NE SEVISĶI ORIĢINĀLI UN KATRĀ ZIŅĀ BRIESMĪGI PAVIRŠI

Ivars Sīlis, Kamanu sliedes aizputina. Tulk. no dāņu val. Pāvils Klāns. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1971. 205 lp. $5.80.

Ne jau katra latviešu cilmes autora grāmata, sarakstīta kādā citā valodā, tūdaļ jātulko latviski. Par Ivara Sīļa dāniski uzrakstīto Grenlandes grāmatu Sloedesporene fyger til var sacīt, ka temata dēļ ar to vērts iepazīties arī dāniski neprotošiem latviešu lasītājiem. Tā "atsedz arī problēmas, kādu dāņu rakstniekam pašam savā zemē nav" (ir citas!), bet jau iesākumā jāsaka, ka grūti pievienoties tulkotāja sajūsmai, ka grāmata citādāka "nekā pie mums parasts" Dānijā. Var jau būt, ka Dānijā. Bet citādi šī grāmata ir visai parasts, turklāt ne sevišķi veikli uzrakstītu ceļojuma piezīmju kopojums. Arī autora vietumis trāpīgi ieskicētie novērojumi par amerikāņu bažu personāla un modernās techniskās civīlizācijas graujošo ietekmi uz t.s. primitīvajām tautām nav nekas jauns šā žanra grāmatām. Tādēļ nebūtu, rakstot ievadvārdus, jāiekrīt kaut kādā "latviskā sajūsmā", ko grāmatas saturs īsti neattaisno.

Sīļa darbā ir daudz chaotiskas liekvārdības un ikdienas sīkumu aprakstu, kas aizēno būtiski svarīgo un interesanto. Rūpes par grenlandiešu tautas rakstura un kultūras iedragāšanu kolonizācijas rezultātā ir vietā, bet grāmata ne tuvu nepieved pie kaut kādas uzskatāmi ieskicētas grenlandiešu īpatnējas nacionālās sejas. Medinieku tautu pasaulē joprojām vēl ir diezgan daudz, tieši tādēļ būtu interesanti uzzināt, kāda īsteni izskatās grenlandieša kultūra; vai tajā ir tikai apjūsmošanas vērti pozitīvi elementi, vai arī tādi, kuŗus derētu modificēt, lai grenlandieši spētu dalīties ar pārējo pasauli pozitīvajā, ko, piemēram, technikas attīstība tomēr spēj dot. Pēdējā jau nesastāv tikai no lētiem amerikāņu šlāģeriem un automašīnu izsplautajiem izdedžiem vien.

Izvēli - kā rakstīt grāmatu - varam tomēr mierīgi atstāt autora ziņā. Ir tiesa, ka ne visi lasītāji interesējas par šādiem jautājumiem un Sīlis "apzinīgi" (vai varbūt tomēr - apzināti?) lieto vienkāršu, sarunu valodai tuvu izteiksmi. Tā šodien raksta grāmatas, un tas nemaz nav peļami.

Bet tulkotājs - un arī apgāds - acīmredzot krietni vien pārpratis, kas ar šādu "uz izsmalcinātību nepretendējošu" stilu domāts. Vai nav domāts. Katrā ziņā ar to nav domāts gluži vienkārši - nepareizs, paviršs valodas lietājums. Grāmatā Kamanu sliedes aizputina (ko tad šīs sliedes isteni aizputina?) latviešu valoda "tuva" visām tām nepareizībām, kas tiešām arvien vairāk iezīmē mūsu emigrantisko sarunu valodu. Bet ja tulkotājs saka, ka viņš mēģinājis "paturēt arī dāņu valodas garu", tad jājautā, vai Sīlis tiešām tik slikti prot dāniski. Un apgāda Nyt Nordisk Forlag korrektori? Kā citādi "paturētais" dāņu valodas gars varējis novest pie tik kropla tulkojuma teksta? Bet jādomā gan, ka darīšana ar vienkāršu, bet gluži briesmīgu paviršību. Un tādā gadījumā jājautā, vai tulkotājs un arī apgāds latviešu lasītāju saimi trimdā uzskata par kaut kādu nožēlojamu baru, kam var iesmērēt brāķa preces acis nepamirkšķinot. Dolars jau ar to, protams, nekļūs mazāks. Bet kā būtu, ja mūsu žurnālisti un rakstnieki, un arī apgādu redaktori un īpašnieki, tīši nemestu indes pašu latviešu akās?

No šī valodas viedokļa Sīļa grāmatas latviešu izdevums ir nolakota mēbele, kas darināta no ķirmju sagrauztiem dēļiem. No ārpuses jau izskatās tīri glīta...

Tiem, kam tas var sagādāt izlustēšanās prieku, grāmata var noderēt kā neaptveŗami plašs humoristisku tekstu krājums ar visiem tās Farvel ragiem, "auguma apakšdaļām", "laipniem klimatiem", Thulas Bazēm un Qanagām.

Sīļa Grenlandes klaiņojumu aprakstus illustrē fotoattēli un autora veiksmīgi darināti zīmējumi.

Gunars Irbe