Līgo līgo... Jāņu tēvs un Jāņu māte, Saņemiet Jāņu bērnus; Jāņu bērni piekusuši Dālderīšus taisīdami. Viņas sētas tautiešiem, Jānīt, tevis nevajaga. Nāci mūsu biedrībā, Sēdi galda galiņā. Kas tie tādi līgotāji, Ka tiem lāga neskanēja? Mācītāji ecējās Pašā Jāņu vakarā. Dzer miestiņu, kokakolu, Vienu dziesmu nedziedāt: Vienam dusma, otram prieki, Trešam māja parādos. Visa laba Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā, Visi labi Kadilaki, Kas iebrauca sētiņā.

karolīnas paulis man sāp ir latvjiem dzejnieks vārdā jānis kam vienmēr sāp galva vai sāni tas katram dzejolim beigās piekarināt steidzas man sāp sanfrancisko pagrabos var atrast daudzus nabagos par bītņikiem tos sauc tie caurām naktīm kauc man sāp kad pienāks latviešiem tie laiki kad izārstēt varēs jau laikus šos vīrus kam neganti jākliedz un laikrakstu slejās jāspiedz man sāp vajadzētu izdot stingrus likumus lai dzejnieki ievēro tautas tikumus kad pārēdušies ķiršus lai uzdzer ko virsū jo citādi arī publikai drīz būs jātrako man sāp

"Skabargu" redakcijas piebilde: Šīs jaunās Līgo dziesmas ir Periskopa publicējums (laikrakstā "Laiks"). Ja dziesmas neatbilst (kā teiktu ALA-s valde) "latviešu kopējiem mērķiem un morālei", ja tās (kā teiktu ALA-s CV priekšsēdis P. Lejiņš) "izceļ komūnismu, iefiltrē komūnisma idejas", tāpat tajās vērojama "nihilistiska un skeptiska izturēšanās pret brīvās Latvijas vērtībām", tad tā ir tikai "Jaunās Gaitas" redakcijas vaina. "Skabargu" redakcija, Periskops un pārējais trimdas kodols nav vainīgi!

 

 

PAR PRASTĪBĀM

CITĀTI

(Jaunās Gaitas 19. numura vāka un pirmās lappuses) "... patīkamo iespaidu galīgi samaitā Jāņa Turbada pasakas fragmenti 'Ķēves dēls Kurbads' ar savām 'īpatnībām', kuŗas gan pareizāk apzīmējamas par prastībām. Tur ir lasāms kāds vārds, ko laikam neatļautos lietot pat zemas kvalitātes avīzes". (Mācītājs Herberts Jesifers laikrakstā "Laiks", pieminēdams, bet diemžēl ne atklādams savu uztveri par prastībām.) (Piezīmējams, ka pasakas fragmentu pirmais turpinājums satur vairākus tūkstošus vārdu. )

"Tiesa gan, ka Latvijā šajā (t. i. prastību) ziņā bijām vēl īsti tālumnieki: kārtīgu rupjību nopietni domātā literātūrā tik pat kā nemaz nebija; tās varēja atrast tikai šur tur uz sienām. Trimdā stāvoklis ir jau labāks..." (F. Reimanis laikrakstā "Laiks", pieminēdams un pa daļai jau atklādams savu uztveri par prastībām. )

"Bet romāna galvenā varone ir latviešu meitene... Šī meitene ir kopā ar leģionāriem viņu pēdējās stundās un abu jauniešu mīlestības pārdzīvojumi romānā tēloti ar tādu atklātību, kā tas latviešu literātūrā reti piedzīvots". (Sludinājums lasītāju ieinteresēšanai laikrakstā "Laiks" par V. Kārkliņa romānu "Tikai mīlestība". ) ("Trimdā stāvoklis ir jau labāks... " F. Reimanis. )

"Tāpēc, ka viņi tik ilgi frontē bij redzējuši tikai vīriešus, viņi tagad ievēroja tikai sievietes. Viena pagāja cieši viņiem garām.
"Tai gan ir piena kannas," teica viens ar rētu pār visu vaigu.
"Var saulē saskābt," papildināja otrs. Tad nāca vēl viena.
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
"Varbūt viņai ir rozā apakškrekls, " teica tas ar rētu pār vaigu.
"Nav teikts," atbildēja otrs.
"Tomēr, tomēr. Visām tādām kā viņai ir rozā krekli."
"Muļķi, viņai tik pat labi var būt zils. "
"Nē, nevar, tādām ir sārti. To es noteikti zinu," tas ar rētu pār vaigu uzstājās.
"Vai tu pazīsti kādu tādu?" jautāja otrs.

