JG209 /Kārļa Ulmaņa vēstules Hermanim Enzeliņam

No Olitas Šmites, H. Enzeliņa mazmeitas Kanadā, JG redakcija saņēmusi 303 K. Ulmaņa rakstītās vēstules viņas vectēvam laikā no 1903. gada līdz 1940. gadam. Nākošā JG numurā sāksim šo vēstuļu vai to fragmentu publicēšanu kopā ar attiecīgā laikmeta liecībām vārdos un attēlos. [Skat. JG210 45.-46. lpp]

Hermanis Enzeliņš, lauksaimnieks Valmieras novadā, pirmo reizi Kārli Ulmani bija redzējis un dzirdējis 1899. gada 17. decembrī Rīgā, latviešu lauksaimnieku III kongresā, kur K. Ulmanis runāja par lopkopības un piensaimniecības pacelšanu. Četrus gadus vēlāk, K. Ulmanis jau kā Leipcigas augstskolas students uzaicināts ierodas pie H. Enzeliņa Valmierā lasīt lekcijas piensaimniecības kursos („Ulmanis bija ieradies lauku vadmalas uzvalkā... gaita zemnieciska, bet pašapzinīga... man liekas, ka jau tad kā jauneklis bija nobriedis savas dzīves uzskatos un aicinājumam darbā.” − H.E.)

Jaunā lektora ierašanās bija liktenīga Kauguru lauksaimniecības biedrībai, tās priekšniekam H. Enzeliņam un arī K. Ulmanim.

L.Z.

TĒVZEMES BALVAS LAUREĀTS HERMANIS ENZELIŅŠ

Lauksaimnieks Hermanis Enzeliņš, valodnieka Jāņa Endzelīna brālis (vārdu starpība radusies pie pases izrakstīšanas) dzimis 1867. gada 2. septembrī. Enzeliņa senču dzimta saradojusies ar dzejnieka Ruģēnu Jāņa („Kad atnāks latviešiem tie laiki?”) dzimtu. Valmieras novadā ieradušies no Rūjienas novada Ipiķiem.

H. Enzeliņš darbojies vietējā pašvaldībā, baznīcā. Nodibinājis Kauguru bezmaksas bibliotēkas biedrību un piedalījies Kauguru lauksaimniecības biedrības dibināšanā 1898. gadā. 1903. gadā H. Enzeliņš noorganizē lauksaimniecības izstādi Valmierā ar lielāko izstādīto lauksaimniecības mašīnu skaitu (ārpus Rīgas). Ierodas 14 000 apmeklētāji un organizētājs ir visu uzmanības centrā, ieskaitot cara policijas.

Seko piensaimniecības kursu organizēšana. Kursos 1903. gada augustā H. Enzeliņš kā lektoru uzaicina K. Ulmani. Lektors saista ar savu darba sajūsmu, spējām un zināšanām, un pilnīgi pārņem klausītājus savā varā. Pēc kursiem H. Enzeliņš kļūst par vēl redzamāku sabiedriskās dzīves vadītāju savā novadā.

1903. gada rudenī sākās H. Enzeliņa sarakste ar K. Ulmani − studentu Leipcigā.

1910. gadā H. Enzeliņš nodibina un vada Valmieras lauksaimnieku ekonomisko biedrību. H. Enzeliņš kļūst par ievērojamu latviešu kopdarbības − „kooperācijas” veicinātāju. 1908. gadā Kauguru lauksaimniecības biedrība pārveidojas par Baltijas lauksaimniecības biedrību. Ierosinātājs un rīkotājs ir H. Enzeliņš. Sāk iznākt Lauksaimnieks, vēlāk pārdēvēts par Zemi, kuŗai pirmā pasaules kaŗa priekšvakarā ir 4500 abonentu.

Kauguru lauksaimniecības biedrības dokumenti, tāpat laika biedri liecina, ka H. Enzeliņa zemnieka gudrība un praktiskās darba spējas ietekmējušas vēlāko valsts vīru K. Ulmani.

Kad 1918. gadā tiek proklamēta Latvijas republika ar K. Ulmani priekšgalā, lauksaimniecības biedrības lēmums ir, ka „labāka vīra par viņu mums nava”. 1922. gadā H. Enzeliņš Valmierā sarīko Latvijā pirmo zemnieku dienu. Seko 14 citas zemnieku dienas. Uz visām uz Valmieru atbrauc K. Ulmanis un runā šajos „zemnieka gara un atmodas svētkos”.

Draugi par H. Enzeliņu saka, ka viņš izpildījis ko solījis un vienmēr rādījis priekšzīmi un nesavtības izpratni.

Bez darba savā saimniecībā un visās lauksaimniecības nozarēs, H. Enzeliņu saista darbs senatnes pētīšanā, presē, pretalkoholisma biedrībā, baznīcā, stabilā kooperācijā.

Labie gadi beidzās kad Vācija bija apbruņojusies un sekoja Staļina un Hitlera okupācijas gadi.

Liktenis bija tā lēmis, ka ne Kārlis Ulmanis ne viņa ideju un darba draugs Hermanis Enzeliņš nepalika savā vietā. 1940. gada 19. decembrī no Vorošilovskas H. Enzeliņam sūtītā vēstulē Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis raksta: „Tālumnieka sveiciens Ziemsvētkos un 1941. gadam.”

H. Enzeliņš pēdējos trimdas gadus vadīja Vācijā veco ļaužu mītnē Farelē. Apbedīts Gestachtas meža kapos blakus sievai Marijai.

L. Zandbergs