PIRMĀ KĀRĻA ULMAŅA VĒSTULE HERMANIM ENZELIŅAM

Jaunās Gaitas 209. numurā sniedzām ievadu par Kārļa Ulmaņa un Hermaņa Enzeliņa kopējo darbību. (44-45 lp.) Seko Ulmaņa pirmā vēstule, no rokraksta pārrakstīta, paturot tā laika valodu un rakstību ieskaitot viņa lietotās diakritiskās zīmes. Vienīgā, ko mūsdienās vairs nelieto, ir svītriņa zem s. Daudzpunktu vietā bija adreses rakstītas ar krievu burtiem un kāds apzīmējums, ko lieto mērot sērskābi.

A.L.

 

Leipzigā 1/14/XI 1903.

 

Ļoti godātais Enselina kgs!

Sirsnīgi pateizos pa to godu, ko Juhs man parahdijuschi, eezeldami mani par K.L.B. beedri-weizinataju. Es puhleschos nelaupit schim wahrdam wiņa nosihmi. Ta tad daudsreis paldeems! Es tos Gerbera aparatus pastelleju. Pavisam 10 gabalu. 6 Ideal preeksch 2 prowem 2 „Simplex” preeksch 4 prowem, tap (tad?) 2 Rapid. Bez tam wehl daschadas reserwas daļas. Un es luhdsu Juhs tagad uz Franz Hugenshoff Leipzig Karolinenstr. 13 wahrdu atsuhtit Ro 150.00 (simtu peezdesmit.) To ihsto rehkinu Juhs dabusat wehlaku, tur buhs tad laikam pahris rubuļu us weenu jeb otru pusi. Us wehlaka laika solija eerihkot labākus maksaschanas nosāzijumus. Bes scheem 10 aparateem eet wehi trihs aparāti un nosazijumus. Bes scheem 10 aparateem eet wehi trihs aparati un daschadi krahmi lihds komisijā. (Ar tam komisijas lietam jarihkojas ta, ka wiņas nestahw muhschigi logā bet arweenu gadījumā top pahrdotas un jaunparakstitas leetas logā eeliktas. (Juhs peedodat, ka es warbuht dodu Jums padomu neweetā). Tahs mantas hoees wisas pirmdeen. Pehz apmehram 14 deenam Juhs wiņas sanemsat no „Gerhard u. Hey” Rigā us Walmeeru nosuhtitas ar muitas izdewumu pehzmaksu. Zeresim, ka ta muita isnahks labi lehta. Ja, man Jums wehl tas jāsaka, ka neweenu no tahm leetam nedrihkst pahrdot apaksch kataloga zenas.

Wisas tahs mantas (warbuht ari katris aparāts sawā kastē) buhs sapakatas kopā kastēs. To isdalischanu, ta ka katris aparats dabon to, kas wajadsigs. Juhs waresat isdarit pehz Gerbera zenu rahditaja (3 lappusē).

Es nesinu, zik smalku rehkinu Jums no muitas peesuhtis, ja Jums tur rastos gruhtibas isrehkinat, zik us katra daika muitas isnahk − tad Juhs jau sinat, kur es esmu. Un to daiku tur buhs pulka. Jo bes teem aparateem eet wehl lihds 2 automatiskas peena nomehrischanas glahses, 1 tahda preeksch sehrskahbes (ar to gumiju). Tahs warbuht kahds wehlesees, kas negrib tos schkidrumus ar muti suhkt. Automats ir lihds ari preeksch amyl alkohola. Bes taam ir ar wehl diwas peena sweramas glahses (Goppers, Mustaps u Ziti).

Es zeru, ka wispahrigi schi „andele” ees warbuht labi. Ja, tad preeksch Grubes k. ir ari ta netihrumu noteikschanas glahse. Bes tam ir klaht peelikts (par naudu protams) weens ahtruma mehritajs preeksch teem aparateem. Wineem wajaga greestees 600-800 reisas minute. Tad jau pirkschanas nu wiseem war parahdit, zik ahtri teem aparateem wajaga greestees. To ahtruma mehritaju eeleek weegli tai asgala zaurumā − un tas zits jau tad radisees pats klaht peeliktas pamahzibas. Tee „Ideal” tad jānoskatas un jasalihdsina. Klahtpeeliktas pamahzibas jau wisus tos sihkumus usrahdis.

