Jaunā Gaita Nr. 19, 1959. gadā

 

 

DZEJAS SEMINĀRS

 

Gadu atpakaļ SKABARGAS izmēģinājuma nolūkā publicēja "Nacionālā dzejas semināra" paraugus. Reakcija bija spēcīga. Tāpēc SKABARGAS nolēma, nekonsultējoties ar neieinteresētām personām un nepieslejoties nevienai neieinteresētai organizācijai, uzsākt savu DZEJAS SEMINĀRU. Kaut arī netika izziņota, pierakstīšanās, atsaucība bija gaidīti spēcīga: līdz 1. janvārim bija pieteicies vajadzīgais skaits semināra uzsākšanai - 5; tie nekavējoties tika saistīti semināra vadībā. Semināru vada ievērojamie dzejas paidagogi: Maigonis Struķēns, Antons A. Acuraugs, Toms Bezmērs, Ēriciņš Lietum-Lietiņš, Burtnieku Miķelis. Paredzami arī citi speciālisti.

 

I

Kvadrātsonets

Kvadrātsonets ir vislatviskākā soneta forma.

Sonets radies ārzemēs un ilgu laiku bijis svešķermenis mūsu dzejā. Ir maldīgs uzskats, ka sonets būtu cēlies Itālijā. Īstenībā tas nācis no Vācijas, kā to liecina pats nosaukums: Sonett - vāc. "so nett" - latv. "tik jauks". Rodas dabīgs jautājums, kas gan ir "tik jauks"? Rodas dabīga atbilde - "vainags" ir "tik jauks". Šo vainagu tagad pazīstam ar nosaukumu sonetu vainags. Īstenībā, tātad sonets - patvarīgi noplūkts zieds.

Soneta formu latvieši lietojuši ar labiem panākumiem līdz 1958. gada novembrim. Šai mēnesī Maigonis Struķēns konstruēja savu "Atziņu", kas vienā rāvienā padarīja citas sonetu formas vecmodīgas.

Kvadrātsonets atšķiŗas no vecā soneta ar to, ka tam ir gan sākuma, gan arī beigu atskaņas. Ar to radīta simetriska forma, kas var cienīgi nostāties līdzās latvju rakstiem. Šī abpusīgi simetriskā forma atbilst latvisko saulīšu un auseklīšu abpusīgajai simetrijai. Kvadrātsonetu tāpēc sauc arī par latvisko sonetu.

Šādu simetriju dzejā vispār sauc par poetometriju.

Maigonis Struķēns

ATZIŅA

b     Raidi mani tagad labāk mājās!	a
a     Vājās lūpās dzisa laipnie smaidi,	b
a     Stājās zvērasti un maigie vaidi -	b
b     Laidi sevi apbrīnot kā klājās.	a
b     Slaidi pirksti glāstot sarunājās,	a
a     Krājās skūpsti, īsi, karsti spaidi,	b
a     Rājās velti prāts, ka citu gaidi.	b
b     Vaidi norima un tirpas kājās.	a
e     Drūmi tagad Tavās acīs skatos,	c
d     Roku gurdo tveru, pārpilns moku,	d
c     Platos redzokļos zūd reibumdūmi.	e
e   Kļūmi iekāpām mēs sapņu ratos	c
d   Loku izbraukt vien ap mīlas koku,	d
c   Kad tos drīz jau gāza kaisles krūmi.	e

Pirmā latviskā kvadrātsoneta autors atzīst, ka forma nav viegla. Tā kā dzejošana paņem pārāk daudz laika, šāda veida dzeja saucama par pārlaicīgu.

Lai gūtu labus panākumus, semināra dalībniekam ieteicams konstruēšanu sākt ar atskaņu vārdiem, kas uzrakstāmi skeleta veidā, kā norādīts:

Lūka . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	sviežu
Griežu (ar nazi) . . . . . . . . . . . .	dūka
Iežu . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	mūka (no klostera)
Trūka . . . . . . . . . . . . . . . . . .	viežu
Cūka . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	griežu (riteni)
Miežu (labības) . . . . . . . . . . . .	kūka
Biežu (ne retu) . . . . . . . . . . . .	tūka
Pūka . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	griežu (saules)
Risku . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	bēris
Eju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	smeju
Bēris (zirgs) . . . . . . . . . . . . . .	cisku
Disku . . . . . . . . . . . . . . . . . .	vēris
Reju . . . . . . . . . . . . . . . . . . .	deju
Vēris (mežs) . . . . . . . . . . . . .	obelisku

(Atskaņas sev jau rezervējis Burtnieku Miķelis.)

