Jaunā Gaita nr. 133, 1981. g. 2. numurs

 

 

Tālivaldis Ķiķauka

TRIMDAS PERIODISKIE IZDEVUMI

 

Rakstā lietotie saīsinājumi: izd. -izdevums, nr. - numurs, per. izd. -periodisks izdevums

 

Par trimdas periodiskiem izdevumiem varam saukt tos visus iespieduma technikā darinātus latviešu izdevumus, kas neiznāk Latvijā un kas nav grāmatas, gadapskati, laikraksti vai kalendāri.

Šajā apskatā būs runa galvenokārt par žurnāliem, rakstu krājumiem, mēnešrakstiem un biļeteniem. (Laikraksti apskatīti JG 132. numurā.)

Rietumpasaulē parasti kāda žurnāla izdošanas viena svarīga motīvācija ir peļņa, kas balstās uz iespēju maksimāli vairot tirāžu, ievietot reklāmas un piesaistīt pēc iespējas labākus līdzstrādniekus un redaktorus. Atšķirībā no šīm pamatprasībām trimdas izdevumi iznāk galvenokārt:

1) Lai informētu sabiedrību vai kādu tās segmentu;

2) Lai demonstrētu resp. pierādītu, ka aktīvitātes nav zudušas;

3) Ieraduma pēc;

4) Lai atrastu forumu kādas līdzstrādnieku grupas vajadzībām;

5) Lai plašāk izklāstītu - kādas latv. kolonijas darbību;

6) Lai dokumentētu darbību, jubilejas, bēres utt;

7) Lai rastu vietu "opozīcijas presei", ko laikraksti neiespiež.

Atšķirībā no "lielo valodu" profesionālajiem žurnāliem trimdas izdevumi ir galvenokārt amatieŗu gatavoti un pierakstīti gan jau iekārtojuma ziņā, gan arī līdzstrādnieku "stāžā", bet tas nemazina viņu vērtību svaigas latviskās domas pienesumā un tālākā izveidē.

Vēl viena raksturīga īpašība ir tā, ka daudzi trimdas per. izd. iznāk neperiodiski (Iznāk, kad iznāk!). Tāpēc lielākā daļa pat neatzīmē, cik nr. gadā iespiedīs un abonēšanas cenu nosaka ar nr. skaitu.

Visus (kāds jau nu būs izlaists!) per. izd. varam iedalīt sekojošās katēgorijās:

1) RELIĢISKIE

a) Ceļa biedrs

b) Gaisma

c) Labietis

d) Bitīte (bērniem)

2) AKADĒMISKIE

a) Akadēmiskā Dzīve

b) Universitas

c) Ceļi

3) LITERĀRI KULTŪRPOLĪTISKIE

a) D. V. Mēnešraksts

b) Jaunā Gaita

c) Latgolas Bolss (tabloida formātā)

d) Treji Vārti

e) Dzeive

4) LITERĀRIE

a) Ciba

b) LARA-s Lapa

c) Vilnis (Zinaīdas Lazdas piemiņas fonda izd.)

5) POLĪTISKIE

a) Brīvība (tabloida formātā)

6) JAUNATNES IZDEVUMI

a) ELJA -s Informācija

b) Pēdējais Laiks

c) AKKA

d) Valodiņas Spēks (kopā ar vecākiem?)

IZDEVUMI BĒRNIEM

a) Mazputniņš

PROFESIONĀLO GRUPU IZDEVUMI

a) Krājējs

b) Latvju Māksla

c) Latvju Mūzika

d) Pa Dejas Ceļu

e) Technikas Apskats

9) BIĻETENI (Apkārtraksti)

a) Balss Tuksnesī

b) Čikāgas Ziņas

c) Informātors

d) Gaŗezera Ziņas

e) Toronto Centrā

f) Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs

g) Ziemeļkalifornijas Apskats

10) HUMORA IZDEVUMI

a) Rūgtais Apīnis

b) Vīns un Nitroglicerīns

c) Vēstnesis (Galvenokārt Ed. Keiša nopelns)

11) CITU VALODU IZDEVUMI, KAS RAKSTA PAR MUMS

a) AABS Newsletter

b) Journal of Baltic Studies

c) World Literature Today (agrāk Books Abroad)

d) Batun

e) Latvian Collector

f) Daugava (krievu valodā)

g) Baltische Briefe

12) "MIRUŠIE" IZDEVUMI UN IZDEVUMI, KAS IZNĀK ĻOTI NEREGULĀRI

a) Tilts

b) Ceļa Zīmes

c) Trimdas Dzelzceļnieks

d) ALA-s Žurnāls

e) Principi Ļaužu Svētībai

f) Zintis

13) JAUNI IZDEVUMI (pieteikti)

a) Skolotāju Žurnāls (redakcijā Solveiga Miezīte u.c.)

 

 

Lai pēc iespējas objektīvāk papētītu minētos izdevumus, lietosim sekojošu izvērtes skālu resp. punktu sistēmu:

1) Pārskatāmība (0-5 punkti)

2) Nodaļas (organizētība) (0-5)

3) Iekārtojums (noformējums) (0-5)

4) Illustrācijas, vāks, tipografiskā kvalitāte (0-5)

5) Saturs (par cik tas atbilst izdevumam) (0-5)

6) Vitālitāte (lasītāju vēstules u.c.) (0-5)

Tātad, ja visur sasniedz labāko atzīmi, iespējami kopā 30 punkti.

