Jaunā Gaita Nr. 20, 1959. gadā
Eduards Silkalns
Nakts
pēc franču romāna lasīšanas, bet ne tāda kā romānā
Liela viela
un
cēli tēli
un
klusi.
Nogriez gaismu,
dusi!
Liegā miegā
nu
tāli, bāli
un
klusi.
Pagriez otru pusi!
Rāmas dāmas
nu,
lēni zēni
un
klusi.
Kaisle pazu-
dusi.
Dusi!
Lauka idille
(Tulkojams latviešu valodā ar Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīcas palīdzību.)
Vabulīte babulē,
Stārasts skandē, stabulē, Skandē stārasts, stabulē Vabulei, kas babulē. Bula bite bulbulē,
Strazdi rindā mulsturē,
Strazdus rindā mulsturē
Bulbite, kas bulbulē.
Kalmaki uz kaŗu gaida,
Badene no bada baida,
Baida badene no bada
Kalmakus, ko bite vada.
Apklususi vabulīte,
Nestabulē stabulīte,
Postenī, kas liela lazda,
Tramda bula bite strazdu.
Dadzis, Mazais Pulieris un Dzintars Sodums
Apspiestās Latvijas komūnistu satīras "Dadzis" 23. numurā ievietojis "apcerējumu": "Dzintars Sodums pareģo nākotni". Mazliet grozītā veidā šis raksts ievietots arī Austrumberlīnes propagandas lapā. To parakstījis Mazais Pulieris.
Raksts balstīts uz izvilkumiem no Dzintara Soduma "Fantastiska romāna uzmetuma" Jaunās Gaitas 13. numurā. Izvilkumi sajaukti tipiskā komūnistu rasolā ar pienācīgajiem propagandas pipariem. Varens jaukums.
Mazais Pulieris šausmina lasītājus ar Dzintara Soduma tēloto demokratisko internacionālismu, kas Rīgā pēc komūnisma sairšanas saved kopā ļaudis no rietumiem un austrumiem. Bet vai kāds viņam līdzīgā veidā ļautu vaibstīties, pieminot Krievijas imperiālismu un komūnistu uzspiesto austrumu orientāciju? Lai Mazais Pulieris pamēģina.
Viņš uzmetas par latviešu nacionālo jūtu aizstāvi un mēģina radīt iespaidu, ka Dzintars Sodums noliedz savu tautu. Bet vai viņš uzdrošinātos tāpat apstrādāt īstos tautas un valsts noliedzējus, kas pārdeva Latviju un vēl arvien, personīgās karjēras bikses drebinādami, turas pie Padomju Savienības un lielās kompartijas brunčiem? Lai Sodumu parādītu iespējami nepatriotisku, Mazais Pulieris lieto slavenu kolektīvu un nekolektīvu vadoņu rasola maisīšanas paņēmienus. Viņš, piemēram, "citē" Sodumu šādi: "Tagad tautībai te vairs nav nozīmes, un patriotu ... te uzskata par nesmalkjūtīgu plātoņu." Bet Sodums īstenībā raksta tā (pasvītroti Mazā Puliera izlaidumi): "Tagad tautībai te vairs nav nozīmes, un pārliecīgu patriotu, kas vietā un nevietā uzsveŗ savu tautību, te uzskata par nesmalkjūtīgu plātoņu." Ir starpība! Bet varbūt Mazais Pulieris neprot pareizi norakstīt. Ja nu tā, kāpēc tad viņu laiž pie rakstīšanas?