Spraugu piepildīšanai lietojami latviski vārdi. Inspirācija iegūstama Mllenbacha-Endzelina "Latviešu valodas vārdnīcā". Šāda veida inspirāciju sauc par biblispirāciju. Biblispirācijas rezultātā sarakstītu dzeju sauc par bibliopoeziju.

Kvadrātsonets ir pārlaicīgs, poetometrisks biblispirācijas rezultātā konstruēts latvisks sonets.

Pirmo lekciju sarakstījis Antons A. Acuraugs

 

 

ZILBERTS ATKLĀJ FAKTUS

"... esam spiesti sacīt, ka vēl par maz mūsu rakstnieki apzinās laikmeta svarīgumu. Īpaši daļa jaunās paaudzes rakstnieku un dzejnieku pārāk bieži vēl kavējas savos intīmajos pārdzīvojumos un neredz galveno mērķi, kādēļ rakstniekam jātver spalva rokā."

No Latvijas Padomju rakstnieku savienības sekretāra Adolfa Talča ziņojuma IV kongresā 1958. gadā

Zemteksts: Laidiet mūs ārā, mēs gribam jaunas idejas un svaigu gaisu!

 

Sociālistiskās burlaku literātūras uzvara pār Borisu Pasternaku.

 

 

 

ĶĪMISKĀS DZEJAS PARAUGI

Latvijas Padomju Rakstnieku 4. kongresā 1958. gada 25. septembrī rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs biedrs Valdis Luksa kungs pievienojies lielbiedra Ņikitas Kruščeva ķīmiskās rūpniecības celšanas kampaņai un aicinājis literātūrai iet kopsolī ar ķīmiskās rūpniecības cēlājiem.

Skabargas saskata, ka šeit paveŗas plašs tematikas lauks (cik ilgi gan rakstīsi - par Ļeņinu, traktoriem, Ļeņinu, piecgadi, Ļeņinu, produkcijas normām, Ļeņinu un Ļeņinu!). Lai rādītu priekšzīmi, kā biedrs Lukss saka, "revizionisma čūskas" žņaugtajiem rakstniekiem komūnistu brīvības apžņaugtajā Latvijā, Skabargas drosmīgi sniedz šos ķīmiskās dzejas paraugus:

"Ai ķīmija, tu varenā,
Ne mūžam neuzvārāmā!"

"Pie H20 jūras,
Kur NaCl šķīst..."

"Biedrs Kruščevs mums mācīja taisīt
Haš divi, ō pieci, ō haš,
Bet buržuju kokteiļus maisīt
Viņš neļāva tautai nemaž. "

"Tavu lūpu karmīns, Līze,
Manas mīlas katalīze;
Sintētiski kopā kūstam,
Kad viens otra rokās kļūstam."

"Karsta kā Bunzena liesma
Ir mana mīla pret tevi... "

"Mēģenē lakatiņš zilais,
Retortē saulstaru riets..."

"Ozona smarža pēc pērkona briesmas... "

"Varen skāba mūsu slāpekļskābe,
Visur slāpstam, skābstam skābē nost!"

"Lai lecam traku
Amonjaku,
Krakovjaku!"

"Sniedz man šurp, jaunekli, kolbu,
Pildi ar sērskābi to!"

"Kad es skūpstu Hortenziju,
Tūdaļ jūtu reakciju... "

 

 

SKABARGU REDAKCIJAS PADOMNIEKS

 

God. redakcija! Vai tas tiešām būtu tiesa, ka Periskops nebūtu lasījis Jaunās Gaitas 16. numuru un tāpēc ari nebūtu pamanījis (150. lappusē), ka dzejas rindu - "Kādēļ tukšu smaidu dzimtenei tu sūti?" autore ir Ārija Elksne (nevis Ārija Elksnīte - Laiks Nr 104, 1958.) un ka vārds "dzimtene" rakstīts ar mazo sākuma burtu "d". - J. Krūmiņš, ASV

SKABARGU redakcijas atbilde: Vai tad jūs nezināt, ka Periskops nodarbojas tikai ar "lielām" lietām (tāpēc dzimtene ar lielo burtu "D")? Un kāda gan tur starpība, ja kādu latviešu autoru sauc Ārija Elksne vai Ārija Elksnīte, Jānis Jaunsudrabiņš vai Jānis Sudrabiņš?

