Jaunā Gaita nr. 132, 1981. g. 1. numurs

 

 

Tālivaldis Ķiķauka

TRIMDAS LAIKRAKSTI

 

Raksta autors vairākus gadus izpildīja LPB Kanadas kopas valdes sekretāra pienākumus, daudz publicējies presē - laikrakstos Laiks un Latvijā Amerikā, tāpat 3 gadus bijis mākslas recenzents Hamiltonā iznākošā kanadiešu avīzē The Spectator, bez tam bijis kārtējs publicists arī vairākos kanadiešu žurnālos.

 

Praktisku apsvērumu pēc varam runāt par pieciem trimdas laikrakstiem resp. avīzēm, kaut gan tūlīt jāpiebilst, ka vienīgi Laiks savā formātā ir cienīgs uz "avīzes" nosaukumu, jo pārējie četri (Austrālijas Latvietis, Latvija, Latvija Amerikā un Londonas Avīze) ir tikai tabloida formātā resp. lielumā. Arī tas apstāklis, ka tikai Laiks iznāk divi reizes nedēļā, kamēr visi pārējie ir tikai nedēļas laikraksti, dod Laikam zināmas priekšrocības, jo ziņas pienāk ātrāk (ja darbojas pasts!). Taču jāatzīst, ka visi pieci laikraksti nodarbojas galvenokārt ar ziņu sniegšanu vairāk vai mazāk sekmīgā veidā, apkalpo lasītājus ar sludinājumiem, paziņojumiem, notikumu kalendāriem, dod telpu domu izmaiņai lasītāju vēstulēs (šad tad ar zināmu cenzūru!), paziņo, kas miris, dzimis, kas beidzis augstskolu. Pa reizei parādās arī humora dzirksts, ir nodaļas sportam, dzīves "raibumiem".

Iznāk arī Latgolas Bolss (37 gados pāri par 1000 numuru), taču šis izdevums augšzemnieku dialektā ir galvenokārt kommentējoša rakstura un nenodarbojas ar "svaigu ziņu" sniegšanu. Tāpat arī Latvijas sociāldemokratiskās strādnieku partijas mēnešraksts Brīvība, ko iespiež Zviedrijā, ir kommentējošas dabas un jau savu niecīgo apmēru ziņā nekandidē uz avīzes statusu.

Atgriezīsimies pie laikrakstiem un tos papētīsim.

 

AUSTRĀLIJAS LATVIETIS - iznāk vienu reizi nedēļā.

• Līdz 1980.g. oktobrim - 1550 numuri.
• Izdevējs un redaktors: E. Dēliņš.
• 8 lp. x 30 cm x 42 cm - kopā 9880 kv.cm.
• REKLĀMAS - 4.7%. Bēŗu sludinājumi - 8.9% (10.X.80.)
• Burtu kvalitāte lieliska. Iekārtojums pavājš. Fotografijas labas.
   

LAIKS - iznāk divi reizes nedēļā.

• Līdz 1980.g. novembrim - 3169 numuri.
• Izdevējs: "Grāmatu Draugs".
• Redaktors: A. Strautmanis.
• 8 lp. x 57 cm x 36 cm - kopā 32,832 kv.cm nedēļā.
• REKLĀMAS - 18.6%. Bēŗu sludinājumi - 13.1% (22.XI.80).
• Burtu kvalitāte samērā laba. Iekārtojums pieņemams. Fotografijas labas.
   

LATVIJA - iznāk vienu reizi nedēļā.

• Līdz 1980.gada oktobrim - 1910 numuri.
• Izdevējs: Latviešu centrālā komiteja.
• Redaktore: E. Bernovska.
• 6 lp. x 28 cm x 44 cm - kopā 8,928 kv.cm.
• REKLĀMAS - 4.3% (25.X.80).
• Burtu kvalitāte samērā laba. Iekārtojums labs. Fotografijas pavājas.
   

LATVIJA AMERIKĀ - iznāk vienu reizi nedēļā.