Punktu skāla ir sekojoša:

5- ļoti labi, lieliski

4- labi

3- apmierinoši

2- vēl pietiekami

1- diezgan slikti

0- loti slikti vai arī iztrūkums.

Katram izd. būs minēts tā "tilpums" gadā, būs arī subjektīvākas piezīmes un novērojumi. Protams, nezinām, vai izd. iznāk 1,500 vai 50 eks. skaitā. Tāpat nezinām, cik daudzi to lasa, abonē vai nelasa, kā tas gadās ar "pienākuma" abonentiem. Ir jau arī izd., ko piesūta par brīvu.

 

1) RELIĢISKIE IZDEVUMI

 

a) Ceļa Biedrs (1980. XI)

  • Mēnešraksts kristīgai dzīvei, iznāk 10 reizes gadā. Izdod Latv. ev. lut. baznīca ASV; 16 lp x 10 = 160 lp. gadā.

  • PUNKTI: 1)-4, 2)-0, 3)-3, 4)-2, 5)-4, 6)-1= 14 punkti.

  • Ļoti pārskatāms izdevums, bet neliels apmēros. Samērā pastīvs iekārtojums, kas neuzrāda vitālitātes izpausmes. Nodaļu nav nelielo apmēru dēļ.

b) Gaisma (3/80)

  • Latviešu katoļu žurnāls reliģijai un kultūrai, iznāk 4 reizes gadā.

  • TILPUMS: 47 lp. x 4 =188 lp. gadā.

  • PUNKTI: 1)-5, 2)-2, 3 )-4, 4)-5, 6)-3 = 23 punkti.

  • Mūsu katoļi ir stingri priekšā luterāņiem! Gaismu ir tīkami izlapot, tajā viegli orientēties, jo šis žurnāls ir noformēts. No šī žurnāla tipografijas vien daudz varētu mācīties, kā jāsaliek sleja, kā mainīt burtu īpatsvaru un lielumu. Saturs: daudzpusīgs ar labām illustrācijām. Nav brīnums, ka šādā izd. publicēties patīk daudziem pazīstamiem literātiem. Liberālo nostāju raksturo piemērs, ka recenzē luterāņu archibīskapa dzejoļu grāmatu! Žurnālu saliek Zviedrijā.

c) Labietis, laikraksts (patiesībā žurnāls, T. Ķ!) latvietībai (1977. g. 55. burtnīca)

  • Latv. Dievtuŗu Sadraudzes izdevums.

  • TILPUMS: 48 lp x 2= 96 lp. gadā. PUNKTI: 1)-2, 2)-1, 3)-2, 4)-3, 5)-4, 6)-3= 15 punkti.

  • To, ka šis izd. techniski klibo, var redzēt jau tūlīt,. taču te ir darīšana "ar opozicijas reliģiju". Pārlasot 54., 55. nr. ir redzams, ka noticis "kristiešu mācītāju lieluzbrukums" (Arv. Brastiņš, 1525. lp.). Pastāv liela plaisa starp kristietību un dievturību: pēdējie mēģina ieviest trimdas skolās "latvietības" un "latviskās ziņas" mācību, bet mācītāji tam pretojas, un notiek asas vārdu cīņas. E. Brastiņš pasludina, ka "Dievturībai vainu nav" un "tie, kas ir pret dievtuŗiem, ir arī pret latviskajām gara mantām, īsto tautiskumu". "Latviskais Dieviņš mums ir labvēlīgs, tuvs, kluss, balts", raksta Paulīne Zalāne (1541, lp.) un turpina "Latvietis redz rudzu zieda skaistumu, mīl mieru, dabu un cildina labo, gudro un skaisto".

d) Bitīte. Reliģisks žurnālītis jaunajai audzei.

  • Izdod latviešu ev. lut. baznīca Amerikā.

  • Šis izdevums "lido" kopš 1913. gada un tā pasācējam, archibīskapam Teodoram Grīnbergam, pieder trimdas spārnotākie vārdi: "Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, draugi grib mūs asimilēt, bet mēs gribam palikt latvieši". Interesants ar savu kuriozo "Kur paslēpies Jānītis" zīmējumu!

 

2) AKADĒMISKIE

 

a) Akadēmiskā Dzīve (22. rakstu krājums, 1980)

  • TILPUMS:. 102 lp. gadā.

  • PUNKTI:. 1)-4, 2)-4, 3 )-3, 4)-4, 5)-4, 6)-4 23 punkti.

  • Taisni labā varēšana visos 6 punktos padara šo izd. par nogludinātāko, un tas, kaut vai noformējumā vien, atbilst līdzīga veida akadēmiskiem izdevumiem pasaulē. Mūsu akadēmiķi, skoloti vairākos kontinentos, neskopojas ar interesantiem darbiem latviešu kultūrā. Metot skatu uz pagātni, Latvijas un Eiropas vēsturi, mūsu zinātnieki. apskata arī laikmetīgas temas. Ir apskatu recenziju, akadēmisko organizāciju nodaļas, arī atceres, biografiski dati, ziņojumi un kopsavilkums angļu valodā.

