JG redakcijai:

Ilzes Raudsepas skaistie Šeimusa Heinija tulkojumi JG 196. nr. ir spilgts piemērs latviešu jaunākās atdzejas izcilajai kvalitātei. „Kāda dabas zinātnieka nāves” pirmās četras rindiņas ir ne tikai pilnskanīgas, bet arī pilnīgi pareizas nozīmē, un ļoti veiklas kultūrvides nepieciešamajā niansēšanā otrā valodā; skat. piemēram viņas flaxdam un townland latviskojumu tajās pašās rindiņās, un īpaši skaisto latviešu vārdu angļu daily vietā:

Visu gadu linu mārks čūloja ciemata lauku
sirdi; tur bij puvuši lini, zaļi un smagām poguļām,
noslogoti milzīgām velēnām.
Diendienā tas karsa negantā saulē. (37. lp)

Tomēr tās pašas izcilās kvalitātes dēļ atļaušos dažus labojumus. „Poguļu” vietā patiktos „pogaļas” (kā arī Endzelīnā), jo tās neatgādina pieguļu. Tālāk „zaptes burkas” vietā ritmu taču neizjauktu „ievārījuma burkas”; „vēršvarde,” man šķiet, ir vienkārši „krupis”; varžu „kurkstēšana”, ko Raudsepa lieto vienā vietā, varētu noderēt arī otrā vietā, kuŗā viņa raksta „gārdza”, bet Heinijs lieto vienu un to pašu „croaked”; „tieši lejā mārkā” ir vienīgā īstā kļūda viņas tulkojumā, jo „right down the dam” nozīmē vairāk „lejā pa mārku” vai arī gandrīz „visgaŗām mārkam” (domāju, ka angļu tekstā ir iespiedkļūda, bet ja tur tiešām ir jābūt „damn”, kas tur ir, tad pareizais tulkojums būtu „nolādētās vardes”, kas arī Raudsepai nav). „Neķītrs drauds” varētu būt „nerātns”; pirmspēdējā rindiņā iederētos „tur”, kā oriģinālā (vai labāk „šeit”), tāpat kā „tur” nemaz nav vajadzīgs pēdējā rindiņā, kur arī „žņaugtu” vietā es liktu „sagrābtu” (clutch); tātad: „ja es iemērktu savu roku, to sagrābtu kurkuļi.” Varbūt vajadzētu teikt „kurkuļu masa” („spawn”), lai drusku pasvītrotu „dabas zinātnieka nāvi”.

Šie mazie labojumi ir gan tikai sīkumi − skaistajā kopiespaidā, bet nopietnāku kritiku būtu pelnījis Heinijs pats (kuŗa uzvārdu, starp citu, neizrunā „Hīnijs”) un par kuŗu Raudsepa jūsmo drusku par daudz savā apcerē. Tiem no mums, kas esam studējuši Amerikā, viņš ir labi pazīstams, un daži no mums ir viņu pat pasnieguši savos kursos koledžās. Arī pats esmu dzirdējis viņu lasām savus dzejoļus, un iespaids bija diezgan pabāls, vismaz salīdzinājumā ar tādu celmlauzi kā E.E. Kamingu, kuŗu man arī vēl izdevās satikt un noklausīties, un kuŗa priekšnesums bija tikpat reizē spēcīgs un izsmalcināts kā Piatagorska čello koncerts (abi dabūjami skaņuplatēs).

Par īru un latviešu līdzību kādreiz bija daudz ko teikt Harvardas salīdzināmās literatūras doktoram Ojāram Krātiņam, agrākajam JG līdzstrādniekam. Kādam vajadzētu salīdzināt Raini ar Jeitsu; abi taču ir dzimuši vienā gadā.

Paulis Birznieks, ASV

 

 

 

 

JG redakcijai:

Lieliski. Turpiniet. Laimīgu Jauno gadu!

P. Ieviņš, ASV

 

 

 

 

JG redakcijai:

Ar nepacietību gaidu katru numuru un to lasu „no vāka līdz vākam”!

M. Brūniņa

 

 

 

JG redakcijai:

Vairākus gadus biju Jūsu žurnāla lasītāja, ko mūsu ģimenei nodrošināja Simsonu ģimene no Okvilas. Toreiz bija ļoti interesanti un patīkami lasīt par trimdas latviešu glezniecību, literatūru un dzeju, jo mēs jūs „aiz dzelzs priekškara” pavisam nepazinām.

Nu mums citas rūpes un griežos pie Jums ar lūgumu: vai nebūtu iespējams ar Jūsu redakcijas palīdzību pateikties tautiešiem visā pasaulē, kuriem sāp sirds par mūsu izdzīvošanu Dzimtenē.

Strādājot Liepājas zīdaiņu namā par ārsti un kopš Atmodas sākuma mums izveidojušās stabilas saites ar latviešiem Gotlandē, Vācijā, Austrālijā, ASV un Kanādā.

Sūtām sveicienus visiem gādīgajiem latviešiem pasaulē un no sirds pateicamies!

Liepājas zīdaiņu nama bērnu vārdā ārste
Vija Dansberga

 

 

 

 

JG redakcijai:

Ar lielu interesi regulāri lasu Jūsu žurnālu, dalos ar saviem ģimenes locekļiem un tuvākajiem draugiem. JG 194./195. numurā varējām atrast sevišķi daudz vērtīgu pārspriedumu par literatūras tulkošanas problēmām, arī par latviešu tautas dziesmu tulkošanas neiespējamību. Paldies. Tam piekrītu un zināmā mērā tas mani sarūgtina. To uzskatu par zaudējumu, ņemot vērā tur atrodamās dziļās morāli ētiskās un estētiskās vērtības. Bet neviens vārds netika minēts par tautas dziesmu tulkošanas iespējamību ar tēlotājas mākslas (un arī mūzikas) palīdzību. Vai tas būtu tik nenopietni? Ar ko, kādiem līdzekļiem būtu jāiespaido sabiedrība, lai vismaz te Latvijā lielākā daļa tik nicīgi nevērstos pret folkloru. ...

Indulis Ranka, Rīgā

Red. piezīme: tēlnieka Induļa Rankas referātu trešajā zaļās loģikas konferencē − „Skulptūras ainavā (praktiķa piezīmes)” − publicēsim vienā no nākošajiem JG numuriem.