• Izdevējs: Latvija Amerikā Publishing Co. (Daugavas Vanagi).

• Redaktors: K.Sidars; pēdējā laikā - A. Kundrats alias A.Ķegumnieks.

• Līdz 1980.gadam - 30. gads (numuru skaits nav minēts).

• 20 lp. x 28 cm x 41 cm - kopā 22,960 kv.cm.

• REKLĀMAS - 21%. Bēŗu sludinājumi 3.5%.
• Burtu kvalitāte slikta. Iekārtojums vājš. Fotografijas sliktas. (6.XII.80).
• P.S. nākotnē gaidāma kvalitātes uzlabošana.
   

LONDONAS AVĪZE - iznāk vienu reizi nedēļā.

• Izdevējs: nav minēts.
• Redaktors: nav minēts.
• 6 lp. x 28 cm x 44 cm - kopā 7,392 kv.cm.

• REKLĀMU nav. Bēŗu sludinājumi - 3.5%.

• Burtu kvalitāte nav slikta, bet atstarpes nevienādas, kas padara lasīšanu grūtu. Iekārtojums bēdīgs. Fotografijas vājas.

Ja mēs kopīgi apskatām piecus laikrakstus "tilpuma ziņā" un ja lielāko, Laiku, pielīdzinām 100%, tad izveidojas šāda tabula:

l ) Laiks	100%%
2) Latvija Amerikā	69.9%
3) Austrālijas Latvietis	30%
4) Latvija	27%
5) Londonas Avīze	22.5%

Abonementa cenas apskatītajos 1980.g. numuros ir šādas, pasūtinot uz vienu gadu:

1) Laiks	$36.00
2) Latvija Amerikā	$35.00
3) Austrālijas Latvietis	$44.00
4) Latvija	$48.00
5) Londonas Avīze	£19.00

Visas piecas avīzes dārguma secībā:

1) Laiks - 170,726 kv.cm gadā resp. 0,021 centi par kv.cm.

2) Latvija Amerikā - 119,392 kv.cm gadā resp. 0,029 centi par kv.cm.

3) Austrālijas Latvietis - 51,376 kv.cm gadā, resp. 0,08 centi.

4) Latvija - 46,425 kv.cm gadā, resp. 0,10 centi par kv.cm.

5) Londonas Avīze - 38,438 kv.cm gadā, resp. 0,13 centi par kv.cm (Bazējoties, ka £19 ir apm. $50.00).

Tātad labākais pirkums ir Laiks, un ja ievērojam, ka arī Laikam bija pat nedaudz mazāk reklāmu kā Latvijai Amerikā, tad šī avīze ir neapšaubāmi jāuzskata par trimdas preses vislabāko.

Lielajā pasaules presē izšķiŗ divus galvenos titullapas paveidus: a) signāla un teksta iekārtojumu un b) plakātisko iekārtojumu. Pirmais paveids ir gandrīz visās lielajās anglosakšu avīzēs, kamēr otrs ir izplatīts Francijā. Mūsu visas avīzes seko pirmajam paveidam. Pēc tam kad redakcija izlēmusi ziņu prioritātes, pirmajā lapā iesāk vairākus rakstus, kas turpinās nākamajās lappusēs. Pirmajā lapā ir arī sludinājumi un foto attēli.

No grafiskā viedokļa mūsu avīzēm ir viens elements, kas tās atšķiŗ no lielajām anglosakšu avīzēm. Tie ir bēŗu sludinājumi ar saviem lielajiem, melnajiem krustiem, kas no laika gala radījuši izbrīnu mūsu jaunatnē. Taču šī tradicija turpinās.

Jebkuŗa avīze ir tikai par tik laba, cik tā var precīzi, objektīvi un pilnīgi sniegt ziņas savam lasītājam saprotami uzrakstītas labā valodā, organizētā veidā. Katrai avīzei ir savas nodaļas, kur lasītājs allaž var bez meklēšanas atrast savu lasāmvielu. Labi izveidotu avīzi var lasīt viegli, tai ātri cauri izlapot, uzķeŗot tikai zināmas nodaļas.