Tos „Simplex” eekustina tahdā kahrtā, ka to schnori ustin un tad stipri nowelk, pehz weenas minutes buhs wehl tik knapi 600 tuhres (tas ir jau pa mas), tad jaaptura ahtri snore jaustin un janowelk wehl reis. Tagad peeteek. Galdam, us ka peestiprinats wajaga buht ļoti stipram. Es domaju, ka „Simplex” wares dot tiem, kur wihreeschi to peenu ismeklēs turpreti seeweetem buhs pa rokai wairak tas „Rapid”. Weenu „Rapid” luhdsu nosuhtit tam Osoliņa kgm. / Rigā Tehrbatas ielā 20.

Juhs dabusat wisu wajadsigo sinat.

Aparateem eet lihds ekstra 5 litri amylalkohola. Tas tapetz, ka ir labi pat weenigi pareisi, ja leeto taisni tikai Gerbera suhtito amylalkoholu. Ziti alkoholi war dot nepareisus isnahkumus. Tapez Jums wajadses wiņus − pirzejus − peeturet, ka viņi amylalkoholu pehrk tikai pee Jums un ne katrā apteekā. Apteekās pirktais ir papreekschu jaisbauda. Tāpat ari sehrskahbi. To jau Jums Karpows ustaisis us mata ka wajaga 1,820 -1,825. Ari te zita sehrskahbe nav eeteizama (peelaischama). Bes tam katram aparatam dodat lihds pudeliti amoniaka (stinkspirta). Ja sehwelskahbe uslihst us drehbem jeb rokam, tuhlit ar amoniaku wirsū. Preeksch mehles ir laba borskahbe (uhdenī). Ari ta ir lihds japahrdo un japieteiz, lai bes scheem 2 schkidrumeem nekad nestahw, ja peens jaismeklē. − Es domaju − nu gan ir wiss!

Ar to kalki ir wehl laiks − Es gan Juhs weetā peeprasihtu Konsumā, warbuht ka isnahk labāki! Juhs man rakstisat wehl, ja? Un tagad nu zitu ko!

Tas jau ļoti labi, ka Juhs iekustināt to skolas jautajumu. Skola ir wajadsiga katrā siņā. Bet katrai skolai buhs kreewu mahzibas waloda. Es domāju pee sewim to leetu ta, ka mehs isaktu ari wehl bes kahdas skolas, ja isdotos semkopibas kursus seemā us preekschu „iegruntet” kuru mahzibas tad stahwetu sakarā gadus diwus. Warbuht ka ta ar buhtu labi. Jo kreewu mahzibvalodai muhsu semkopibas skolā ir leelas ehnas puses. Bet kustinat to leetu war. Un labi buhtu ja latweeschi − skolotaji − Kreewijas semk. skolās isteiktu sawas domas. Arē Maswersitis tagad. Es tai skolu jautājumā esmu tagad tahds paschwakris wehl. Es reise ar scho wehstuli nosuhtu Jums gada pahrskatu no weenas Schweizes skolas un Wahzijas skolu adreses. Warbuht ka Jums tas ko labu nes. No wahzu skolam Juhs wiszauri us peeprasijumu dabusat programas u.t.t. To „Rūti” pahrskatu es gan luhgtu man atpakaļ atsuhtit tik, kad Jums nu eekriht nahkoschu gadu. Tahs adreses man newajaga. Tas nu par to skolu jautajumu.

