Šī nodaļa paredzēta pārdomu publicēšanai par zinātnes un technoloģijas saistību ar dažādiem kultūras jautājumiem, kas izvirzīti gan šī žurnāla slejās, gan citur.

Mūsdienu „elektroniskajā laikmetā” radies stāvoklis, kuŗā nepieciešams plašāks un dziļāks ieskats gan pasaules, gan it īpaši latviešu kultūras izpratnē tieši no šādu saistību un attieksmju viedokļa.

Moderno informācijas sistēmu ietekme uz lielu ļaužu masu domāšanas veida virzību nepaiet secen arī mums, latviešiem. Mēs visi, lasot vienas un tās pašas avīzes, klausoties tos pašus radio un televīzijas raidījumus, nemanot kļūstam vienveidīgāki uzskatos un domāšanā. Tā varam kļūt pasīvi mums domātas informācijas patērētāji un asimilētāji bez pašu izvēles un izlases.

Tas, ka modernās publiskās informācijas sistēmas (mass media) ir kontrolētas un kalpo noteiktu mērķu virzienā, nav nekāds noslēpums, gluži otrādi − informācijas un stimulu izvēle publikas iespaidošanai ir klaji atklāta, jo ļaužu masu nevēlēšanās neatkarīgi domāt tādu stāvokli pieļauj un padodas bara virzības likumiem. Mērķtiecīgi izvēlēta informācija ir propaganda. Bet tai pašā laikā technoloģijas attīstība un masveida produkcija mums devusi līdz šim nepiedzīvotas iespējas technoloģijas sasniegumus izmantot un, ja to vēlamies, līdz šim cilvēces zināmajā vēsturē nepieredzētas informācijas iegūšanas iespējas.

Informācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem konstruktīvai darbībai; bet konstruktīvas darbības pamats ir informācijas izvēle un izvēlētā materiāla korrelācija. Te nu izrādās „elektroniskā laikmeta” lielākā priekšrocība: iespēja ātri un lietderīgi izvētīt un pārstrādāt milzīgu informācijas daudzumu, to centralizēt vai izplatīt. Attiecībā uz ļaužu masu vai individu šī priekšrocība var būt gan vēlama, gan ārkārtīgi bīstama.

Pēdējos 50 gados ir notikušas ne tikvien lielas polītiskas, demografiskas un garīgas, bet arī technoloģiskas maiņas. Pēdējās ir atstājušas tikpat lielu, ja ne lielāku iespaidu cilvēku psīchē, nekā sabiedriskās maiņas un, vissvarīgāk, ir bijušas iemesls, kāpēc šis sabiedriskās maiņas vispārīgi ir notikušas. Technoloģiskas maiņas ir tās, piemēram, kas gādājušas, lai Kr. Barona rūpīgi savāktās tautas dainas tagad mīt grāmatplauktos un nevis moderno latviešu apziņā (atmiņā). Tās kā kultūras elements pret mūsu dzīvi ir pilnīgi citādā, izmainītā attieksmē, nekā tad, kad ļaudis tās teica vai dziedāja.

1980.g. 31. decembrī Toronto mira literātūras akadēmiķis Maršals MakLuhans (McLuhan). Viņš savā laikā saredzēja, ka cilvēces garīgo un technoloģiski radīto produktu mijiedarbes pētīšana ir ražens konceptuālas jaunrades lauks. MakLuhans tātad bija zinātnieks šī vārda īstajā nozīmē: viņš radīja jaunu pasaules uztveri un tā stiprināja cilvēces dabas filozofijas spēju atklāt vēl nebijušas iespējas pētniecībā. Tāpēc JG zinātnes nodaļas ievadraksts lai arī ir godinājums, veltīts šī vīra piemiņai.

Nav svarīgi, vai MakLuhana paša sarakstītajiem darbiem būs kāda paliekoša vērtība. Galvenais ir tas, ka viņš šajos darbos ir mēģinājis izgaismot savu galveno domu: „kultūras un technoloģijas produktu savstarpējās attiecības un mijiedarbes nozīmību un arī to, ka, attīstot šādas idejas, ir iespējams gūt vērtīgas atziņas.

JG ir objektīvs un tādēļ piemērots žurnāls, kuŗā vērtēt zinātņu un technoloģijas iespaidu latviešu tautas dzīvē, pētījot jautājumus, kas attiecas uz latviešu kulturālo un garīgo dzīvi.

Šī gadsimteņa panākumi zinātnēs un līdz ar to jaunattīstītie technoloģijas produkti ir atstājuši neizdzēšamas iezīmes mākslu nozarēs, polītikas paņēmienos un arī individu prāta ierakstos. Dzīvojot mūsdienu laikmetā, izmantojot visas dotās iespējas, mums ir ne tikvien nepieciešams apzināt šo jauno zinātņu un technoloģiju būtību, bet arī mēģināt plēst līdumus mums padotajos informācijas džungļos, lai spētu apjaust un vērtēt šo ļoti nozīmīgo faktoru iespaidus mūsu tautā: pagātnē, tagadnē un nākotnē.

 

ZINĀTNE UN TECHNOLOĢIJA

Par zinātni (science) kā tādu vispār ir grūti rakstīt tieši no terminoloģijas viedokļa. Turpat vai izmirušais jēdziens dabas filozofija (natural philosophy) ir daudz lietderīgāks, jo tas pareizāk izsaka domu, ka visi līdzšinējie „zinātnes” formāti (teorijas), ar ko pasaule ir racionalizēta, būtībā ir cilvēka prāta radīti produkti: domāšanas struktūras.