Mūsu trimdas avīzes, kas apmēros ir daudz mazākas, var atļauties būt daudz nekārtīgākas, jo, piem., sešās lappusēs jau nekādu chaosu izveidot nevarētu, pat ja to gribētu.

Tā kā metiens trimdas avīzēm ir neliels, Laiku neskaitot, tad nevar runāt par profesionālismu vārda parastajā nozīmē. Avīzes galvenokārt pieraksta amatieŗiziņotāji, kas par to nekādu atlīdzību nesaņem, bet ir priecīgi redzēt savu vārdu raksta beigās. Ja arī izdevējs ir ar mieru maksāt "simbolisku" summu, tad tā labi ja sedz pasta izdevumus. Atkal izņēmums ir Laiks, kas var maksāt algas profesionāliem žurnālistiem (skaitā gan nedaudziem).

Parasti klaida latvietis, kas dzīvo kaut kur ASV, Kanadā, Austrālijā vai Anglijā, lasa savas "pajumtes zemes" dienas avīzi, lai būtu "lietas kursā" par pasaules notikumiem, bez tam arī abonē vienu otru vai pat vairākas latviešu avīzes, kuŗas to informē specifiski par latviskajiem notikumiem visā pasaulē, arī šāsdienas Latvijā. Jautājums ir, protams, cik daudz mūsu avīzēs varam atrast taisni ziņu un cik daudz tur būs visādu kommentāru, galvenokārt par polītiskajiem notikumiem, pieņemot, ka pašus notikumus mēs jau zinām gan no televīzijas, gan ikdienas avīzēm.

Taisni šajā punktā, ievērojot vienu zināmu polītisko platformu, trimdas avīze pamazām attālinās no sava pirmatnējā, sākotnējā uzdevuma būt par ziņu sniedzēju un kļūst par polītisku uzskatu paudēju, it kā paturot avīzes formātu. Nav šaubu, ka Latvija Amerikā, mūsu 2. pasaules kaŗa veterānu organizācijas "Daugavas Vanagi" avīze, kalpo šīs organizācijas polītisko mērķu sekmēšanai, un tā var vērsties pret ikkatru, kas nav vienis prātis ar šo organizāciju. Pirmkārt, var pielietot cenzūru, rakstus īsinot, neievietojot, var fabricēt "notikumus", palaist baumas, sēt aizdomu sēklas tautiešos, piemēram, tādi un tādi, aizdomīgi "kultūrsakarnieki" esot redzēti tādā un tādā sarīkojumā.

Sevišķi populārs paņēmiens ir tā sauktās "lasītāju vēstules", kur bieži anonimi tiek vērsti spēcīgi uzbrukumi, apvainojumi pat jēlības, mēģinot "sabiedriski saindēt" un no sabiedrības atturēt kādu personu, rakstnieku, dzejnieku, jaunieti, kuŗa uzskati nesaskan ar organizācijas statūtiem.

Ir jau labi, ka mums ir vēl piecas avīzes, bet ja kāda deģenerējas līdz sansācionāla tabloida līmenim, tad jautājums, vai šī avīze ir vispār kam derīga. Vai viss tas pūliņš nebūtu derīgāks kādam citam projektam.

Te atkal būs derīgi ar vēsu prātu palūkoties uz dažiem faktiem. Sāksim šoreiz no otra gala, paanalizējot avīžu saturus.

 

1) LONDONAS AVĪZE (1980 - 1753. num.)

Avīze rada drūmu noskaņojumu un slimo ar ziņu trūkumu. Tāpēc daudz ir pārspiests no "gataviem" avotiem un svaigu ziņu ir maz. Patiesībā šī ir jau mirusi avīze.

Ziņas: 2030 kv.cm - 27%. Jubilejas: 462 kv.cm - 6.25%. Sporta un humora nodaļu nav. Ir gan stāsts turpinājumos, kas ir tipiski latviskajai avīzes tradicijai, taču nav dzejoļu! Ir arī viena lasītāja vēstule.