 

Skabargu redakcijai! Draugi, jau pats izlasīju kāda nacionālā garā sevišķi stipra tautieša -iņš no Ohio vēstuli "Laika" lasītāju balsīs. Viņš raksta: "Ir taisnība, ka latvju jaunatne svešumā jūtas vientuļa, bet tādēļ nav jāmeklē mierinājums tur, kur noteicējs ir 'varonīgais padomju cilvēks'. Meklējot sadzīvi ar dzimtenes komūnistiskā garā audzināto jaunatni, latviešu jaunatne brīvajā pasaulē pierādītu, ka tā ir garīgā strupceļā un bez padomju cilvēka palīdzības nevar tikt ārā no kļūmīgā stāvokļa". - Bet, draugi, šo vēstuli man lika izlasīt vēl kādas četras, piecas personas. Tagad tiešām jūtos strupceļā! Līdz šim nejutos vientuļš, jo domāju, ka bez manis pasaulē vēl ir ap 2 000 000 latviešu, no kuŗiem visa lielākā daļa Latvijā. Vienmēr raudzījos uz šo tautas kopumu. Tagad man skaidrs, ka ar dzimtenes komūnistiskā garā audzināto jaunatni nevaru meklēt sadzīvi tikai tāpēc vien jau, ka neesmu garīgā strupceļā un kļūmīgā stāvoklī. Ar ko tad man tagad meklēt sadzīvi ? Jaunietis, Klīvlandē, Ohio

SKABARGU redakcijas pagarāka atbilde: Meklējiet sadzīvi ar -iņš no Ohaijo. Viņš dzīvo tajā pašā pavalstī, tāpēc varat šad tad satikties. Parunājiet! Iestiprinieties! Uzdziediet! Kaut vai to pašu: "Ozoli vēl 'pavalstīs' Zaļo kalnos, ielejās. Tāpat vīri atrodas, Ozoliem kas līdzinās! Stipri stāv pret auku bargu (kas par to, ka aukas nav!), Tēviju tur miju, dārgu. Tai lai ar' šīs dziesmas skan, Kamēr latvju mēle man!" Pēdējā rindiņa -iņam sevišķi patiks. Viņš sauks (t.i. liks lietā savu latvja mēli) - ko mēs varam smelties no dzimtenes? "Neko!" - jāatbild. Baltie bērzi nocirsti, piena slaucējām piekārtas sarkanas medaļas, vistu un cūku audzētājiem piešķirti tādas pašas krāsas vimpeļi, vecās mātes un vecie tēvi neatraida komūnistu izmaksātās pensijas, bērni ar brutālu varu piespiesti skolās mācīties komūnisma baušļus, ar bargiem sodiem noliegta interesēšanās un domāšana par citām idejām, drukāti tiek tikai komūnistu izdevumi, ciemu un kolchozu pārvaldēs ir tikai komūnistiem uzticami ļaudis, gaisā drīkst plīvot tikai sarkanie karogi, neviens nedrīkst atklāti nosodīt komūnismu! "Tā ir!" - jāatbild. Ko tad mēs varam smelties no dzimtenes? "Neko!" - jāatbild. Bet mēs neesam vientuļi, neesam garīgā strupceļā, neesam kļūmīgā stāvoklī, kamēr latvju mēle man, kā dziesmā teikts! - "Tā ir!" - jāatbild. Vientuļi? Mēs tak varam satikties pa "vīkendiem"' un arī kongresos! Garīgā strupceļā? Ja pietrūkst lasāmā pa latviski, raujam pa angliski, ģērmaniski vai franciski ! Kļūmīgā stāvoklī? Kam mums zināt, cik maksā kolchozniekam pa dienu, vai cik stundas dienā latviešu skolas bērnam jāstrādā fabrikā? Komūnisms ir nežēlīgs, jo izpostīja mūsu dzīves, vot kā! - Tad uzdziedāsit:

Es svešas zemes redzēju,
Kur daiļas meitas mīt,
Bet skaistākas es nezinu
Par tevi, zeltenīt.
Dzimtene mīļā, palīdzi tu!
Ak, kad es tevi beidzot redzēšu?
Kur esi latvju meitene
Ar zilām actiņām?