Mazais Pulieris iebrauc mākoņos, nobeigdams ar šādu personīgi izgudrotu vīziju: "Nu, vai nav gatava idille, ko? Ne Latvija, bet gatavā Leiputrija. Nekas nemaz nav jāstrādā. Liecies tikai gultā un spļauj griestos ... " A, bet te Mazais Pulieris būs apžilbis, Staļina un Kruščeva saulītē veŗoties. Jo Dzintars Sodums saskata nākotnē darbu, saskata to, ko komūnisti nav spējuši radīt - - sabiedrību, kuŗā spējas noteic cilvēka stāvokli. Uz jautājumu, vai rīdzinieki būtu kļuvuši par jaunu kungu tautu, viens no uzmetuma varoņiem atbild: "Nē, nekad. Kas gudrs, tam nav vērts būt uzpūtīgam, uzkundzīgam, plātīgam. Mēs protam savu darbu. Mēs darām savu darbu. Kas spēj, lai nāk pulkā. Kas nespēj izmantot iespējas un priekšrocības, ko dod mūsu likumi un dzīves stils, tam ļauta brīva izvēle: vai nu meklēt laimi citur, vai Rīgā darīt to, kas atbilst viņa spējām." Tas jau izklausās pavisam, pavisam citādi. Bet varbūt Mazais Pulieris neprot izlasīt, māk tikai ielasīt kaut ko neesošu. Un tad jau pavisam liels brīnums, ka viņam ļauj jaukt šādu rasolu.
Neviens nenoliegs, ka par Dzintara Soduma "Fantastiskā romāna uzmetumu" var būt dažādi uzskati. Var pat strīdēties. Nevar pat Mazajam Pulierim šo prieku liegt. Nav nekāda septiņgade, par kuŗu, lai cik tā fantastiska, viņam kompartija tomēr neļautu pīkstēt. Tomēr Mazajam Pulierim derētu aizrādījums, ka ir zinātniski pareizi, ir godīgi būtu turēties pie faktiem. Vienkāršākais jau būtu Dzintara Soduma darbu Padomju Latvijā nopublicēt. Lai tad visi "Dadža" lasītāji zin, kas Mazais Pulieris par no pirksta zīdēju un rasola maisītāju. Lai viņi zin, kādu Dzintars Sodums saskata komūnisma iekšējo sabrukumu un kompartijas bankrotu. Lai lasa, kā Dzintars Sodums ietēlojas Rīgas izveidošanos par nozīmīgu kultūras un saimniecības centru uz sliekšņa starp rietumiem un austrumiem.
Lai lasa: "Brīva domu izmaiņa un preses brīvība Latvijai ir dzīvības jautājums." Un ko te teiktu Mazais Pulieris? Aizrītos pats savā sasmakušajā gaisā. Jo svaigu gaisu komūnisma sasmakumā nedrīkst ielaist; tad ļaudis vairs neilgosies septiņgades, konservētu uzskatu un propagandas rasola ar pipariem.
Pēteris Akmens
bilžu vārdnīca
REDIĢĒJUSI UN ILUSTRĒJUSI BIRUTA RUBESA
SKABARGU REDAKCIJAS PADOMNIEKS
Redakcija! Mani ļoti kaitina tie jūsu skribenti, kas lieto gaŗas teikumu konstrukcijas, piekabinot palīgteikumu palīgteikumam, kas papildina citu palīgteikumu, runājot puķainām neko neizsakošām frazēm, kas lasītājiem jau sen apnikušas kā diskusijas par laika apstākļiem, kuŗi, kaut mainīgi, tomēr ir garlaicīgs sarunu temats, jo laba stila pazīme ir īsu, skaidru, labi formulētu teikumu lietošana, kas nepārpūlē lasītāju uzmanības spējas, kuras modernajos laikos stipri cietušas no sludinājumiem, televīzijas, radio un citiem uzmanību saistītājiem surogātiem, un dotu iespēju arī gados jaunākajiem lasītājiem smelties nopietnajā lasāmvielā, ko jūsu autori sniedz, kāpēc būtu labi izvairīties no komplicētām konstrukcijām un pārspīlēti sarežģīta stila, jo mani loti kaitina daži jūsu skribenti, kas šos pavisam elementāros noteikumus neņem vērā, bet raksta, kā pagadās, kaut arī neviens viņus nevar saprast. Juris V., Sidnejā, Austrālijā.
SKABARGU redakcijas atbilde: Jums taisnība! Jo īsāki teikumi, jo vieglāk tos saprast. Jūsējo nesapratām !