Kopsummā: sērīgs izdevums.

 

2) LATVIJA AMERIKĀ (6.XII '80)

Avīze ir pietiekoši liela, lai būtu chaotiska un nekārtīga. It kā apzinoties Laika hēgemoniju, L.A. nemēģina konkurēt ar ziņām, bet ir kļuvusi par mūsu "jubileju avīzi". Tā kā tā ir "Daugavas Vanagu" avīze, tās polītiskie raksti ir ar zināmu iekrāsojumu, bet par to vēlāk.

Ziņas: 5268 kv.cm - 22.9%. Jubileju apraksti: 3940 kv.cm - 17.2%. Vienu lappusi aizņem reliģiskās dzīves nodaļa. Ir romāna vai ceļojuma piezīmju fragments, kas turpinās. Ir arī tradicionālie dzejoļi, dažkārt pat vesela serija, tāpat karikatūra, šad tad pa feļetonam. Netrūkst ievadraksta un "raibās nedēļas" lappuses. Šī avīze pazīstama ar savām "indīgajām" lasītāju vēstulēm, kur personīgi zākājumi ir parasta lieta. Savā polītiskajā iegremdē šī avīze visvairāk reaģē uz Dzimtenes Balsi un īpatnējā veidā dažkārt arī pieņem pēdējās stilu - "kaujiniecisku pozi". Par notikumiem Latvijā cenšas atreferēt pēc iespējas drūmās krāsās: viss tur grūst un iet uz postu, bet nepiemin kultūras izpausmes un sasniegumus šāsdienas Latvijā.

Kopsummā: ūnikāls iestādījums, kas reizēm atgādina avīzi. Ziņas šad tad nepārbaudītas un izrādās par baumām.

 

3) LATVIJA (Vācijā)

Šī ir trimdas visvecākā avīze, kas sāka iznākt 1946.gadā Vācijā, kad toreiz amerikāņu zonā radās veseli seši latviešu laikraksti: Latvju Domas, Jaunās Ziņas, Tēvzeme, Latviešu Vēstnesis, Latviešu Ziņas un - Latvija. Ar visu to, ka Latvija ir labi izveidota, tā arī cieš no ziņu trūkuma un daudzās slejās pārspiež no gataviem avotiem, ir kommentāri par notikumiem.

Ziņas: 3100 kv.cm - 34.7%. Jubilejas: 500 kv.cm - 5.6%. Sports - 1.5%. Ir "Rīgas radio" nodaļa, stāsts vai romāns turpinājumos. Samērā gludi un viegli lasāma, bet ir pārāk pieticīga un pelēcīga. Pietrūkst vitālitātes pazīmju.

 

4) LAIKS (6.XII '80)

Nav šaubu, ka te ir darīšana ar labāko, kas mums tagad ir. Laika līdzstrādnieku tīkls ir plašs. Daudz vietējo ziņu (chronikas). Labi, ka mums ir avīze, kas lasītājam sniedz ziņas: kas, kad, kur, kā, kāpēc utt.

Ziņas: 7,560 kv.cm katrā numurā, kas nedēļā mums dod 15,120 kv.cm informācijas, kas sastāda 46% no avīzes tilpuma. Sports: 600 kv.cm - 3.6%. Netrūkst tradicionālā dzejoļa un romāna, kas turpinās. Ir lasītāju balsu sleja, nodaļas "No krasta līdz krastam", kommentāri, recenzijas, kritikas un tradicionālā Paijas "Raibā dzīve". Gadu skrejā vairs neredz literāru pielikumu, pazudis arī humors.

