EGLONA SPĒKA MINIKONTINENTS

Eglons Spēks, M.T. Viktorija. Romāns. Vesterosā (Zviedrijā): Ziemeļblāzma (Jānis Abučs), 1973. 224 lp.

[Skat. fragmentu JG91]

 

Eglona Spēka M.T. Viktorija ir pavisam cita paveida "jūrnieku romāns", Tā sižetu veido kuģa kā peldošas minipasaules ikdienas literāri nesadrāmatizētais plūdums.

Spēka M.T.Viktorija ir atkal reiz viens tāds ārpus Latvijas uzrakstīts literārs darbs latviešu valodā, kas iezīmē vēl vienu, Jāņa Rudzīša savā laikā prasītu, jaunu dimensiju mūsu literātūrā. Spēka pieeja tematam un vielas apstrādājums ir tik savdabīgs, tik mērķtiecīgi izturēts, ka gribas teikt - autoram piešķirtā Jāņa Jaunsudrabiņa prozas fonda "pusbalva" turpmāk būtu uzskatāma par avansu, ko apbalvotais godam un ar uzviju atpelnījis.

Spēka atainotā jūrnieku dzīve nav, tātad, "elpu aizrāvējs", drāmatisku notikumu, ārējo norišu pārbagāts romāns. Bet tas, turpretī, ir romāns, kuŗa lappuses ir it kā piesātinātas ar cilvēka ikdienas drāmu starp navigāciju un erotiku. Tā ir pastāvīgu spriegumu pilna kuģa dažādu tautību personāla attieksmju pielādēta ainava.

Ne reizes Spēks nav kritis kārdinājumā pietuvināt sava romāna sižetu, tā mierīgo, episko stāstījumu robežai, aiz kuŗas sākas lasītāja atavistiskās dēku kāres apmierināšana ar rakstniecības paņēmieniem. Kuģi iet bojā. Dēku romānos tie vienmēr iet bojā, jo tā rodas literāri izplānotais drāmas spraigums. Bet caur šādiem "elpu aizrāvējiem" romantizētās drāmatikas režģiem lasītājs parasti nekad nenonāk pie īstā, īstenībā eksistējošā kā jūrnieka cilvēka. Pēc "desmitiem jūrnieku romānu" mēs to pat neesam pamanījuši, Bet Eglons Spēks pieved mūs tuvu, ļoti tuvu šim cilvēkam uz technikas radītā minikontinenta.

Nekāda "mākoņa mastā" Spēka romānā nav, nekādas daiļdzejas prozā. Bet ir gan brīnišķas krāsu gleznas, atturīgi, lietišķīgi vēstījot par saullēktiem pār okeanu, ko redz kuģinieks sardzē. "Jūŗas laupītāji" romānā zog tikai šņabi vai viskiju - turpat uz pašu kuģa. Bet Dīna kuģošana pa Dienvidamerikas jūŗas šaurumu ir baisma spriegumu pilna tieši aiz vārdu skopuma, ar kādu tā attēlota. Piedzīvojumi svešās ostās, svešās meitu mājās Spēka romānā parādīti tieši tajā bezpārdzivojuma izjūtas skālā, kāda, jādomā, ir šiem surrogātkontaktiem atvēlēta. Bet tā ir arī uzdrīkstēšanās, kas bagātina ikvienu, kas šo grāmatu izlasīs, un bagātina literātūru vispār; tā vēstī par atšķirīgu pieeju rakstniecības uzdevumiem.

Gunars Irbe