  • Gluds, profesionāls izdevums, kas labi lasāms. Vienīgie uzlabojumi: pamēģināt modernāku, elastīgāku ielauzumu.

b) Universitas, (44. un 45. num.)

  • Latviešu korporāciju apvienības un studentu prezidija konventa laikraksts (patiesībā - rakstu krājums vai pat biļetens).

  • Cik redzam no abiem numuriem, iznāk apm. 2 reiz gadā.

  • TILPUMS ap 180 lp. gadā.

  • PUNKTI:. 1)-3, 2)-3, 3)-2, 4)-3, 5)-4, 6)-4 = 19 punkti.

  • Universitas paliek iepakaļ salīdzinājumā ar Akadēmisko Dzīvi, jo iekārtojums ir diezgan juceklīgs un nodaļu viņetes nav konsekventas. Tāpat tipografija izskatās nolietota un burti vietumis plīst no resnuma. Pārāk daudzi burtu lielumi un vāks prasa reformas! Tīrā zeltā iespiestais 50. nr, vāks ir jau tuvu bezgaumībai! Taču saturs ar lielu dažādību, raksti populārākā gaumē pilda sabiedriskas funkcijas. Daudz grupu uzņēmumu. Ir interese par visādām kultūras izpausmēm, piem., par Austrālijas "Saules jostu". Bez tam ir vēl dzejoļi, raksti par māksliniekiem. Viss jau būtu labi, bet jāmeklē un jādabū labs mākslinieciskais un techniskais redaktors.

c) Ceļi, rakstu krājums 1979.g. iznācis 17. numurs (108 lp.)

  • Redakcijā: K. Draviņš u.c. "Akadēmiskās organizācijas Ramaves" izdevums.
  • Gludi noformēts, nepretenciozs, zinātnisku rakstu kopums, pie kam, "zinātnisko tradiciju" ievērojot, daži raksti ir svešvalodās. 17. n-rā ļoti interesants ir A. Gātera raksts par "substantīvu negāciju", kā to lieto rakstnieks Anšlavs Eglītis savos darbos. Ir arī raksti populārākā gaumē, kā Antonijas Milleres "Kāzas Latgalē laikmetu nomaiņā", ar daudziem apdziedāšanās paraugiem, pastāstot piem., kas ir "stāmuči". (Tādu netrūkst arī šodien!)

 

3) LITERĀRI KULTŪRPOLĪTISKIE

 

a) Daugavas Vanagu Mēnešraksts

  • Iznāk 6 reizes gadā, izdod Daugavas Vanagu centrālā valde.

  • TILPUMS: 60. lp. x 6 =480 lp. gadā.

  • Devīze "Latvijas brīvībai un labākai nākotnei".

  • PUNKTI: 1)-4, 2)-4, 3)-3, 4)-3, 5)-4, 6)-3 = 21 punkts.

  • Punktu ziņā viduvējs žurnāls, ko lapojot ierodas zināma pelēcība: te galvenais iemesls ir spiestuves nodilušie burti, it sevišķi virsrakstos un fotoattēlu klišejās.

  • Ar uzsvaru uz DV organizācijas iekšējo dzīvi (apm. 40% no tilpuma) šis mēnešraksts ir daļēji interns izdevums, lai arī par tādu nedēvējas.

  • Rakstu daļā bieži pieskaŗas 2. pasaules kara notikumiem, kaujām, piem., "Kurzemes frontē", "Kaŗš Igaunijā", bet ir arī raksti par dzejniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem, romāns turpinājumos. Žurnālam ir noteikta pretkomūnistiski polītiska nosliece, kas ir dabiski, jo DV bijušie kaŗavīri cīnījās Vācijas pusē.

  • Chronikā var lasīt sīki par atsevišķo kopu darbību visos kontinentos: jundas, atceres, ziedojumu akcijas, tirdziņi, akti, sanāksmes, jubilejas, un sporta nodarbības, kur dominē šaušana un makšķerēšana - var teikt, ka sabiedriskā darbība ir labi dokumentēta.

  • Žurnāls ietur "vadlīniju", kas to padara neinteresantu ārpusniekiem, jo katra veida dogmatika, lai cik laba arī tā būtu, eventuāli kļūst gaŗlaicīga un atbaida jaunatni.

b) Jaunā Gaita

  • Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai (Pasvītrojums mans. T.Ķ.) "Atzīdama demokratiskās valstīs valdošos preses brīvības principus, redakcija sekmē dažādu uzskatu publicēšanu." Izdod "Ceļinieks". Iznāk 5 reiz gadā.
  • TILPUMS: 68 lp. x 5 = 340 lp. gadā.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-4, 3)-5, 4)-4, 5)-4, 6)-4 = 25 punkti.
  • Ar visu to, ka JG ir interesanti vāki, labi attēli, traucē tipografiskā kvalitāte: burti lēkā, noslīd. Jācer, ka nākotnē te būs uzlabojumi. Žurnālam savā laikā "skeletnoformējumu." modulārā Šveices žurnālu garā deva arch. Uldis Gustavs. Pie tā žurnāls arī turas.
  • Trimdas kontroversālākais žurnāls, kas nebaidās no "svēto govju" tematiem. Savā laikā bija plašas diskusijas par autoritāro K. Ulmaņa režīmu. Ļoti plašs un daudzkrāsains līdzstrādnieku pulks, kas respektē "necenzūru" un brīvo domu. Redakcija vadās no kvalitātīvā kritērija, nešķiŗojot, vai autors dzīvo Melburnā vai Rīgā.
  • Žurnāla priekšrocība ir tā, ka tas nav financiāli pakļauts nevienai organizācijai un var iespiest visu, ko par vērtīgu atrod attiecīgās nodaļas redaktors vai redakcijas vairākums. Šis ir žurnāls īstās brīvās preses tradicijās! Pastāv plaša sabiedriski kultūrpolītiskā daļa, māksla, teātŗa dzīve, daiļliterātūra, dzeja, īsi prozas gabali. Nodaļas: Atbalsis, Skaņas un atskaņas, Grāmatas, Lasītāju vēstules, Zinātnes u.c.
  • Stabilākais šāda veida žurnāls, iznāk rēgulāri kopš 1955. gada.

