Jaunā Gaita nr. 194/5, decembris, 1993

 

„Valoda ir kultūras pamats; vienīgi valoda var uzturēt dzīvu kādas tautas īpatnējo kultūru.” Ar šādiem vārdiem sākās Jaunās Gaitas 1. burtnīca 1955. gadā. Kopš tā laika jaungaitnieki ir mēģinājuši palīdzēt, lai jaunā maiņa varētu un gribētu savas tautas dziesmas dziedāt un saprast latviešu valodā, lai nākošā paaudze varētu savas variācijas par Antiņa tēmu spēlēt latviski. Šī Jaunās Gaitas dubultburtnīca veltīta valodas un tulkošanas jautājumiem. JG redaktori ar šo burtnīcu sveicina latviešu valodas veidotājus un bagātinātājus − valodniekus, tulkotājus, skolotājus, rakstniekus no Jāņa Endzelīna, Jāņa Raiņa un Kronvaldu Aša līdz Dzintaram Sodumam, Knutam Skujeniekam un jaunajai korektrisei Rīgas avīzē, kuŗai jāprot uzrakstīt ārzemju diplomāta, Latvijas apmeklētāja, vārdu tā, lai to pazītu un tas izrunā netiktu izkropļots.