JG redakcijai:

Noteikti turpināt JG! Laimīgu jauno gadu vēlot,

Aivars Staško, Ottavā.

 

 

 

JG redakcijai:

JG 202. nr. izlasīju Tālivalža Ķiķaukas sūrā satīrā mērcētu noveli − invektīvu „Anarchists” un brīnos: vai, beidzot, saredzu iz latviešu mākslas kopēju bālajām gara birzīm izlecam kādu vertikālu tautieti „kam drosme ir un goda prāts?” Būtu manā varā piešķirt autoram trīszvaigžņu ordeni, darītu to nekavējoši. Talantīgā Tāla definētais anarchists (nereti jebkurš no mums izjutis līdzīgu dispozīciju) varētu simbolizēt modernās versijas Kristu, kas šķiedis svētuļa drānas, svētās duskuŗmās gatavs vilkt rēķinus ar dēmoniskiem bezprincipu naudas mijējiem. Ziemeļamerika ir kļuvusi par bezpersonisku, finansistu impēriju −vergu dzinēju kultūru, ar dolāriem eļļojot ceļu uz jaunu, internacionālā materiālisma elli, pareizāk − chaosu... Kolonisti, zem cita vārda, paliek tie paši! Godīgums un taisnība neiederas „politiskas pareizības” paralizētā pasaulē!

Elmārs Dambergs, Kanādā

 

 

 

 

JG redakcijai:

Visvairāk pārdomas 202 nr. izsauca T. Ķiķaukas un P. Dambja raksti: kas par kontrastu! Gandrīz vai tāds kā bezsaules noriets rietumu pasaulei, skatīts anarchista acīm, no otras puses − pakuŗsaules harmonija un skaistums mūzikas skaņās.

I. Bērziņš, A.S.V.

 

Red. piezīme: Paula Dambja raksta „Domas par skaņražiem” trešo daļu publicēsim JG 204. nr.

 

 

 

JG redakcijai:

J.G. šogad kritizēts J. Zīgerists un viņa partija. Manuprāt, daudzi Austrālijā par viņa partiju balsoja, tādēļ, ka tā prata apvienot dažādu politisko uzskatu pilsoņus, latviešus.

J.M., Sidnejā

 

 

 

Sveiciens no Rīgas.

Rīga, mana dzimtā, senā, mīļā metropole! Reiz tu biji vāciešu Rīga, kad bagāto baronu zelts te ieplūda, kad Rīga strauji būvējās, pēc tam, kad nojauca Rīgas apcietinājumu vaļņus. Tad ierakuŗdās no laukiem kaunīgie latvieši un vāciskoja savus uzvārdus. Pirmās brīvvalsts laikā Rīga kļuva par latviešu pilsētu. Piecdesmit komuniskuŗma gados, kad Rīgai visapkārt sabūvēja jaunus, lielus dzīvokļu kvartālus, te saplūda kolonisti no Krievijas, un pamazām Rīga kļuva par krievu pilsētu, taču Rīgas seja nemainījās: tā atgādikuŗnāja, ka te ir Rietumeiropas pilsēta ar rietumeiropas architektūru. Kas gan te viss Rīgā nav? Jau senās gotiskās celtnes un baznīcu smailes, renesance, baroks, neoklasicisms un jūgendstils − cik tas ir dekoratīvs un cik Rīgā tā daudz! Aizejiet tik uz Alberta ielu un paceliet galvu: te ir Eiropas serde. ...

No krievu Rīgas šodienas Rīga ir jau kļuvusi par Eiropas metropoli ar automašīnu drūzmām, un kādas gan nav tās automašīnas!

Bet ir vēl viena Rīga: tā ir Rīga − kultūras pilsēkuŗta. Kas var uzskaitīt visas tās bibliotēkas, muzekuŗjus, mākslas galerijas, teātrus, archīvus, skolas, institūtus, universitāti, kas visas izbārstītas pa Rīgu, veic neapstādināmo kultūras darbu.

Latvijas akadēmiskajā bibliotēkā, kas aptveŗ agrāko laiku ‘fundamentālo’ bibliotēku un arī Misiņa bibliotēku, var atrast visu: jau sākot ar vecāko Glika bībeli, Manceļa sprediķu grāmatu un arī trimdas autoru darbus. Ir vēl Vecrīgā Literatūras vēstures muzejs, kas vāc un apkopo rakstnieku rokrakstus un vēstules.

Tā Rīga pošas jaunam laikmetam, un lielās sešstāvu mājas − viena pēc otras tiek restaukuŗrēta, atjaunota − tas notiek viscauri Rīgā. Dažkuŗkārt pat izrauj ārā visu iekšpusi un pārbūvē. Es varu iedomāties Rīgu pēc gadiem sešiem: Veckuŗrīga kļuvusi par architektūras pērli un kultūras serdi, globālā mērogā tūristu atrakciju, un pie reizes tā sargā Latvijas kultūras krātuves.

Par saeimu un politiku labāk nerunāt: intervijā ieteicu visus kandidātus no 20 partijām sadzīt vienā telpā, tur izveidot 3-4 partijas, un tikai tad tos laist ārā!

Tagad, kad ir preses brīvība, Rīgas avīzēm ir sensāciju raksturs, un viena sacenšas ar otru. Grāmatu veikalos latviešu grāmatas jaucas ar krievu grāmatām un daudz trimdas autoru. Bija iznācis pirmais latviešu seksa romāns.

Tā Rīga šodien vibrē, Rīga pulsē un automašīnas tikai drāžas. Daudzi gājēji steidzas un drūzmējas pie autobusu un tramvaja pieturām. Manai ausij šķiet, ka latviešu valoda sarunās ir kļuvusi mazkuŗliet lēnāka, un patskaņi pastiepjas garāki. Zīmīgi, ka reti dzird vairs populāro, agrāk dzirdēto, ‘likumsakarīgi’ un ‘labiekārtot’. Un Latvijas akadēmiskajā bibliotēkā jūs atradīsit gandrīz visus Jaunās Gaitas numurus.

Tālivaldis Ķiķauka,
Atceļā uz Kanādu, 1995. gada novembrī.