Ak, tad parauga numurs isnahks 25. nov. un schodeen ir pirmais. Un Jums ar raksteem tā tā. Bet naw nemās tik slikti. Gan jau raksti buhs. Es schadā gadijumā domaju un taisu to preekschlikumu nahkoschā gadā „Walm. Lauk.” nodrukat manus preekschlasijumus Walmeerā. Tas peetiktu katrā siņā wisam gadam katrā numurā pa gabalam. Es gan nebiju domajis likt tos priekschlasijumus drukāt − bet war jau to darit ar. Un zitadi es nekahdi newaru rakstit „W.L.” kā reisas 3-4 gadā. Turpretī, ja raksteem ir eekschejs sakars, tad jau war ari wairak. Es nogaidischu ko Juhs us to sakat. Un labums no scho preekschl. nodrukaschanas buhtu masakais teem, kas Walmeerā wiņus jau dsirdeja. Saprotams, ka dauds weetās es wiņus wehl paplaschinatu. Ko es parauga numuram rihtu jeb parihtu (drusku wehlahk gan) nosuhtischu wehl pateesi wehl nesinu. Kad es tagad sahku rakstit par tahm lopu sugam − tad tas te nodrukatais gabals ka eesahkums jadod abonenteem lihds un tas naw ihsti ehrti. Katrā siņā buhs kaut kas is lopkopibas. Warbuht ari tahs paschas sugas. Katrā siņā es to gribu Jums wehl teikt, ka es no pascha eesahkta gala, to rakstischanu „Walm. Lauks.” usskatiju par tahdu, par kuru es honoraru negaidu. Tapehz tagad wehl reis to Jums pasaku, ka ne teeschas ne aplinkas samaksas es negribu. Tikai drusku beskaunigs nu gan ir tas mans prasījums, ka es gribu 3 brihveksemplari: weenu man, weenu: .......... Schķibes Kleischās J. Ulmaņa kgm. un weenu: .......... Behrsmuischas Sihwertās, K. Kleega kgm. Es zeru, ka Juhs manu luhgumu ispildihsat.

Preeksch parauga numura es nosuhtischu Jums ari tahs wajadsigas: „Frage u. Antworten” kahdas pahris. −

Jā, es Jums wehl ko gribeju luhgt. Esat tik mihļi un noejat pie Sarkangalwa un sakāt, lai wiņsch nosuhta wienu muhsu bildi uz Rigu − .......... H. Ulmaņnam. To rubuli gan jau es Jums kahdu reis atdoschu.

Un tagad nu diesgan no weikaleem − Man patihkami, ka Jums tas intresē, kā es te eerihkojies. Ihsi sakot, slikti man neeet. Es atbrauzu itin smuki − un wehl laikā un tagad eet darbi uniwersitatē pilnā gaitā. Es esmu itin apmeerinats, ka es pahmahtzu no Zuriches us schejeeni, lai gan ari tur nebija slikti. Tomehr te ir wiss leeliskaki. Pļawkopibu gan es wehl neklausos es sahkschu tik pawasari. Profesori it wisi paleek wareni − ta ka garlaiziga naw neweena stunda. Beedru ... neviena. Schidu, poļu, kreewu lehrums. Bet es tik weenu no wiseem pasihstu. Ari V. Kriewina dehls ir te − bet mehs jau saprotams nepasihstamees.

Ar dsihwokli es ari eerihkojos smuki. Diwas masas istabinas − bet tik brangi dahrgi − 25 Mk. mēhnesī (wisa deenischka maise isnahk ... 35 mehn.) un tad pascham jakurina, tas ir par manu naudu ogles japehrk. Bet par to es norihteem dabuju weenu semeli (rundstiki) un tahdu dsehreenu, kuru, ka es dsirdu sauzot par kafiju. Bet gan jau nu istiks. Un tas laiks jau paeet ahtri − un es ar gribu buht mahjās un strahdat. Schodeen mehs apskatijam schejeenes lopu kautuwi un lopu pagalmu, kur lopus pahrdod. Leeliski wiss eerihkots. Un tahdas ekskursijas buhs laikam katru sestdeenu. Bet tagad nu gan beigsim!

Sweizinat luhdsu kundsi un esat ari paschi sweizinati no

Juhsu K. Ulmaņa.

 

[turpinājums JG211]