Šī mūsu lielākā un labākā avīze ir pazīstama ar savu konservātīvismu polītiskajā domāšanā, polemikas pārtraucot, ja tās pārāk sāk karsēt lasītāju prātus. Jāpieņem, ka Laiks atmaksājas kā financiāls pasākums, un šo savu "dzīves faktu" varam lasīt starp rindām. Laiks patiesībā ir interesanta avīze, jo ir pietiekami lunkana, lai nekļūtu sterila, un tajā pašā laikā tā ir pietiekami labi izveidota, lai nebūtu chaotiska. Saprotams, ka Laiks stāv tuvu galvenajām ASV latviešu sabiedriski polītiskajām organizācijām, taču ar rūdītiem līdzstrādniekiem neaizmirst ziņu sniegšanas pienākumu. Laiks lieto arī "piltuves techniku", zem virsrakstiem sniedzot īssavilkumu par notikumiem ar treknākiem burtiem. Laika rakstu virsrakstu veids bieži ir saīsināts teikums, piem., "Pētīs latviešu ieceļotāju presi", "Minsteres latviešu studenti apvienojas".

Laika trūkumi - pārāk maz objektīvu aprakstu par dzīvi Latvijā, sevišķi par kultūras dzīvi. Vai tad mums vajadzētu kaunēties no mūsu dzejnieku, mākslinieku, fotografu, koŗu lielajiem panākumiem starptautiskā forumā? Tās taču ir ziņas, kas interesē latviešu lasītāju! Vienīgais izņēmums ir sports... Tātad kas "fizkultūrā" atļauts, tas visur citur ir aizliegts.

No reportāžas viedokļa tas ir iztrūkums, it sevišķi tiem latviešiem, kas paši uz Latviju dažādu iemeslu dēļ netiek, un tiem jaunajiem lasītājiem, kas Latviju nekad nav redzējuši. Ja jau okupētajā (vai Padomju) Latvijā nekā laba nav, kāpēc vērts par to cīnīties?

 

5) AUSTRĀLIJAS LATVIETIS (10.X '80)

Šī ir kompakta, ņipra, acīga un aktīva avīzīte, kas labi apkalpo savus lasītājus Austrālijā, jo nodarbojas ar ziņu sniegšanu.

Ziņas: 6,130 kv.cm - kas ir 60.6%! Bravo! Jubilejas: 4,5% un sports: 3,3%. Tā ir laba bilance, kas norāda uz vitālitāti, atspoguļojot Austrālijas latviešu aktīvitātes. Taisni ar sabiedrisko dzīvi, teātri, tautas dejām, referātiem u.c. šis kontinents ir priekšzīme pārējiem. Padomājiet, šajā mazajā laikrakstā ir divreiz vairāk ziņu kā Latvijā, vairāk nekā Latvijā Amerikā un trīsreiz vairāk kā Londonas Avīzē. Šī avīze ir pierādījums, ka līdzekļi nav izšķīrēji, lai radītu informātīvu laikrakstu.

 

Ar šo esam veikuši izklāstu par mūsu avīžniecības priekiem un bēdām. Varam konstatēt, ka abi Eiropas laikraksti ir norieta stāvoklī, un ir grūti iedomāties kādu pārmaiņu.

Kāda tad atveidojas trimdas laikrakstu kopaina? Kādas ir izredzes un prognozes nākotnē?

Ir skaidrs, ka mums trūkst t.s. opozīcijas preses, kas ļautu atspoguļoties dažādiem viedokļiem, kā to būtu vēlams sagaidīt brīvajos Rietumos dzīvojot, kur valda taču preses brīvība. Tādās reizēs, kad mums emigrācijā izveidojas kontroversijas, kādas bija dzejnieka J. Petera viesošanās laikā, Varoņdarbu izrāžu laikā u.c. tamlīdzīgās mūsu kultūras izpausmes reizēs, varējām konstatēt, ka mūsu laikraksti tikai daļēji pilda savus uzdevumus. Labi atceros rakstnieka un žurnālista Aivara Ruņģa nepatiku, viņa vēstuļu kampaņu, kas radās tāpēc, ka Laiks nevēlējās publicēt viņa viedokļus un atreferējumus Petera lietā.