c) Latgolas Bolss, 37. gados 1026 numuri, kas nozīmē apm. 28 nr. gadā.

  • TILPUMS: 28 lp. x 4= 112 lp. gadā.
  • PUNKTI: . 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-4, 5)-4, 6)-3 = 21 punkts.
  • Kultūrpolītisks "laikraksts" latgaliešu izloksnē, kur latgaliešu literāti ievieto savus darbus, piem., J. Sķirmants, Zvīdris, M. Andžāne u.c. Tiek pausti dažādi viedokļi par kultūras, vēstures tematiem. Ir arī nodaļa "Ziņas no Latvijas".

d) Treji Vārti

  • Žurnāls polītiskājām zinātnēm, vēsturei, literātūrai, Baltijas tautu kultūrai, jaunatnei un nākotnei.
  • TILPUMS: 56 lp. x 5.5 = 310 lp. gadā. (Aplēsts: 14 gados 77 nr.)
  • PUNKTI: 1)-3, 2)-2, 3)-2, 4)-5, 5)-3, 6)-4= 19 punkti.
  • Žurnālam ir plūsi un minusi. Kā ēst ir vajadzīgs mākslas redaktors, kas "ieviestu kārtību", jo noformējums ir zem katras kritikas. Rodas iespaids, ka žurnāls ir "samests kopā". Dzeja izbārstīta kā pagadās. Plūsi: igauņu un lietuvju literātūras nodaļas. Pietrūkst apskatu, recenziju nodaļas, kam vajadzētu aptvert visu baltiešu aktīvitātes. Iebildumi arī par literāro darbu kvalitāti. Vai te "drukājas" citur "izbrāķētie"? Žurnālam ir potence uzlaboties, jo, kā redzams no formāta, līdzekļu netrūkst.
  • Ieteikums: apvienoties ar LARA-s Lapu, kuŗai ir viss, kā Tr. V. trūkst, bet nav "fiziskās bazes".
  • Žurnāls pašreizējā stāvoklī neiztur kritiku.

e) Dzeive

  • Latgaļu žurnāls zynōtnei un literaturai, iznāk 4 reizes gadā.
  • TILPUMS: 30 lp. x 4 =120 lp. gadā.
  • PUNKTI:. 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-3, 5)-4, 6)-3 20 punkti.
  • Latgaliešu dialekts nerada lasīšanas grūtības arī nepratējam. Ar savu kultūrliterāro noslieci tur daudz apceŗu: dažkārt vesels nr. veltīts kāda kultūrdarbinieka piemiņai (136. nr. M. Bukša piemiņai). Netrūkst arī dzejas, prozas daiļdarbu. Ne par velti latgaļus varam uzskatīt par mūsu apgabalu visvitālākajiem dialekta kopējiem.

 

4) LITERĀRIE

 

a) Ciba

  • Rakstu krājums, 60 lp.
  • Mazformāta izdevums rotētā technikā. Literāru izpausmju žurnālītis, ko izdod Grāmatu klubs Anglijā. Labi autori, bet pabālais rotējums liek domāt par ģimnazistu "žurnāliem".
  • Kāpēc, piem., sliktā pelēcīgā drukā pārspiest jau 1962. g. izdoto A. Irbes darbu? Neiztur kritiku.
  • b) LARA-s Lapa. Latviešu rakstnieku apvienības izdevums, iznāk pāris reižu gadā.
  • PUNKTI: . 1)-4, 2)-3, 3 )-4, 4)-3, 5)-4, 6)-4 = 21 punkts.
  • Rotēts mazformāta izdevums, kas pamazām piebriest un kuŗa veidošanā piedalās interesanti autori: Gvīdo Augusts, B. Veisberga, abi Ivaski, abi Ruņģi, V. Krāslavietis u.c., kamēr J. Gorsvāns labi iekārto un dabū "maksimālo". Ieteikums: apvienoties ar Trejiem Vārtiem. LARA-s Lapas redaktoru zinātspējas ir lieliskas. Laba dokumentācija par literāro darbību, neizslēdzot arī jaunradi Latvijā. Interesants raksts par LPB un LARA-s attiecībām 21. numurā!

c) Vilnis

  • Zinaīdas Lazdas piemiņas fonda izdevums, 67 lp.
  • PUNKTI:. 1)-3, 2)-2, 3)-1, 4)-1, 5)-5, 6)-3 = 15 punkti.
  • Izd. ar nesalasāmu virsrakstu! Žēl redzēt Ainas Kraujietes dzejas izklāstu tik pieticīgā izdevumā. Tik nabagi jau nu mēs neesam! Vai tad tiešām redakcijai bija padomā atdzīvināt Vircburgas nometnes iespiedumtechniku?