(Kas šo dziesmu nezina, lai skatās "Lai atskan dziesmas" 126. lappusē - red.) Va velns, -iņš teiks, šitā dziesma iet pie aknām (tas tāds latviešu teiciens - red.).

Notiks, ka sadzīve ieilgs. -iņš izvilks ārā iespaidīgus Maskavas žurnālus, valodas un literātūras institūtu rakstus, Sudrabkalna krievu valodā publicētos sacerējumus. Tad gan, Dieva dēļ, nesakait, ka viņš ir nodibinājis ciešu kontaktu ar komūnistiem, kļuvis vājš, vientuļš, atrodas strupceļā un kļūmīgā stāvoklī ! Neprasait arī, kāpēc viņš tos lasa.

 

Redakcija! Latviešu Centrālā Padome Vācijā pieņēmusi rezolūciju, ka latviešu polītiskajā un diplomātiskajā darbā piesaistāmi spējīgi jaunās paaudzes darbinieki. Es esmu spējīgs jaunās paaudzes darbinieks, jo neviens par nespējīgu mani nav saucis. Nupat beidzu studēt polītiskās zinības universitātē. Tagad man piedāvā labi algotu vietu ārlietu ministrijā, bet tas nozīmē, ka man jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Vai tomēr man nebūtu vērts paturēt Latvijas pavalstniecību un pagaidām strādāt uz laukiem, gaidot uz darbu Latvijas sūtniecībā? A.A. Morhedā, Minesotā, A.S.V.
P.S. Sekojot latviešu politiskajām tradicijām, nesastāvu nevienā latviešu polītiskā partijā.

Skabargu redakcijas atbilde: Jūs esot spējīgs - hm! Un studējis - hm, hm!! Un nesastāvot polītiskā partijā - hm, hm, hm!!! Jums laikam ir arī pašam sava galva uz pleciem - hm, hm, hm, hm!!!! Nu, tad lietojiet to - ar steigu pieņemiet vietu ārlietu ministrijā! Latviešu polītiskajai dzīvei Jūs, acīmredzot, neesat kvalificēts.

 

Redakcijas jaunekļi: Kam gan jūs sūdzaties par kādu tur "veco paaudzi" ? Jūs sakāt, ka tā stāvot uz vietas. Es gan to neredzu. - Brencis Veceklis, Zviedrijā

SKABARGU redakcijas atbilde: Mēs vairs nesūdzamies! Nu jau viņa iet - - - atpakaļ!

 

Skabargainā redakcija! Tad nu tā! Sūtnis Zariņš Londonas Avīzē uzrakstījis rakstiņu Ziemsvētku laikam, kur viņš starp citu saka: "Ja metam skatu atpakaļ un domājam par to, kur stāvam, tad jāatzīst, ka starptautiskais stāvoklis nonācis lielā saspīlējumā." Vai nu teiktais ir neskaidrs, vai arī es dumjš, bet teikumu saprast nevaru. Kur tā vaina? Jānis Džordžs Awning (Auniņš), Londonā, Anglijā.

SKABARGU redakcijas atbilde: Vaina nav ne teikumā, ne Jūsos, bet gan "skata atpakaļ mešanā". Vai Jums ienācis prātā, kas notiek ar attiecīgajiem mechanismiem, ja cilvēks pastāvīgi raugās pār plecu atpakaļ? Nav brīnums, ja sametas!

 

Tautiskā redakcija! Es lasu Švābes "Latvijas Vēsturi". Esmu nonācis jau līdz 362. lappusei, kur lasu šādus vārdus: "Kad Valdemārs pēc žandarmērijas datiem 1856. gada februārī Tērbatā noorganizēja pusliterārus, pussaviesīgus 'latviešu vakarus', tajos no vairāk nekā 30 latviešu studentiem piedalījās tikai 10-12, no kuŗiem divi teologi vēlāk pārvācojās." Un nākošajā lappusē: "Parasti mācīto jaunlatviešu sievas bija vācietes, kāpēc viņi biedrībā runāja latviski, bet mājās vāciski. Kr. Valdemārs apprecēja Rīgas dižciltīgu vācieti Luizi fon Rammu, Kronvalds - Gramzdas vācu ārsta Rolofa meitu Karolīnu un t.t." Ko tas nozīmē? Ģedimins Pl., Čikagā.

