Jaunā Gaita Nr. 16, 1958. g. jūlijā, augustā
SIMPOZIJS PAR PRESES BRĪVĪBU UN UZDEVUMIEM
(papildinājumi)
BĻODNIEKS Ādolfs, KLB priekšsēdis:
"Jaunās Gaitas" redakcija ir jau sniegusi visai pareizas atziņas sava izdevuma slejās. Tā, pēdējos metienos redaktora "pačalojumi", kas, manuprāt, visnotaļ nepelna tik kautrīgu apzīmējumu, labi uzsveŗ jaunatnes sirsnīgu ticību Latvijas brīvei un "demokratiskajiem cilvēces un savstarpējas cieņas ideāliem". Nav tikai viena pareiza ceļa, kas ved uz šo mērķi, pareizi saka "Jaunās Gaitas" redakcija, bet ir tā, ka cilvēki ar dažādiem uzskatiem un ejot dažādus ceļus var palīdzēt sasniegt kopēju mērķi.
Preses brīvība ir tikpat nepieciešama, kā svaigs un dzīvinošs gaiss elpošanai. "Jaunai Gaitai" jādod iespēja brīvi izpausties visādu novirzienu uzskatiem. Bet tas nenozīmē, ka jaunatnes - "Jaunās Gaitas" vadībai, kas ir atbildīga par pamatidejas uzturēšanu un izkopšanu, būtu jāpieļauj tautas un savas vienības ideālu graušana. Tas, paldies Dievam, līdzšinējā redakcijas un pat neapmierināto stājā nav jaužams.
RITMANIS Zigurds, Latviešu Preses Biedrības biedrs:
Vārda brīvība demokratiskās valstīs bieži nodara ari ļaunu. Vecākā paaudze atcerēsies "Aizkulises" - lapu, kas izsmēja valsts un kultūras darbiniekus. Reiz "Aizkulišu" izsmiekla dēļ traģiskā nāvē mira loti spējīga pianiste. Valsts vara neiejaucās, jo pat nāvi atspēkoja maģiskais - preses brīvība! Autoritārā režīma laikā prasīja rakstītāju pakļaušanos vienam "slavēt jaunos laikus". Ignorētājus tieši vai netieši vajāja. Tā uz laiku aizliedza publicēt K. Skalbes jaunākos darbus, bet komūnista V. Lāča slava auga! Brīvo vārdu aizstāja - veikla mēle!
Manas domas: Brīvais vārds ir - nepieciešams, bet cenzūras aizsegā, kas šo "brīvību" ierobežo tolerances garā un saprašanā!
RAIDONIS Alberts, žurnālists:
Politiskā brīvība un brīva prese ir nešķiŗami jēdzieni. Prese ir tautas valoda. Kurlmēma ir tā tauta, kuŗai nav brīvas preses. Prese atspoguļo tautas domas, idejas, laikmetu.
Bet pārspīlēta preses brīvība dažreiz var atnest ari ļaunu, jo ar savstarpēju ķengāšanos, žurnālistu un laikrakstu sacenšanos pēc sensācijām un lasītāju pievilkšanas, bieži vien tiek ievietoti raksti, kas atklāj militāros, valsts noslēpumus, svarīgu informāciju, nākotnes nodomus u. c. , tādējādi vairāk pakalpojot ienaidniekam nekā sev.
Tāpēc ne politiskā, ne preses brīvība nedrīkst apdraudēt drošību, - t. i. pamatu, uz kuŗa pati brīvība stāv.