 

5) POLĪTISKIE

 

a) Brīvība

  • Latviešu sociāldemokratiskās strādnieku partijas mēnešraksts.
  • TILPUMS: 12 lp. x 12 = 144 lp. gadā.
  • PUNKTI:. 1)-5, 2)-4, 3 )-4, 4)-4, 5)-4, 6)-3 = 24 punkti.
  • Gludi nostrādāts, kompakts izd., galvenokārt polītiski noskaņots. U. Jāņsona raksti "piedod krāsu". Pieskaŗas arī emigr. kultūras dzīvei.

b) Darba Jaunatne.

  • Brīvības pielikums, kuŗā partijas jaunākais spārns brīvi izmet vilnu ar kreisajiem jauniešiem Vācijā. DJ 9./10. numurā (1981. g. janv./febr.) interesanti aprakstīta Imanta Ziedoņa nesenā viesošanās Stokholmā.

 

6) JAUNATNES IZDEVUMI

 

a) ELJA-s Informācija; b) Pēdējais Laiks; c) Vēja Zvani; d) AKKA (apstājies)

  • Visi šie izd. ir svarīgs barometrs mūsu nākotnes plāniem, jo kamēr jaunās paaudzes izlase vēl arvien var sniegt Varoņdarbus, vitālitāte nav apsīkusi. Jāpiemin, ka arī Divreizdivi nometnēs iznāk interesanti rotēti izdevumi, kā piem. Rīgas Brīvā Balss, 1979, g., 2 x 2 Pagrīdnieks, 1980. g. u. c.
  • 2 x 2 preses semināru ierosmē Toronto kopš 1980. gada iznāk Pēdējais Laiks. Tas ir LJNAK izdevums, kas uzrāda kvalitātīvus uzlabojumus.
  • Dzīvelība un spēja darboties atplaukst no daudzām lappusēm. Netrūkst arī interviju, šo vitālo žurnālistikas sastāvdaļu, kas tagad maz tiek izmantots. Sekodama brīvās preses centieniem, redakcija sekmē dažādu uzskatu izpausmes un nebaidās būt kritiska. Šad tad uzņemas arī "opozicijas preses" lomu, kas ir dabiska, brīvajā Rietumu demokratijā dzīvojot. Šur tur pa humora dzirkstij, ko tik daudz aizmirst citi izd.!
  • ALJA-s žurnāla Vēju Zvani redakcija kopš 1980. g. novembŗa darbojas Čikāgā. Saturs daudzpusīgs un bez jaunatnes, polītiskiem un sabiedriskajiem jautājumiem vērību veltī arī kultūrai.
  • Noturīgākais izdevums ir ELJA-s Informācija, kuŗai nupat jau iznācis 91. numurs. Redaktorus apstiprina. ELJA valde, tā nodrošinot kontinuitāti. Šos jaunās paaudzes izd. apskatīsim kopā, jo tiem ir samērā līdzīga, eksperimentāli rosīga pieeja un moderns noformējums. Tiek iespiesti ofseta technikā, kur visu var kopā salikt, nofotografēt. Šāda veida apkārtraksti reizēm pat atgādina "kollāžas".
  • ELJA-s Informācija arī apskata sabiedriskos notikumus, un no šī izdevuma redaktoriem nākuši daudzi jaunie publicisti, dzejnieki un sabiedriskā darba darītāji.
  • TILPUMS: 4 reizes gadā.
  • PUNKTI : - 1)-4, 2)-4, 3 )-4, 4)-4, 5)-4, 6)-4 = 24 punkti.
  • Mūsu jaunatnei ir jābūt, un tā ir mūsu (vid. un vec. paaudzes) spogulis: te atspoguļojas bieži vien pat drāmatiskā un krasā veidā mūsu latviskās audzināšanas rezultāti: vai nu labi vai arī bēdīgi. Te ir kritika par mūsu polītiskajām vēlmēm, te kommentāri par mūsu "latvisko dzīves veidu trimdā". Jaunieši nāk ar enerģiju, svaigumu, intellektu un idejām, kas ir šo triju izd. koptonis.

 

7) BĒRNIEM

 

a) Mazputniņš

  • Mēnešraksts latv. zēniem un meitenēm, iznāk 12 reiz gadā. Izdod Ceļinieks. 20 gados - 240 numuri!
  • TILPUMS: 361p.X12 =432 lp. gadā.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-3, 3)-4, 4)-4, 5)-5, 6)-5 = 25 punkti.
  • Šis ir interesants izd. ar glītiem vākiem, kas mainās. Labs līdzstrādnieku skaits. Daudz labu mākslinieku ir atbalstījuši žurnālu ar ilustrācijām. Viens no trimdas "brīnumdarbiem", kas ilgst jau 20 gadu!

b) Valodiņas Spēks

  • Toronto "Valodiņas" skolas skolēnu pašdarbības projekts. Labi sākumi nākamajiem rakstītājiem!