Tas ar rētu pār vaigu klusēja. Pēc britiņa viņš teica: "Es nē, bet manam draugam frontē, - viņam bija tāda meitene ar rozā kreklu. Viņam krūšu kabatā vienmēr bij līdz tāds rozā drēbes gabals. To viņš neļāva nevienam redzēt. Bet kādu dienu tas izkrita pie zemes. Un visi to redzēja. Viņš neteica neko, tikai nosarka. Tikpat kā tas drēbes gabals. Pavisam sarkans. Un tad vakarā viņš man pastāstīja, ka tas ir no viņa līgavas - no viņas apakškrekla... " Etc. (Mācītājs Kristaps Valters, jun., savā sacerējumā "Stacijas skice". ) ("Trimdā stāvoklis ir jau labāks... " F. Reimanis. )

 

 

VECĀS UN JAUNĀS PAAUDZES SAPRAŠANOS BILDĒS RĀDA

A la manière de

REINIS BIRZGALIS

 

PUČISTU 'ĢENERĀLIS'

Māsiņa: Brālīt, kāpēc tas onkuls tā spīd? Brālītis: Māsiņ:, viņš ir dikti glums! Viss, kas glums, spīd!

 

 

Ļ. cien. "Skabargas"! Lasīju "Padomju jaunatnē", ka Jaunā Gaita neiet< < < < <   < < < < < < < < <   pavadā. Mēs te, Latvijā, patiesi< < < < < < < < <   ka jaunā paaudze tur, Amerikā, un citās brīvās zemēs prot stāvēt uz < < < < < <   kājām. Mēs domājam, ka tā prot daudz< < < < <  <   cīnīties pret< < < < < < <    nekā<  < <   Vai jūs domājat, ka uzvarēsit?

Jānis K-Z, Rīgā.

SKABARGU redakcijas atbilde: Diemžēl, jūsu vēstulē cenzēti vārdi. Un, diemžēl,< < <   politiķi grib arī mūs cenzēt. Tāpēc nu atstāsim jūsu jautājumu neatbildētu, jo vesels tas jūs šā vai tā nesasniegs.

 

 

 

 

Skabargas! Ha! Domāju, ka jūsu cīņa par kādām tur "tiesībām" ir kā Donkichota cīņa ar vējdzirnavām. Vai jūs to vēl neesat aptvēruši?

Bērziņš.

 

SKABARGU redakcijas atbilde: Esam gan, bet ne vienprātīgi. Daži ietiepīgi paliek pie sava, ka tā neesot cīņa ar vējdzirnavām, bet gan Donkichota cīņa ar aitu baru.

 

 

 

 

Skabargu red. ! "Laika" ievadrakstā par jaunatni un komūnisma izpratni kāds V. Klīve saka, ka "komūnisms mūs nekonfrontē tik daudz kā teorētiska ideoloģija, bet gan galvenā kārtā kā Padomju Savienības imperiālisms, kuŗa upuris ir arī mūsu dzimtene". Vai tas nozīmē, ka komūnisms pats par sevi lai dzīvo - kaitīgs un bīstams tas mums tikai kombinācijā ar Padomju Savienības (vai labāk - krievu) imperiālismu? Liekas, ka autors tā domā, jo "mūsu galvenais mērķis nav kāda vispārēja cīņa pret komūnismu, bet gan ļoti noteikta, pozitīva cīņa par Latvijas atbrīvošanu". Bet kas tad ir V. Klīves ienaidnieks viņa cīņā par Latvijas atbrīvošanu?

Mag. oec. J. S. ASV

 

SKABARGU redakcijas atbilde: Mēs to nezinām, jo neesam nekad konfrontēti ar V. Klīvi.

 

 

 

 

Redakcija! Kāds jauns latviešu akadēmiķis, vērojis ALA-s 8. kongresu, skaidri un gaiši man pateica tā: "Nākotnē ALA-s kongresiem vislielākās briesmas var kļūt intelekta un inteliģences lielā starpība vecās un jaunās paaudzes delegātu starpā." Ko jūs par to sakāt?

H.K. Čikagā, ASV

 

SKABARGU redakcijas atbilde: Ak tu Kungs, kas tam jaunajam akadēmiķim par muti!