Skābargu redakcijai! Padzirdēju, ka Amerikas Latviešu Apvienības valde esot interesējusies par Skābargās ievietotajiem Ļeņina dzejoļiem. To publicēšana Skābargās esot nevēlama. - Kad es tos dzejoļus izlasīju, es tūdaliņ teicu pats sevim: Miķeli, skat, cik tie Skābargu vīri veikli - parāda komūnistisko seklumu pavisam skaidri kā uz delnas. Bet tagadiņ nu gan man gribas jautāt, no kāda punkta skatoties tad ALA-s vīri to stipro joku uzskata par nevēlamu? Miķelis B., Amerikā.
SKABARGU redakcijas atbilde: Iedomāsimies, ka kāds uz Jūsu dzimšanas dienu saraksta "baigu" apsveikuma dzeju, bet mēs to joka pēc ievietojam Skabargās. (Teiksim, lai Jūs izzobotu! ) No kā viedokļa raugoties tas joks būtu nevēlams? Un tad Jūs vēl jautājat!
Red.: Ko jūs sakāt par pliku sieviešu (plikņu) parādīšanos gleznās? Jēkabs Grebulis, Parīzē
SKABARGU redakcijas atbilde: Pēc mūsu stingrā morāles kodeka - pliki sievieši drīkst parādīties tikai abstraktās gleznās. Un ne citur vai cita veida gleznās.
Skābred.: Jūs dodat paraugus jaunākajai ķīmiskajai dzejai savā 19. numurā. Un sakāt:
"Biedrs Kruščevs mums mācīja taisīt
Haš divi, ō pieci, ō haš ... "Tā ir kļūda!!! Jābūt: cē divi, haš pieci, ō haš. Haš divi, ō pieci, ū haš neeksistē. Kā šāda kļūda būtu radusies? S. Volfšmits, Vodkā, ASV.
SKABARGU redakcijas atbilde: Te nevar būt runa par kļūdu! Te ir notikusi acīmredzama sabotāža!
Redakcijas dēli ! Man sirds priecu vienmēr sagādāja tas jūsu iespiedu kļūdu velniņš. Kur gan viņš palicis? M. Nelviņš, Lībekā, Vācijā
SKABARGU redakcijas atbilde: Aizgājis ! Citi trimdas latviešu izdevumi piesolīja viņam lielāku algu.
Cien. red.: Kultūras Fonds man piesūtīja ziedojumu veidlapu, kurā šādas kļūdas: "dātums" (pēc Kultūras Biroja izdotās vārdnīcas jābūt "datums"), "M. orderis". Pēdējo vārdu nevienā latviešu vārdnīcā nevarēju atrast. Vai tas tikai nav tas pats vecais labais "naudas pārvedums"? Gribu zināt, ko tas viss nozīmē! Oregonas Jānis, ASV.
SKABARGU redakcijas atbilde: Tas nozīmē, ka arī Kultūras Fonds atklāti uzsveŗ Kultūras semināra napieciešamību.
Redakcijas padomniekam! Jūs nu pa visu vari rakstāt, lai ziedojam Kultūras Fondam? Kāds tad labums no tā atkrīt Jums pašiem? Dr. P. S. , ASV
SKABARGU redakcijas atbilde: Tikai iespēja par kaut ko rakstīt.
Skabargas! "Laika mēnešraksta" 3. numurā Valdemārs Kārkliņš apraksta atvaļinātā pulkveža Lobes patreizējo augumu, soļus, seju, apģērbu un citu un saka, ka pulkvedis "atgādina atvaļinātu koloniālo virsnieku no Somerseta Moma romāniem." Šādu salīdzinājumu, ka mūsu pulkvedis Lobe atgādina koloniālo (ne nacionālo) virsnieku, varētu gan atļauties komūnisti Latvijā, bet ne nacionāllatviskie latvieši emigrācijā. No mūsu nacionālā, patriotiskā viedokļa šāda salīdzināšana ir vienkārši noziedzīga! Latis Libinsons, ASV.
SKABARGU redakcijas piebildums: Tā ir! Un liekas, salīdzinājuma autoram ies plāni: pulkvedis var "pacelt sevi cīņas pakāpē" un kā "virsnieks pieņemt izaicinājumu tikai uz pistolēm". (Sīkāk visu iespējamo var paredzēt, izlasot "Laika mēnešrakstā" 3. n-rā pulkveža Lobes varoņdarbus DP nometnē Neištatē pie Lībekas.)