SKABARGU redakcijas atbilde: Tas nozīmē, ka trimdas problēmas īstenībā nav problēmas, bet gan - tradicija.

 

Redakcijas vīri! Tai vietā, kur tautas druvai jāzaļo, stāv celmi - šķēršļi labai labības attīstībai un kultivēšanai. Tie celmi - trimdā ir sveštautieši, asimilētāji, dzimtenē - kakla kungi. Kas iztīrīs tautas druvu no celmiem? Kā to izdarīs? Jānis Līdumnieks, Indianapolē, ASV

SKABARGU redakcijas atbilde: Ar līšanu vien, ar līšanu vien!

 

Ļoti illustrā redakcija! Kas par lielisku ideju: "Pudeli Volfšmita vodkas Kultūras Fondam!" Paldies Skabargu redakcijai un līdzstrādniekiem! Bet nu tā. Vai tikai vodkas pudeļu rūpīga iesaiņošana un pārsūtīšana neizmaksās pārāk daudz? Vai jūs nedomājat, ka būtu labāk noziedot pudeles vērtību naudā, lai Kultūras Fonds pats var vodku nopirkt?J.U. Ešmits, Smirnovā, A.S.V.

SKABARGU redakcijas atbilde: Kas par lielisku ideju ! Tā kaut kas, nudien, tā kaut kas mums nebija ienācis prātā!

 

Skab. red.! Kategoriski nostājos pret "vodkas" ziedošanu Kultūras Fondam. "Vodka" nav latvisks dzēriens. Malēnietis, Parīzē, A.S. V.

Skabargu redakcijas atbilde: Bet vai dolārs ir latviska nauda?

 

Godātā "Skabargu" redakcija! Kādu dienu ap pagājušajiem Ziemsvētkiem saņēmu piesūtītu bērnu mēnešrakstu "Mazputniņš". Tāda mēnešraksta iznākšana mani ļoti pārsteidza. Neviens arī nebija man prasījis pēc padoma, vai tāds mēnešraksts vajadzīgs. Tā kā par mēnešraksta iznākšanu gādājuši iesācēji, t.i. cilvēki, kuŗu vārdi man sveši, pilnīgi apstrīdu šāda bērnu izdevuma nepieciešamību. Jau 14 gadus latviešu emigranti bija iztikuši bez bērnu žurnāla! Vai Jūs domājat, ka neiztiktu arī nākošos 14 gadus? - Gados cienījams literāts, kritiķis etc., Zviedrijā.

SKABARGU redakcijas atbilde: Protams, ka emigranti iztiktu arī nākošos 14 gadus. Šai ziņā mēs esam vienisprātis!

 

Ļoti augsti cienītā un godātā redakcija! Man piesūtīja tādu bērnu žurnālu MAZPUTNIŅU. Ir jau visādi jauks un smuks, bet viena nelaime - bērni to lasa kā negudri! Ja nu tā, tad liekas, ka ar žurnālu kaut kas nav kārtībā. Tas taču ir bērnu žurnāls, un kur dzirdēts, ka bērni tos lasa labprātīgi? Paidagoģe ar ilggadīgu stažu, A.S.V.

SKABARGU redakcijas atbilde: Arī mēs MAZPUTNIŅU lasām ar interesi. Līdz ar to problēma kļūst vēl sarežģītāka, jo nav nekur dzirdēts, ka bērnu žurnālus vispār kāds lasītu labprātīgi.

 

Skabargu redakcijai! Kādā trimdas latviešu laikrakstā, ko man piesūtīja par velti, FR. STRAZDIŅŠ, kas "Latvijas patstāvības laikā vairākus gadu desmitus darbojies lielā zemnieku laikraksta 'Brīvās Zemes' vadībā", asi nosoda jūsu žurnāla redaktoru V. Nollendorfu. Fr. Strazdiņš vadās pēc atsevišķas reprodukcijas ar "Ļeņina dzejoļiem", kas pārņemti no jūsu žurnāla 15. numura un drošsirdīgi dēvē jūsu rīcību par "skandalozāko un arī apkaunojošāko lietu mūsu trimdas dzīvē". Bet tai pašā rakstā viņš arī atzīstas: "Man nav pie rokas visa minētā 'Jaunās Gaitas' numura..." Vai viņam tomēr nevajadzēja apskatīt "visu minēto 'Jaunās Gaitas' numuru", pirms viņš ķērās pie "zobena"? Kā tāds cilvēks ar šādām metodēm varēja vairākus gadu desmitus darboties 'Brīvā Zeme' vadībā? - Latgalietis, ASV

SKABARGU redakcijas atbilde: Ko jūs prasāt mums! Mēs jau nebijām tie, kas izvēlējāmies 'Brīvās Zemes' vadību.