Laimīgā kārtā mums ir citi izdevumi - žurnāli, biļeteni, apkārtraksti, kas šad tad uzņemas opozicionārās preses lomu. Tā, piem., par 1980.g. Kanadā notikušajām LNAK vēlēšanām, kad tās ir beigušās, avīzēs lasām par rezultātiem, un viss šķiet labākā kārtībā. Taču Mārtiņš Štauvers, kas rediģē Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotāju, jau vēlēšanu laikā aprādīja par vēlēšanu procesa nebūšanām un arī par to, ka LNAK īstenībā nepārstāv visus Kanadas latviešus, bet gan tikai zināmu slāņojumu Toronto un tās apkaimē. Bet vai mēs to varam gaidīt parādāmies Latvijas Amerikā vai Laika slejās?

Ziņu izlaišana vai tā saucamā "klusuma cenzūra", kad iesūtītais raksts ieslīd papīrkurvī, ir jau mums zināma parādība. Protams, redakcija var atrunāties ar "telpas trūkumu" vai vienkārši paskaidrot, ka nevēlas kontroversiju.

Uz žurnālistikas viszemākā līmeņa šad tad nobrauc tabloids Latvija Amerikā, ar nolūku maldinot lasītājus un sējot aizdomas trimdinieku un emigrantu starpā. Tā nesen vienā 1980.g. decembŗa numurā bija ievietota ļoti aizmiglojusies fotografija, kur trim sejām pār acīm bija uzlīmēti melni četrstūŗi! (Pornografisku izdevumu paņēmiens.) Bija runa par kaut kādiem atbraucējiem-funkcionāriem. Nekādu faktu, tikai pavisam miglaini palaista bauma. Vai tiešām pašreizējam redaktoram labāk nederētu atgriezties pie spiegu romānu rakstīšanas un nevis "bojāt gaisu" ar žurnālistiku, ko viņš, diemžēl, nesaprot? Protams, var jau par to pavīpsnāt un uzņemt kā sava veida karātavu humoru.

Vislielākās bažas ir par trimdas avīžu nākotni. Ir zināms fakts, ka redaktori, kas pārvalda latviešu valodu, ir jau pensijas gados un jauni klāt vairs nenāk. Var pienākt diena, kad mums būs "jāimportē" kāds reportieris no Latvijas, lai darbs varētu turpināties. Var pat beigās minēt, ka vēl sliktāk par sliktu avīzi ir, ja nav nekādas. To zinās katrs gleznotājs un mūziķis: māksliniekam kā medus ir lasīt labu 'recenziju par savu izstādi vai koncertu, var iztikt arī ar sliktu recenziju, bet bēdīgāk ir, ja neparādās nekas. Tukšums ir visbēdīgākais.

Vai šovakar ejat uz vietējās latviešu biedrības tirdziņu? Tad lūdzu gan neaizmirstiet aizsūtīt savai avīzei "chroniku", lai visa pasaule zina, ka "Aleksandra torti bija cepusi K.Jekuma kundze, kuŗai šovakar arī bija 75 gadu jubileja!" Lai to lasa visa pasaule!

 

VĒRES

Aivars Ruņģis, 6K: Kas, Ko, Kad, Kur, Kāpēc, Kā? Reportieŗa rokas grāmata, 1971,

Latv. Preses Biedrības izdevums, ASV.

Hearst and His Enemies, Edward T. O'Loughlin, 1970, ArnO & The New York Times, U.S.A.

Anthony Smith, The Newspaper, An International History, 1979, Thames & Hudson, Great Britain

Harold Evans, Newspaper Design, 1973, Holt, Rinehart and Winston, U.S.A.

Apskatīti šādi trimdas latviešu laikraksti:

Laiks, Austrālijas Latvietis, Latvija, Latvija Amerikā, Londonas Avīze.

 

JG 133. numurā turpināsim preses analizi, apskatot ap 40 trimdas žurnālus, biļetenus u.c. periodiskus izdevumus, tāpat arī publicējot pazīstamu preses darbinieku un rakstnieku domas par latviešu trimdas preses situāciju. JG lasītāju kommentāri gaidīti.