 

 

 

 

SPECIALZIŅOJUMS LAIKAM NO AFRIKAS

 

(noteikti nezinām)

 

MOŖGALVA (A. A. A. ) Pēdējā brīdī šai ievērojamā latviešu apmetnē tika noorganizēts visu vietējo latviešu kopējais brauciens uz latviešu Jaunatnes Svētkiem Toronto. Braucienu vada vietējās latviešu biedrības P300ASP (polītiska partija), pašpalīdzības organizācijas, kultūras asociācijas, koncertu apvienības, 1. un 2. draudzes, cīnītāju centra, ekonomu kopas, medītāju un makšķerētāju kluba, bijušo direktoru un sētnieku kopsavienības, informācijas biroja, sainīšu aģentūras, studējošo grupas priekšnieks, vietējā informācijas biļetena redaktors, korrespondents un ekspedītors, Skabargu ilggadīgais līdzstrādnieks, ilustrētais Antons A. Acuraugs. Viņu pavada kundze un papagailis. Viņi devās ceļā aprīļa beigās, cerot nokļūt laikā uz Svētkiem. Acuraugs paskaidroja, ka plānojot ceļā nozaudēt kundzi, lai varētu piedalīties Satikšanās Kluba aktivitātēs. Visi trīs ievērojamie Moŗgalvas pilsoņi ceļos savā traktorā bez taures (taures pienākumus Acuraugs uzticējis kundzei). Viņi ir vienīgie latvieši Moŗgalvā un apkārtnē.

Izbraukšanas priekšvakarā ilustrētais Antons A. Acuraugs pakļāvās intervijai un paskaidroja: "Atzīstu, ka svarīgākais, bet diemžēl visvairāk novārtotais uzdevums trimdā ir - audzināt cūkas. Ja Kruščevs ar Kalnbērziņu personīgi solās gādāt par tik un tik cūkām nākamās septiņgades laikā, mums jābūt gataviem. Mums jāieslēdzas kapitālistiskajā sacensībā un jāražo vēl vairāk. Tāpēc braucu uz Svētkiem ar ciešu apņemšanos un plakātu: LAIKS BEIGT CŪKOTIES - JĀRAŽO SIVĒNI!"

Moŗgalvas informācijas biļetena redaktors tālāk paskaidroja, ka viņa ietekmē Jaunatnes Svētku OK nav izsludinājusi sacensību ilgrunāšanā, bet viņš pats to izdarījis, veltīdams sacensībām ari balvu: gramofonu ar 10 Hitlera runu platēm. Priekšsacīkstēs pirmo vietu ieguvis kultūras asociācijas priekšsēdis Antons A. Acuraugs, norunādams bez pārtraukuma 3 dienas.

Bijušo direktoru un sētnieku kopsavienības priekšsēža Acurauga kundze šo faktu apstrīd, norādot, ka viņa norunājusi 4 dienas, bet medītāju un makšķerētāju kluba goda biedrs Acuraugu papagailis - 5 dienas bez pārtraukuma. Uz ko informācijas biroja šefs Acuraugs atbild, ka ne kundze, ne papagailis nav bijuši oficiāli un pareizi reģistrēti. Cīnītāju centra priekšsēdis Acuraugs solās cīnīties, lai Jaunatnes Svētkos norunātu 7 dienas bez pārtraukuma un pārvestu mājās vērtīgo trofeju.

Kad jautāju papagailim par viņa nodomiem, atklāju, ka papagailis darbosies telšu nometnē par tautas kopības un morāles sargu. Par šo grūto, lai neteiktu neiespējamo uzdevumu ekonomu kopas priekšsēža Acurauga papagailis izteicās: "Kopība un morāle neiet kopā!" Tālākus komentārus nebija iespējams dabūt, jo ir Acuraugs, ir kundze, ir papagailis sāka nekavējoties trenēties ilgrunāšanas sacensībām.

 

Mārtiņš Miorillino Mūsainis atsūtījis Skabargu redakcijai 6 uzņēmumus no jaunākās latviešu filmu chronikas. Amerikas latviešu apvienības 1959. g. 25. aprīļa valdes sēdes filma neizdevusies - tā MMM paskaidroja Skabargu pārstāvim, ierazdamies Toronto lidlaukā no Vašingtonas: "Burkšķis sēdē bija liels, bet, filmu attīstot, izrādījās, ka nekas sevišķs nav redzams - putas, burbuli un zili dūmu aplīši."

