Inārs Zvirgzdiņš
MELNBALTĀ KRĀSAINĪBA
Ilmārs Apkalns. Pagrieziens (apbalvots Spānijā un Portugālē).
Šodienas Latvijas fotomāksla sasniegusi atzīstamu profesionālu līmeni. Tai ir ievērojami panākumi ne tikai Latvijā, bet arī daudzās pasaules valstīs. Balvas uz Latviju ceļojušas no vairākiem kontinentiem. Kopumā dažādās starptautiskās fotoizstādēs Latvijas fotomākslinieki ieguvuši krietni vairāk par simt medaļām. Atteikušies no iesīkstējušiem paņēmieniem, fotomākslinieki ļoti bieži pa jaunam skata cilvēku, viņa darbu, dabas skaistumu, apkārtējās pasaules krāšņumu, viņi prot izvēlēties pašu raksturīgāko cilvēkā, parādīt to pārdzīvojumu un pārdomu brīžos.
Parastajos melnā un baltā pretmetos ieraudzīt neparasto nemaz nav tik viegli. Ne jau velti ar fotografēšanu nodarbojas ļoti daudzi, bet par fotomākslinieku kļūst tikai tas, kam pietiek spēka un pacietības sūros jaunrades meklējumos atrast savu ceļu, izvairīties no bezgalīgas atkārtošanās, kas nomāc skatītāju un nesekmē fotomākslas attīstību. Fotomāksla nav fotografēšana dokumentālās „iemūžināšanas” dēļ, bet lai cilvēkiem atklātu kaut ko jaunu, skaistu, bagātinātu viņus. Ikdienā pilnveidojot savu meistarību un meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, kuplinot un bagātinot izstādes, Latvijas fotomākslinieki uzskata, ka nav nefotogenisku cilvēku un situāciju, bet ir tikai vāji fotografi. Šāda paškritiska pieeja ir ķīla tam, ka arī turpmāk netrūks jaunu izteiksmes krāsu meklējuma melnbaltajā pasaulē... Radošās domas nemitīga attīstība nodrošinās arī turpmākos panākumus.
Latvijas fotomeistari ieguvuši atzinību pasaulē. Daudzās valstīs pazīst E. Spuŗa, I. Apkalna, L. Baloža, G. Bindes, J. Kreicberga, N. Brīvlauka, J. Lādīša, H. Stankēviča u.c. darbus. Šoreiz iepazīstinām ar četriem fotomeistariem, ar viņu pieeju pasaulei un fotomākslai.
Ilmārs Apkalns. Piedalījies vairāk nekā 200 izstādēs, saņēmis turpat divus desmitus starptautisku medaļu, tai skaitā arī FIAP (Starptautiskā fotomākslas federācija) medaļu... I. Apkalns nestaigā ar aparātu kaklā, lai „noķertu” kadru. Viņam uzņēmumi top laboratorijā. Top no diviem, trim, četriem negatīviem. Viņu interesē harmoniskais, viņš cenšas apvienot ritmu, kompozīciju; dinamiku, aistētiku. Viņš tiecas uz filozofisku vispārinājumu. Grafiskā attēlu veidošanas maniere ļauj atmest visu lieko. Pēdējā laikā jūtama tieksme uz dekoratīvu slodzi un simboliku.
Ilmārs Apkalns;. *** (apbalvots Anglija, Francijā, VFR, VDR, Taizemē un Spānijā).
Ilmārs Apkalns. Dzīvā skulptūra (apbalvots VDR un Francijā).
Ilmārs Apkalns. Zeme un cilvēks.Leons Balodis. Izceļas ar savu darbu virtuozo technisko izpildījumu. Uzskata, ka mākslas fotogrāfijai vajadzētu likt skatītājam domāt, izraisīt asociācijas. L. Baloža fotogrāfijas ir saturā bagātas, formas ziņā iespaidīgas. Fotogrāfijas ideja rodas iztēlē, sintezējot dažādus spilgtus iespaidus. Bet realizēt to dažkārt izdodas tikai nejauši. Tomēr attēls nav nejaušs momenta fiksējums, bet pārdomu rezultāts.
Mīļākie temati: jūŗa ar savu mainīgumu un nemieru un, protams, cilvēks. L. Balodis tematus bieži maina, lai tie neapniktu, lai, atkārtoti atgriežoties, prastu asāk saskatīt svaigo, neparasto. Daudz strādājot un no 1966. gada piedaloties starptautiskās izstādēs, guvis panākumus Japānā, ASV, Francijā, Austrālijā, Brazīlijā, Indijā, Itālijā un citur.
Leons Balodis. Uzmanību! (saņēmis lielo balvu Čechoslovakijā par darba temas veiksmīgu risinājumu).
Leons Balodis. Viņu pasaule (apbalvots ASV, Francijā un Indijā).