 

8) PROFESIONĀLO GRUPU IZDEVUMI

 

a) Krājējs

  • Latv. filatelistu apvienības izd., 18 gados 117 nr. (16 lp.)
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-3, 5)-4, 6)-3 = 20 punkti.
  • Vidēji labi nostrādāts izd. kollekcionāriem.

b) Latvju Māksla

  • Līdz 1979. g. 6 numuri, kopā ap 560 lp.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-4, 3)-4, 4)-5, 5)-4, 6)-4 = 25 punkti.
  • Labs iekārtojums, papīrs un illustrācijas kopā rada tīkamu izd., ko var izlapot ar baudu. Daudz reprodukciju, dažas pat krāsās. Ieteikumi: vairāk autoritātīvas bibliografijas un izstāžu dokumentācijas visos kontinentos resp. derētu labāk izveidot līdzstrādnieku tīklu. Tāpat derētu nodaļa par mākslas dzīvi Latvijā, par ko daudziem maz kas ir zināms. Te taču ir viena disciplīna, kur māksla var pārvarēt polītiku!

c) Latvju Mūzika

  • Izd. Koŗu apvienība un Latviešu Dziesmu Svētku biedrība, ap 100 lp., līdz 1975. g. 8 numuri.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-4, 3)-4, 4)-3, 5)-4, 6)-4 = 23 punkti.
  • Solids izd., kas labi apkalpo mūzikas un koŗu mākslas dalībniekus, kā arī mūzikas mīlētājus. Ir raksti, kā, piem., J. Brauna "Instrumentālās mūzicēšanas pirmsākumi Latv. territorijā", kas ir apbrīnojami augstas klases. Ir arī nodaļas skaņu platēm, koncertdzīves notikumiem utt. Sabiedrisko rosību ainas labi izgaismotas. Diemžēl, iznāk parasti tikai uz lielajiem dziesmu svētkiem.

d) Pa Dejas Ceļu

  • TILPUMS: 30 lp., 6 reiz gadā.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-4, 5)-4, 6)-4 = 22 punkti.
  • Labi pārredzams izd., veltīts latviskajām dejām, patiesībā jaunās paaudzes izd., kas plaši informē par nākotnes sarīkojumiem. Tā, piem., sarīkojumu kalendārā varam lasīt, ka 1984. gadā Austrālijā notiks 34. Kultūras dienas, Hobartā, laikā no 26. - 31. dec.! To sauc par plānošanu!

e) Technikas Apskats

  • Latv. inženieŗu apv. izd.., 1981. g. iznācis jau 91. numurs. Ap 30 lp. nr.
  • PUNKTI: - 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-4, 5)-4, 6)-3 = 21 punkts.
  • Samērā gluds izd., kuŗā ievietoti arī Latvijas autoru darbi.

 

9) BIĻETENI (Apkārtraksti)

 

a) Balss Tuksnesī

  • Arizonas latv. kopas izd., iznāk nerēgulāri vairākas reizes gadā, ap 22 lp.
  • PUNKTI: 1)-2, 2)-2, 3)-1, 4)-2, 5)-4, 6)-4 = 15 punkti.
  • Informē par ASV latv. dzīves notikumiem. Patīk, ka piedalās arī jaunā paaudze. Interesanti A. Trapāna vērojumi rakstā par Visbiju - "Svētki ar zemtekstu". Izd. rosina aktīvitātes.

b) Čikāgas Ziņas

  • Izd. Čikāgas latv. org. apvienība, apm. reizi mēnesī.
  • PUNKTI:. 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-4, 5)-4, 6)-4 = 22 punkti.
  • Gluds izd. informācijai; arī pa kādam idejiskam rakstam. Draudžu ziņas, lasītāju vēstules, reklāmas. Labi, ka slejās atplaukst dažādi viedokļi un notiek debates. Piem., V. Granta rakstā "Kādam tas bija jāpasaka", kur autors mudina beigās: "Apbruņosimies ar iecietību un toleranci". (Derīgs atgādinājums mūsu žurnālistiem!) Sākot ar 1981. g. janvāri publicē pielikumu angļu valodā.

c) Informātors

  • Vinipegas latv. biedr. izd., apm. 14-16 lp., iznāk jau kopš 1951. g.! (Rotētā technikā.)
  • PUNKTI: 1)-3, 2)-2, 3)-2, 4)-0, 5)-3, 6)-2 = 12 punkti.
  • Mazliet anachronisks izd., kas atspoguļo latv. izolētības izaugsmi. Notiek kāda grūti definējama iekapsulēšanās (Skat. piem., latv. kolonijas "Vārpas" izd. Brazilijā!) kas ir psīcholoģisks fainomens.

d) Gaŗezera Ziņas

  • Iznāk apm. reizi mēnesī, izd. Latv. centra "Gaŗezers" padome, devīze "Dievam un Latvijai".
  • PUNKTI: 1)-3, 2)-3, 3)-3, 4)-4, 5)-4, 6)-4 = 21 punkts.
  • Pietiekami vijīgs izd., kur jaunatnes dzīvei daudz vietas; galvenokārt lokāla rakstura, arī pa kādam vispārējam rakstam.

e) Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs

  • Iznāk reizi mēnesī, ap 20 lp. (Glītākais izd. rotētā technikā). Pat pedantiski iekārtots un red. M. Štauvera vadībā precīzi noformēts, kur mašīnraksts izveido sava veida "pop" mākslu!
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-4, 3)-4, 4)-3, (nav illustr.) 5)-4, 6)-4 = 23 punkti.
  • Plaša tematu izvēle, kas iet krietni tālāk par lokālām ziņām. Reizēm kalpo arī kā "opozicijas prese", tā nesen ziņojot par trūkumiem LNAK vēlēšanās. Intriģējoša Montreālas personība ir Žanis Valdheims, "vizuālās komunikācijas" avangardists, par ko lasām Ziņotāja slejās. Šis izd. ir paraugs, cik interesanti var darboties ar pavisam minimāliem līdzekļiem. Galvenais faktors ir - darbs.

f) Toronto Centrā

  • 8 lp. tabloida formātā.
  • PUNKTI: 1)-5, 2)-4, 3)-4, 4)-5, 5)-4, 6)-4= 26 punkti.
  • Tiešām glīts izd., labākais līdz šim! Labi atspoguļo jauno Toronto latv. dzīves renesansi. Sarīkojumu kalendārs informē plaši par notikumiem. Nav šaubu, ka Centrs ir pārspējis visu gaidīto un ir spožākā zvaigzne pie trimdas debesīm. Tāpēc nav brīnums, ka ir grupas, kas šo projektu vienkārši apskauž. Daudzi neticēja, ka tā varēs. Vismazāk jau dzejn. Andrejs Eglītis... Lūdzu: Ņujorka, Bostona, Čikāga, tagad ir jūsu kārta!

g) Ziemeļkalifornijas Apskats

  • Izn. reizi mēnesī, Latv. biedr. izd.
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-3, 3)-3, 4)-3, 5)-4, 6)-4 = 21 punkts.
  • Red. 0. Celles stils piešķiŗ izd. racionāli stabilu līmeni. Cik M. Štauvers ir sabiedriski centrēts, tik 0. Celle ir lakoniski tiešs un gatavs spriest. Labi kommentāri, kas šo izd. padara par miniatūras. latv. Time žurnālu. Respektējams izd. ar atzīstamu mēra sajūtu.

 

10) HUMORS (un satira)

 

a) Rūgtais Apīnis

  • Šis īstenībā ir vienīgais humora izd., ko jau ap 1963. gadu iesāka nelaiķis J. Pīpinš Beļģijā kā rotētu izd. Tagad labā technikā tas iznāk no jauna un. "graiza" trimdas būšanas un nebūšanas. Kamēr vēl varam par sevi pasmieties, tikmēr vēl neesam miruši!
  • PUNKTI: 1)-4, 2)-3, 3)-4, 4)-4, 5)-4, 6)-5 = 24 punkti.
  • Vēl aizvien redakcija meklē jaunu R. Blaumani vai Cumlaku, kas varētu pacelt žurn. līmeni. Laba daļa ir "karātavu humors", jo emigrācijas latviskās nākotnes izredzes taču nav no labākajām. Šāds žurnāls ir nepieciešams trimdas domāšanas līdzsvara dēļ. Ja RA reiz beigs iznākt, kļūsim daudz plakanāki. Patīk "Kārlīša vēstules"!

b) Vīns un Nitroglicerīns

  • 4 lp "Latv. anarķistu apv. Jaungvinejā (LAAJ) biļetens kultūrai, piensaimniecībai, polītikai, erotikai, kooperācijai un personīgai higiēnai". 2. nr. lūdz Melburnas latv. pieteikties Melburnas latv. cirka dibināšanai. Pārāk mazs, lai kommentētu.

c) Vēstnesis

  • Iznāk 0. Liepiņa redakcijā Bostonā.
  • 0. Liepiņa vitālitāte ir jau leģendāra, jo gadiem par spīti viņš ir mūsu aktīvākais avīžnieks, kas strādā solo.
  • Ar visu to, ka izd. ir juceklīgs, tajā parādās "opozicijas" raksti, kas šad tad mums sniedz "otru viedokli". Eduarda Keiša plašais karikatūru klāsts šo nr. ierindo humora nodaļā. 0. Liepiņš ļauj Keišam pilnīgu "savvaļu", ko zīmētājs izmanto visā pilnībā. Viņš jāuzskata par mūsu labāko karikatūristu, kas turpina E. Rirdāna tradicijas. Keišam nav līdzinieku! Ne Zilberts, ne Dadzis, ne Bergs tam netiek līdz! Kā gan grēko mūsu lielākie laikraksti, neizmantodami šo karikatūristu!

 

11) CITTAUTU IZD., KAS RAKSTA PAR MUMS

Te īsumā pieminēsim tikai divus labākos:

 

a) Journal of Baltic Studies;

b) World Literature Today (agrāk Books Abroad). (Skat. JG 131, 15, tāpat JG indekā šķirkli Ivask, I.)

  • Abi žurnāli ir labā profesionālā līmenī, kas dod cittautiešiem ieskatu par mūsu literārajām un kultūrālajām rosmēm un jaunradi.