Jautāts par nākotnes nodomiem, MMM izteicās: Plānoju nofilmēt Dzintras kājiņas, par kuŗām tik daudz trimdas presē rakstījusi, bez tam padomā spēļu filma pēc Virdžīnijas W. Ziemeļnieces scenārija - Latvieši ir nožēlojami mīlnieki. Ceru, ka filmēšanai izdosies dabūt atļauju no Kultūras fonda un TLALVRA^* Inc. (Trimdas Latviešu Avīžu Lasītāju Vēstuļu Rakstītāju Apvienība)

RĪGA - Ne pēc maizes vien... (cilvēki stāv rindā.) Platekrāna filma, ko MMM saņēmis nelegāli no Rīgas. Redzami gaidītāji pēc Bokačio "Dekamerona" (Padomju zemēs vispār gaidīšana ļoti raksturīga parādība; vieni gaida apavus, citi Ziemas svētku svecītes vai nedēļas astoto dienu)

Par spīti reklāmai, ka Bokačio grāmata iznāks 40.000 eks. metienā, ļaudis neticēja, un rinda pie izdevniecības sākās jau vakarā. Liekas, ka oficiālās partijas literātūras izdošanai tiek bojāts labais Līgatnes papīrs - cilvēki ilgojas pēc mākslas, nevis sociālistiskā reālisma drazām.

RĪGA - Pēc b. Staļina nāves b. Chruščevs (Rīgā saka Hruščovs) pārņēma personības kultu savā pārzināšanā un viņa pamācības polītikā, astronomijā un ģastronomijā ir pavēles - visiem. Kā smejies, liela vīra griba ir tautas griba. Mazāki gari Rīgā un Inčukalnā saka: jā, jā. Tipisks jā, jā sacītājs redzams filmā "Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdis un viņa ēna." (Filma uzņemta ar Rīgas VEF'ā konstruētu aparātu, kas bija izstādīts arī Briseles pasaules izstādē.) Kā ziņo labi informētas aprindas, šāda ir daudzu vīru ēna Ļeņina - Staļina - Chruščeva konstitūcijas saulītē.

ASV - Šis uzņēmums ņemts no filmiņas, kuŗu MMM saņēmis no Ņujorkas. Tautietis raksta: "Lasīju par Ozola panākumiem Venecuēlā un nopirku Boleksu. Aizsūtu Jums paraugu no savas pirmās filmas - varbūt noder Skabargu filmu chronikai. Uzņēmumā redzams godprātīgs latviešu tieslietu maģistrs E. L. (pa kreisi), kas Amerikas Vēstnesī tēlo noblo angļu lordu, par kuŗiem ekskomūnists Arturs Kestlers sūdzējās, ka tie neieredz neviena, kas nelojāli atstājis un aprunā: 1) golfa klubu, 2) bolševiku vai 3) fašistu partiju."

TUVIE AUSTRUMI - ACEN delegācijas pasaules ceļojums. Komūnistu aģenti, iefiltrējušies arabu un citu tautu vidū, izmanto naidu pret koloniālismu savā labā, ietekmējot skolniekus un studentus. Uzņēmumā bērni sagaida pretkomūnistisko ACEN delegāciju lidlaukā ar karodziņiem - ieskaitot sarkano! (Latviešu pārstāvis ACEN delegācijā bija Dr. V. Māsēns - viņa ceļojuma vērojumi publicēti "Laikā" un "Latvija Amerikā". )

Liepāja - Si vis pacem, berdankam vai: Ja gribi mieru, lādē berdanku, saka aģitātors Liepājas korķu fabrikas strādniekiem, kuŗiem pēc darba un svētdienās jāpiedalās apmācībās, lai "parādītu rietumu agresoriem" (ko?). Sarkanā miera mīļotāji aizmirsuši, ka atombumba "rietumu agresoriem" vajadzīga, lai cilvēce paliktu brīva un strādnieki varētu paši izvēlēties, ko darīt pēc darba un svētdienas rītos: piecelties agri un iet baznīcā, braukt pēc vaŗavīksnas forelēm vai palikt gultā.

Piezīme: Par berdankām strādnieki izdevuši 48 000 rubļus, bet izskatās, ka no tām nav jābaidās ne krievu šinelim, ne tankam.

Dzīvnieku farmā - skats no M.M.M. zīmētās filmas (pēc Dž. Orvela romāna.) Pilsonis Ēzelis: "Tavas garas runas - tāpat kā divdesmitajā kongresā! Nezin, kad sāks dot vairāk salmus un atļaus mainīt darbu bez pierakstīšanās?"