 

A. God. red.! Vācijā tiek publicēti daudzi žurnāli. Man pat liekas, ka par daudz! Kāda nozīme, piemēram, kādai reportāžai par mērkaķiem, kam veltītas veselas divas lappuses? Nosūtu jums vienu attēlu no šīs reportāžas.

Zem attēla bija šāds teksts: "Jūs neticēsit: kā visi mērkaķi, tā arī attēlā redzamais noraida žurnālus. Tas starp viņam līdzīgiem pieder pie labā toņa. Gluži vienkārši - nekas nav lieliskāks par veselīgiem aizspriedumiem. Mērkaķis pats, protams, nelasa žurnālus. Viņš nemaz necenšas izveidot pats savu spriedumu. Viņš dara to, kas viņa dabai vistuvākais: viņš mērkaķojas pakaļ. Neviens jau nevar izlīst no savas ādas. " Ko gan var mācīties no šādām lietām? P. Strauts, Augustdorfā, Vācijā

SKABARGU redakcijas atbilde: Mācīties var tikai to, ka cilvēkiem dažkārt savās izdarībās liela līdzība ar mērkaķiem.

 

 

 

 

MANS AUTO - MANA PILS

Amerikas progresīvā autorūpniecība katru gadu izlaiž jaunus modeļus. Tas nu ir visumā jauki - paiet labs laiks, kamēr ar tiem aprod - bet Skabargu līdzstrādnieks Ģirts Puriņš izpētījis, ka šie modeļi ne visus apmierina. Ir cilvēki, kuŗi sauktin sauc pēc sev piemērotiem modeļiem, ne jauniem modeļiem. Gluži tāpat kā ar Parīzes modēm: katru gadu gan nāk jaunas, bet vēl arvien ir sievietes, kas nevalkā ne maisus, ne trapēcas, bet gluži parastas kleitas un tautastērpus, pieskaņotus individuālai un grupas gaumei. Ir arī sievietes, kas valkā bikses. Bet šis ir pārāk plašs temats, lai to iztirzātu ierobežotā telpā. Un - mēs nebūt nerunājam par sieviešu modēm, bet gan par automašīnu modeļiem.

Nu lūk, lai apmierinātu neapmierinātos, Skabargu līdzstrādnieks radījis jaunus modeļus specifiskām gaumēm. Ar to ir daudz pakalpots nevien aistētisko jūtu attīstīšanai, bet reizē arī īpašnieka izcelšanai no mūsdienu pūļa cilvēka vidus. Vienā skatienā no automašīnas iespējams noteikt nevien īpašnieka profesiju, bet arī viņa vērtību skālu, bijušo vai tagadējo tituli, pasaules uzskatu, ko tagadējās automašīnas atstāj galīgi novārtā.

KOLOSSUS

Automašīna, kuŗa, no attiecīgiem materiāliem celta, ietveŗ ir klasiskus ir modernus elementus - architektiem un būvinženieŗiem, (Ievērojiet riteņus! Tos neveido vis doriešu kolonnas, bet gan betona notekcaurules 5 metru caurmērā ar cauru vidu, lai mašīnu nepadarītu pārsmagu. )

Pārdošanas moto: "Mans auto - mana pils."

 

POKSIS

Automašīna sevišķi nacionāli noskaņotiem latviešiem, kas zināmu ērtību labad tomēr nevēlas turēt zirgu un līnijdrošku. (Ievērojiet gludo motora vāku, uz kuŗa ērti spēlēt zolīti. Vāks īstenībā nav vāks, bet māla klons. Un zem vāka vajadzības gadījumā ir vieta zirgam.)

Pārdošanas moto: "Kad klētiņā braukāsi tu... "

 

 

VISJAUNĀKĀ

bilžu vārdnīca

REDIĢĒJUSI UN ILUSTRĒJUSI BIRUTA RUBESA

 

 

 

1958. gada kalendārs

 

JANVĀRIS

Ku-kluks-klans nodibina nodaļu latviešiem.