BEIGĀS kopsavilkumā izdevumi, kas pārsniedz 20 punktus:

26 punkti:Toronto Centrā
25 punkti:Jaunā Gaita
 Mazputniņš
 Latvju Māksla
24 punkti:Brīvība
 jaunatnes izdevumi
 Rūgtais Apīnis
23 punkti:Akadēmiskā Dzīve
 Gaisma
 Latvju Mūzika
 M.L.B. Ziņotājs
22 punkti:Čikāgas Ziņas
 Pa Dejas Ceļu
21 punkts:DV Mēnešraksts
 Gaŗezera Ziņas
 Latgolas Bolss
 LARA-s Lapa
 Technikas Apskats
 Ziemeļkalifornijas Apskats

Ja mēs kā ārsta kabinetā saliekam visus trimdas izd. uz "pacienta" skālas, tad vienā pusē būs visi slimīgie, dzīves krāsu zaudējušie (maz punktu), bet otrā pusē zaļoksnējie un vitālie! (daudz punktu)

Netrūkst dažādības gan formātu, gan satura ziņā un atkārtosim, ka svarīgie ir jaunatnes izdevumi, jo tie ir vienīgie ar nākotnes inerces potenci.

Daļa izd. ir pārāk pieticīgi kvalitātē un nemaz neatspoguļo mūsu dzīves veidu ar mūsu financiālo labklājību. Vai tas ir vēl Vācijas nometņu ietekmē? Netrūkst mums arī slimīgo, pamirušo izdevumu, kuŗu pelēcība un anachronisms ir nospiedoši, lai neteiktu pataloģiski.

Lai atceramies pirmajos trimdas gados lasīto Bostonas Vēstnesi, kas jau toreiz bija izskatā un saturā novecojies par kādiem 50 gadiem un atbaidīja ar savu pataloģisko izskatu. Nelaime tagad tā pati: izd., kas nemaina savu izskatu, arī pamazām sāk tuvoties šim "zobgaļa kalendāra" līmenim.

Lai izd. nākotnē kļūtu bagātāki, vispirms ir vajadzīgas jaunas idejas, un tās ir labi jāapstrādā un kvalitātīvi jāpasniedz lasītājam. Ir vajadzīga droša un stabila financiālā baze: varbūt to mantojumā atstās kāds mūsu cilmes miljonārs savā testamentā. Ir mums izdevumi, kam ir vajadzīgs totāls "kosmētiskais" remonts. Atcerēsimies kaut vai, ka arī slavenais Life kādreiz "nobrauca lejā" un mēģinājumi to atdzīvināt nav sekmīgi.

Tātad - mainīt formātu, papīru, tipografiju, citādāk noformēt. Vajag "pārliet asinis",. sakustināt duļķus, kas nosēdušies dibenā. Nepietiek izdot tikai ieraduma pēc.

Salīdzinājumā ar periodiskiem izd. Latvijā, mūsu pūliņi nav zemē metami un uzrāda ievērojamus kvalitātīvus izpausmes veidus gan formas, gan. satura ziņā (Polītiku atstāsim ārpusē!).

Trimdā resp. emigrācijā mums tagad trūkst laba illustrētā žurnāla, kas atspoguļotu mūsu šīsdienas sabiedrisko dzīvi un projektus. Šāds žurnāls agrāk bija Tilts, pat ar krāsainiem attēliem. Atceroties, ka emigrācijā pastāvam jau 35 gadus, žurnālu un biļetenu vispārējā bilance ir ievērojama un rada optimismu nākotnei.

1980. g. ziemā

 

Redakcijas piezīme

Par LPB Biļetena strēlniecisko kaujinieciskumu rakstīsim vēlāk (0. Liepa u.c.) Atvainojamies redaktoriem un izdevējiem, kuŗu izdevumi nav pieminēti. Dažreiz pat vismazākajos izdevumos atrodamas īstas pērles. piem., Ņudžersijas Latviešu Biedrības Apkārtrakstā (3/80):

Visumā latviešu sabiedrība ir bijusi vienota kopējam mērķim - Latvijas valsts neatkarībai un tautas pašnoteikšanai. Tomēr trimdas gaŗajiem gadiem turpinoties, pilnīgi sagaidāms un saprotams, ka ir attīstījušās dažādas pieejas šī kopējā mērķa sasniegšanai.

Varētu teikt, ka atšķirība polītiskā pieejā ir šāda: viena balstās uz bailēm, otra uz uzticību. Viena saka: mēs esam kā tauta aplenkta ar iedomājamām un neiedomājamām briesmām. Tādēļ gudrākais, ko pašreiz varam darīt, ir gaidīt un izturēt. Otra pieeja: pasaule ir bīstama un ne vienmēr saprotama, bet mēs viņu centīsimies veidot un tautas un valsts stāvokli uzlabot, kā spējam tagad un kā mēs, ne mūsu pretinieki, to izvēlamies. Jo mēs savu tautu varam iznīcināt tikpat viegli ar bažām, ar šaubām, ar neticību un neuzticību, kā ar cietumiem, izsūtījumiem vai lodi pakausī. Atcerēsimies, ka ja mēs kādam latviešu sabiedrībā rādām ar pirkstu, tad pārējie četri pirksti rāda uz mums pašiem...

Mūsu tautas desmitai daļai trimdā jēga ir tikai tad, ja tā rūpējas par tautas pārējām deviņām daļām Latvijā. Tādēļ mūs nedrīkst šķirt ne barjēras, ne tilti. Un mūsu pašu savstarpējā saprašanās te ir tik ļoti vajadzīga.

Uldis Grava,

"DRAUDZĪGĀKU PIEEJU NACIONĀLĀ DARBĀ"

Jaunā Gaita