Skabargu redakcija: Virs, kas trimdā pateicis tikdaudz vārdu kā neviens cits latviešu bijušais kaŗavīrs - atvaļināts pulkvedis Lobe, sacījis arī šā ("Laika mēnešraksts" Nr. 3, 1959., 91. lappusē): "Mēs esam paraduši lepoties, ka mūsu jaunatne emigrācijas zemju skolās iegūst labu izglītību. Bet vēsture rāda, ka izglītības iegūšana trimdā drīzāk nāk par ļaunu. Agrākos laikos ari tā bija, tēvi laida dēlus augstās skolās, bet kad izglītība bija iegūta un pavērās izredzes, dēli aizgāja uz Krieviju. Dzimtenes mālu pauguri un zaļumballītes viņus vairs neapmierināja: viņi gribēja dejot uz parketa. " Šādi tukši vārdi raksturo pilnīgu apstākļu neizpratni! L. P., ķīmijas doktorants, ASV.
SKABARGU redakcijas atbilde: Jūs savā vēstulē kļūstat ass, netaisns! Jums arī, šķiet, vairs neinteresē "dzimtenes mālu pauguri un zaļumballītes"! Bet lai tas paliek! Noorganizējiet pulkveža Lobes pasaules ceļojumu pie "mazticīgiem (jauna sekte?); nogurušajiem, pusē jau atlūzušajiem; un pie mūsu jaunatnes". Izdarait to! Tad lieta vairs nebūs tik ļauna, vismaz no pulkveža viedokļa ne.
Redakcija: "Laika" Ziemassvētku numurā bija ziņots, ka "Jaunā rakstniece Andra Kadile, ALA Kult. d. vadītāja J. Kadiļa meita ... Ziemsvētku atvaļinājumu pavadīs Šveicē ... " Izlasīju šo trimdas saimei tik ārkārtīgi svarīgo ziņu lielā savilņojumā un ieinteresēts tūdaļ arī ķēros pie kāda jaunās rakstnieces darba sameklēšanas. Bet pagāja trīs mēneši un es vēl nekā (tīri kauns atzīties!) neesmu atradis. Ko man darīt? G. Šmits, ASV.
SKABARGU redakcijas atbilde: Pārstāt meklēšanu! Emigrācijai nostabilizējoties, nostabilizējušās ari tradicijas ap tituļiem. Apzīmējums "jaunā rakstniece" šinī gadījumā lietots pilnīgi tādā pat sakarā kā, piemēram, Vācijā bērni no vecākiem manto "fon" tituli (J. Kadilis ir rakstnieks).
Redakcija: Tikai nupat kā saņēmu un tad arī izlasīju no viena gala līdz otram 1958. gada "Laika" 103. numuru. Rakstā "Jauns pasākums Latvijas propagandā" bija teikts: "... uzstāsies ... dāmu sieviešu dubultkvartets ... " Kaut ko tādu es vēl neesmu piedzīvojis! Latvijas propagandas darbā tas patiešām iezīmē pilnīgi jaunu pagriezienu! Vientuļš tautietis, Dienvidjūras salās.
SKABARGU redakcijas atbilde: Nekā nebija ar jaunu pagriezienu! Latvijas propaganda norit pa vecam! Jūs tikai esat kaut ko pārpratis. Pārpratumu radījusi tā pati tituļu lieta. Parasti Latvijas propagandēšanā dzied parastu sieviešu dubultkvartets - un tad vienkārši saka: sieviešu dubultkvartets. Jūsu pieminētajā gadījumā visas dziedātājas dāmas - tāpēc teikts: dāmu sieviešu dubultkvartets. - - - Pag', jums taisnība. - tas tomēr ir kaut kas jauns Latvijas propagandā - dāmas!
Goda. Skaba. reakcija! Man ir tādas bildes, kur pliki cilvēki virsū. Sieva tās lika turēt pagrabā, bet tagad ir sacīts, ka pliku cilvēku bildes pagrabā turēt nav brīv. Vai tās bildes ir nešķīstas? Vai provēt aizlīmēt gardīnes priekšā? Ko lai daru? Iekš brāļu mīlestības, Jūsu Gotlībs Mietmīlis. U. K.
