RSI IZKĀRTNE IEKRĪT SMILTĪS
Nikolajs Kalniņš, Tikai saulei nav ēnu. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1972. 390 lp. $7.50.
Nikolaja Kalniņa romānu Tikai saulei nav ēnu laikraksta Laiks kritiķe gauži pavirši ievietojusi atmiņu literātūras plauktā, kur trimdas grāmatas kā smaržīgi maizes kukuļi rindojas pieaugošā skaitā. 347. lp. autors pats nosprauž rakstnieka sūtību: "... nav tikai jākopē dzīve, bet jāatklāj tās saturs, ko parastais vērotājs nekad nesaskata, jārāda dzīves jēga, problēmas." Kaut autoram tuvās jaunatnes problēmas risinātas kultūrvēsturiskā fonā un Rīgas skolotāju institūta (RSI) garā, kas sakņojas Luža Bērziņa koptajās tautas gara mantās un kristietībā, tās visas vēl joprojām jauniešiem aktuālas - šodien, rīt un vienmēr.
Atkārtoti uzpeld darba meklēšana. Tā ir savdabīga jauniešiem, kas tikko skolu beiguši. Tie gatavi ar pilnu krūti gāzties savas iztēles plašajā dzīvē. Tā vietā ieilgstošs bezdarbs, nepiemēroti darba devēji, priekšniecība, vietas un darba apstākļi. Jaunie skolotāji māca un audzina arī bērnu patversmē un labošanas iestādēs Pleskodālē un Irlavā. Šeit vērojam to jauniešu gaitas, kuŗi aug ārpus ģimenes loka. Tagadējās jaunatnes reliģiskie meklējumi vērš skatus uz austrumiem. Esam arī dzirdējuši vaicājam, vai dievturība ir tikai mītoloģija par dabas parādībām, vai ticējumu, ieskatu un ieražu sistēma? Ar ko kristietība būtu pārāka par dievturību? Autors arī cenšas dot atbildes (95.-103.lp.).
Tāpat kā Laipu licējos, sarežģījumi notikumos rodas centrālās personas Dauņa Apoga rakstura dēļ. Viņš pats sevi atzīst par tīru sangviniķi: "Vēja grābslis, sangviniķis! Te es aizdegos, te liesmas slāpēju!" (112.lp.). Nik. Kalniņš sakarā ar skolotāju, vēlāko profesoru un literātūrzinātnieku, J.A. Jansonu plaši apskatījis literātūras pētīšanas metodes. Būtu bijis lietderīgi, sakarā ar otru populāro skolotāju J.A. Burtnieku sniegt īsu cilvēku tipu noraksturojumu. 1) Melancholiķis jau ikdienā daudzināts. 2) Flegmatiķī mēdz uzsvērt viņa vienaldzību, bet aizmirst viņa pozitīvo ievirzi, izturību un neatlaidību (Putenis). 3) Choleriķis ir straujais kalnu gāzējs, kas nevēro, kādas drupas aiz sevis atstāj pēkšņas iekāres piepildījums. Tāds ir pats Burtnieks, Helēna Sočinska un pa daļai Zole. Dzīvē vairāk sastopam tipu sajaukumus.
Mīlestība Dauni, kā parasti katru jaunieti, saņem koncentriskos lokos. Pirmajā pievilkšanas punkts ir objekta āriene. Daunim tā ir Renāte ar smaidu piltuvītēm vaigos. Tad viņš sāk meklēt rakstura un gara daiļumu Aigā. Samākslota gan liekas Subiņa un Dauņa tikšanās pie Aigas kapa. Helēnas Sočinskas jūtu bangojums liek uzplīties Daunim: jo Daunis atturīgāks, jo Helēna vairāk tiecas pēc "neuzvaramā". Viņu attieksmju kulminācija sākas 287.lp. aforismā: "Mute alka skūpsta, kas cilvēka asinīm ir daudz vairāk vajadzīgs nekā mīlestībai." Šais lapās jūtu sprieguma sablīvējums atgādina lielo ziemeļnieku Unsetes (Sigrid Undset) un Gunnarsona tēlojumus. Indrā Daunis palēnām atskārst mīlestību un dzīvo cilvēku, cilvēku ar vērtībām un vājībām. Viņa sapņošanā un fantazijā veidojas tādas kā īpašuma tiesības uz Indru, kas uzmilzt slimīgā greizsirdībā. Indra, reāliste, jūtu dzīvē ātrāk pieaugusi kā Daunis. Var iedomāties, ka viņai sekmējas "dzēst uguni ar uguni", uzpūšot Dauņa greizsirdību tik liesmainu, ka tā sadegtu uz visiem laikiem.
Nobeigumā gribētos romānu Tikai saulei nav ēnu ietilpināt čakisko prozas darbu rindā. Nav runa par paša Čaka prozu, bet par jaunu literāru paņēmienu, ko dzejā ieviesis mūsu dzejas lielmeistars. Savos dzejoļos viņš it kā uzmet galdā raksturīgus faktus un tēlus, un tad tu, lasītāj, topi aktīvs un izšķiries žēlot, smieties, nicināt, priecāties, dusmot; bet - dari manu dzeju par savu! Šo pašu paņēmienu prozā sācis Anšlavs Eglītis ar Līgavu medniekiem, un turpina vēl līdz šai dienai. Starp viņa līdzgaitniekiem vēl var minēt A. Dziļumu, A. Voitku. Viņu grāmatas teic: lasiet, jūtiet, saprotiet - tāda ir dzīve! Pieņemiet, atmetiet, nolādiet, pavīpsnājiet, cenšieties - tā ir jūsu, lasītāju, daļa.
Edīte Zuzena