Zinātnes, t.i., dabas filozofijas definīcija turpina nodarbināt akadēmiskos filozofus un arī pašus zinātniekus visās pasaules malās. Un te vēl nemaz nav runas par šo „zinātņu” noderību vai objektīvo patiesību.

Technoloģija izmanto dabas filozofijas teorētiskos rezultātus un īsteno tos praksē, ražojot jaunus materiālus, izvēršot jaunas sabiedriskās sistēmas, paplašinot fiziskās iespējas. Starp zinātni un technoloģiju ir liela starpība, Kā illustrācija te noder nesenā (JG 126, 130) demografu-akadēmiķu B. Mežgaiļa un J. Dreifelda domu izmaiņa sakarā ar Latvijas demografijas jautājumiem.

Demografija kā zinātne var tikai pētīt esošās tendences un notikumus tās materiālā − ļaužu masās, piem., migrācijas utt. Noteikti ir jāpievienojas Mežgaiļa rakstītajam (JG 130):

„Demografiskie procesi pēc savas būtības ir objektīvi, no cilvēku gribas un vēlēšanās neatkarīgi procesi...”

Tikko izbeidzam runāt par demografiskajiem procesiem kā abstraktām vienībām, mēs nokļūstam technoloģijas laukā un, proti: kā Mežgailis, tā Dreifelds abi izrādās esam teicami technologi. Ja Mežgaiļa apceri „Dažas demografiskās problēmas Latvijā” (JG 126) var uzskatīt par kodolīgu zinātniskās informācijas devumu, tad sekojošā rakstu izmaiņa un kommentāri ir jau pa daļai demografijas technoloģijas (t.i. rezultātu izskaidrojums praktiskiem nolūkiem, attiecināšana uz zināmu mērķi) diskusija, kas vairs nav demografijas (kā zinātnes) ietvaros. Pēc sarakstes rūpīgas izlasīšanas var spriest, ka Dreifelda kommentāru nodoms ir aizrādīt Mežgailim, ka viņš (Mežgailis) ir rakstījis par demografiju un nevis par demografijas technoloģiju (par ko Mežgailis nemaz laikam arī nav vēlējies rakstīt). Lai nu kādi ir bijuši abu autoru nodomi, galvenais šeit ir saredzēt starpību starp zinātni un technoloģiju.

Technoloģijas uzdevums ir attīstīt zināmu produktu. Šajā ziņā dažādas polītikas (kā technoloģijas) izmanto demografijas (kā zinātnes) rezultātus, lai sasniegtu sev zināmus mērķus. Demografija (kā zinātne) vienmēr, savukārt, pētīs polītikas (kā technoloģijas) radītās faktuālās īstenības neatkarīgi no šīm polītikām.

Zinātne ir garīga disciplīna. Tās uzdevums ir izšķirot pasaules šķietamo chaosu un pēc tam radīt jēdzienus, ar kuŗiem uzģērbt šādi noplicinātai pasaulei sistemātisku konceptuālu struktūru: attīstīt cilvēku prātos sistemātiskus ierakstus, ar kuŗiem varētu identificēt visu apkārtējo. Zinātnes konceptuālās struktūras neeksistē ārpus cilvēka prāta, bet tās smagi stilizētie jēdzieni tiek atspoguļoti technoloģijas fiziskajos rezultātos.

Zinātnes atdalīšana no technoloģijas ir nepieciešama cilvēka domu gaitā, jo, ja to nedara, rodas miglaini sapludināta jēdzienu un priekšstatu bezrobeža un rodas neskaidrības starp zinātnisko informāciju un technoloģisko propagandu. Šādi interpretēts jau pieminētais Mežgaiļa un Dreifelda dialogs ir devis vērtīgu ieskatu ne tikvien Latvijas demografijas, bet arī latviešu demografijas technoloģijas problēmatikā. Līdzīga pieeja ir nepieciešama ikvienā citā jautājumā, ko vēlamies izdomāt jēgsakarīgā veidā, lai iegūtu rezultātus, kuŗu ticamībai varam paļauties.

 

Māris Bite

 

Māris Bite dzimis Londonā, Anglijā, 1952. g. 7. septembrī.

Latvju Enciklopēdijas vecajā izdevumā Māris Bite nav minēts, bet ja var ticēt JG indekam, viņš JG 89. numurā publicējis rakstu „Latviešu prese jauniešu skatījumā”, un viņa portrets atrodams JG 100. numura 41. lappusē.

1971. g. rudenī matrikulējies kā ķīmijas students Oksfordas universitātē, „Queens kolledžā” Septiņus gadus vēlāk aizstāvējis tezi: pētījumu hormona adrenalīna heterociklisko analogu sintezes metodēs un nobeidzis studijas, iegūstot D.Phil. grādu.

Pēc tam pārcēlies uz dzīvi Ņūkāslē.

Darbojies Eiropas latviešu jaunatnes apvienībā, sākot ar 1. VLJK, 1968. gadā, Hanoverā. Kopš tā laika bijis dažādos amatos revīzijas komisijās un nodaļu valdēs, kā arī ELJAs Informācijas 77.-82. numuru atbildīgais redaktors. Patlaban ir 5. VLJK rīcības komitejas loceklis. 1979. gadā salaulājies ar Ingrīdu Bankevicu.