Visi priecīgi.

...

Kremlī arī.

 

FEBRUĀRIS

Raķetes vietā jaunie palaiž gaisā burbuli.

Visi priecīgi.

...

Vašingtonā - sajukums.

 

MARTS

"Kultūras apmaiņas" rāmjiem nepiebriestot, Rīgā vairs neielaiž aprakstītu vēstuļpapīru cenzoru trūkuma dēļ. Šim darbam pieteicas speciālisti no bēgulības centriem.

Visi priecīgi.

 

APRĪLIS (pirmais)

Visas organizācijas vienprātīgi atvēl pa kārtīgai summai jaunatnes apgādam "Ceļinieks".

 

Visi bēdīgi.

Belgradē: "Skat, kur varam dabūt aizdevumu!"

 

MAIJS

Tik daudz notikumu, ka nav iespējams reģistrēt nevaļas dēļ.

Visi priecīgi.

Svarīgākie laikrakstu virsraksti maijā: "Klusēšana nav zelts, bet cukurs": "Cilvēki globālajā apvienībā". "Ceļojums uz mēnesi par pazeminātu cenu". "Sidnejas krāsotavas meistars strupceļā".

 

JŪNIJS

Indijā ar vienkāršu balsu vairākumu nolemj, ka turpmāk svētās govis atļaus mazgāt un nelaist dievnamā.

Nēru: nedrīkstam svētās govis nokaut, bet tās lēnām jāved projām, jo to ir saradies pārāk daudz.

Kanadā: pēc Jāņu svinībām bērnu vasaras nometnes vietā pa krūmiem un grāvjiem salasīja 7388 alus un 395 citas pudeles.

 

Visiem: galvas sāpes.

 

JŪLIJS

Pazīstams kritiķis izper jaunu autoru.

 

 

Visi priecīgi

...

Jaunatnes apgāda otra puse: vai es to nesacīju!

 

AUGUSTS

Jaunie latvieši projektē bērnu žurnālu, kam saņem pirmos divus pasūtinājumus - Afrikas kultūrdienu bērnu sekcija pieprasa 2 milj. eksemplārus un Čikagas latviešu skola - 1 eksemplāru.

Visi priecīgi.

...

Nasers: Vēl viens imperiālistu triks!

 

SEPTEMBRIS

Nobeļa prēmiju literātūrā piešķir latviešu jaunam dzejniekam, viņam atrodoties Sibirijā.

Visi bēdīgi.

...

Kremlī: arī.

 

OKTOBRIS

Ar ALJA-s valdes lēmumu nodibina miera prēmiju, kas izsniedzama veco polītiķu atraitnēm.

Visi priecīgi.

 

NOVEMBRIS

Periskopā sāk smelties ūdens.

Visi bēdīgi.

...

Bruklinā: arī.

...

Profesors: Vai es nesacīju, ka latviešu gara cietokšņi nav taisāmi slapjumā !

 

DECEMBRIS

Ņujorkā tiek atvērta jauno abstraktīvistu gara mantu krātuve rijas izskatā.

Visi priecīgi.

ASV kritika: par daudz reālisma (sk. punktu) !

Kalāmazū: "Mazputniņā" iznākšanu apsveic pamatskolas vecuma bērni un Mazkaķītis.

 

 

SLUDINĀJUMS LATVIEŠU PERIODIKĀ 1922. GADĀ

KUR TU SPRUKSI AR MELNU KAKLU ?!

JAUNSALAULĀTIE, kopjat savu miesu, mazgādami vienmēr tīru ar vislabākām ziepēm "Spodra", tad viņa būs, zināms, ne mūžīgi jauna, bet tomēr 10 x 10 gan. Tā uzturēs jaunības pazīmes un būs svaiga un vesela. Arī jūsu gars būs spirgts un vesels, jo veselā un tīrā miesā tikai mājo vesels un jautrs gars.

UN TĀPAT JŪS, VECĀKĀS NAMA MĀTES! Mazgājat tīru un spodru veļu, niciniet melnu kreklu, tas samaitā garastāvokli.

PRIEKŠ VISA TĀ VISLABĀKAIS LĪDZĒKLIS IR VEĻAS ZIEPES "SPODRA"

Vairumā Fabrika un Kantoris Suvorova ielā 65, tāļr. 30-87 Mazumā

Ar draudzīgu sveicienu A. Krūmiņš