SKABARGU redakcijas atbilde: Iekš vienas brāļu mīlestības dzīvojot, bildes, kur pliki cilvēki virsū, nav vajadzīgas. To pierāda ari gleznu izstāde Hamiltonā 1959. gadā, jo pat mācītājs tā domājis un "nav atļāvis plikņus izstādīt".
J. G. 18. nrā sniedzām ainas no latviešu dzīves filmā, parādot gan dzīves nopietno gan jocīgo pusi. Diemžēl, daži tautieši un organizācijas apvainojušies, jo filma neesot piesūtīta iepriekšējai cenzūrai un neesot arī platekrāna filma. Trimdas piecpadsmitā gadā neviens vairs negribot parastās melnbaltās filmas. Vajagot izliektā ekrāna un dabisko krāsu.Skabargu redakcija nekavējoties telegrafēja uz Kanadu Mārtiņam Miorillino Mūsainim: "Sūti sabiedriskās un citas dzīves vadītājus dabiskās krāsās uz izliektā ekrāna!" Atbildēja MMM: "Nesutisu stop lasiju par jums nacionala un inteligenta laikraksta stop jus esiet sarkani un sarkans nav dabiska krasa stop."
Atkārtoti lūgts, MMM tomēr ieradās Skabargu redakcijā un, neatradis Ļeņina bildes un citus koeksistences ieročus, negribīgi atstāja dažas ainas. Nevarot zināt, kāds vēl iesūdzēšot par goda laupīšanu vai filmas pārgaismošanu. Telpu trūkuma dēļ pārējos skatus sniegsim nākošā numurā.
ANGLIJA - Latvijas sūtniecība saņem vēstuli, kuŗā sūtnis un diplomāts Dr. Miķelis Valters paziņo, ka "ievērojot sūtniecības grūtos materiālos apstākļus" viņš tai dāvina "Amerikas vēstneša" gada abonementu. (Uzņēmums izdarīts īsi pēc vēstules iegrāmatošanas)
ZVIEDRIJA - Divi Stokholmas baloži, kas, Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā ietekmēti, nepiedalījās Stokholmas miera kongresā, paslēpušies ielas notekā netālu no pilsētas valdes nama un izlikuši Geigera meklētājus, lai atomkaŗa gadījumā viņus nevarētu pārsteigt radioaktīvs lietus.
KANADA - Latviešu draudzes mācītājs pirms gleznu izstādes cenzē Prof. A. Annusa un F. Milta gleznas, jo izstāde notiek baznīcas pagrabtelpās un "tā jau nevar".
ASV - Aina pēc alus vakara Čikagā. (Uzņēmums no augšas) Labi informētas aprindas stāstījušas Mārtiņam M. Mūsainim, ka "alus vakari Čikagā atšķiroties no alus vakariem Ņujorkā: Čikagā tie beidzoties agri no rīta, kamēr Ņujorkā - vēlu no rīta.
ASV - PSRS sūtnis Meņšikovs, saņemot vergu nometņu karti no Dr. V. Muižnieka: "Tās jau nav vergu nometnes, bet nopelniem bagāto PSRS pilsoņu Malenkova, Žukova, Bulgāņina un Serova apmešanās vietas!"
KANADA - Panākumu kāpnes pēc kritiena. Slaveno censoni nav izdevies filmēt krītot, bet atžirdzis viņš piecēlies kājās un sameklējis mazākas trepītes. Kāpšot atkal, jo esot spējīgs un liels vīrs. (Uzņēmums radies pirms vairākiem gadiem.)
AUSTRĀLIJĀ - Jānis Konrāds peld 400 metrus 4 minūtēs 25.9 sekundēs, labojot pasaules rekordu par 1.1 sekundi. Daži tautieši aiz sajūsmas un nacionālas pašapziņas vēlāk vakarā izdauza Sidnejas priekšpilsētas krogu.
ASV - ALA-s Kultūras biroja vadītājs J. Kadilis atgriežas no 6 nedēļu Eiropas ceļojuma un atrod, ka jaunie, nevarēdami sagaidīt solīto palīdzību, paši noorganizējuši kultūras semināru latviešu valodā, vēsturē un literātūrā.
