņiem, kas - izpildot Staļina prasību - drīz vien viņus izdod padomju iestādēm kopā ar citiem "PSRS pavalstniekiem", Vlasovu pakaŗ 1946.g. vasarā Maskavā. Saistošās, traģisma piesātinātās grāmatas autors, Baltijas vācietis Strikfelds (Wilfried Strik-Strikfeldt) pats daudzkārt ticies ar Vlasovu dienesta lietās kara laikā.
(R.E.)