1905. G. REVOLŪCIJA KĀRĻA ULMAŅA VĒSTULĒS HERMANIM ENZELIŅAM

 

Tā laika vēstules stila ziņā ir līdzīgas pirmajai vēstulei. Dažas ir mašīnrakstā, tāpēc tajās neparādās diakritiskās zīmes, kā tas ir ar roku rakstītajās. Vēstulēs ir runa par veikala lietām, lauksaimniecības izstādēm, žurnālu, rakstiem un visam pa starpu arī pa teikumam, kas varētu attiekties uz 1905 g. notikumiem, un norāda uz viņu abu vietu tajos. (A.L.)

 [sākums JG209]

 

 

 

Leipziga, 1/IV 1904.

.... Juhs rakstat: wakar usstahdijam 12 punktus waldibai eesneedsamai petizijai par wajadsigam reformam. Loti labi. Bet kas parakstis un eesneegs scho petiziju? Tatschu ne lauks. beedribas. Tas newestu pee zereta mehrka un nahktu tikai schim beedribam par sliktu, bes ka wispahrigi buhtu kahds labums sagaidams. Jums warbuht tas naw sinams Odesa ir kaut kahda beedriba aisklapeta par lihdsigu leetu, tapat keisariskai Maskawas lauks. b. ir par eesneegto petiziju atņemts wahrds „keisariska”. Es Jums to rakstu newis tadehl, ka es pretotos wispahrigi petizijas eesneegschanai ta ir wajadsiga leeta, tur naw ko teikt. Bet es gribeju aisrahdit tikai uz to, ka ar lihdsigam leetam ir zitur isgahjis. Pehz manam domam buhtu dauds labaki, ja scho petiziju parakstitu newis beedribas, kuram war tuhlit atreebt, bet gan teeschi pagasti pehz weetneeku nolehmuma. Pagastus isnihzinat newar un ja atzels tagadejos amata wihrus, nu, tad eewehles atkal zitus. Pagastu paschwaldibu ari neatnems. Es luhdsu Juhs schis manas domas pahrbaudit. Azumirkla stahwoklis taisni Widseme ir man tomehr newisai pasihstams.

 

 

 

Leipziga, 1/2 1905.

Loti godātais Enselina kungs!

Ja sapulze Riga nemeeru dehl nebuhs isjukuse, tad nu gan leelee jautahjumi buhs jaw pa daļai isschkirti! Es zeru, ka Jums buhs isdewees sawas domas zauri isspeest, ta ka schis nedsirdetrais kauns, ka mums nodibinasees zentrale bes zentrales teesibam, ja pat ar masak teesibam, ka kaut kura wismasaka lauku beedribina buhs no mums nowehrsts. Waj tad tee kungi ir pawisam apsehsti, ka wini to negrib eeskatit un atsiht. Ko tur nu, tahs ir pakal durwu politikas smukas sekas...

Es ...nosuhtu Jums schodeen apdroschinatu atbildi us Arnolda rakstinu. Schi atbilde ir kreetni plascha, asa un skala. Warbuht, ka Jums isdosees isdabut winu weselu zauri (Kas Jums tur ar to 1.b. ir bijis? Tur leekas zensors ir nehmees slapju muguru)...

 

 

 

Leipziga 17/III 05.

Loti zeenitais Enselina kgs!

Nupat tikai ka pabeidsu jau sen apsolito darbu: Muischu lopkopibu. Steidsos wiņu Jums tuhlit nosuhtit. Zeru, ka wiņsch ari Jums patiks − un ka nodrukaschanai neradisies no Juhsu puses nekahdi schkehrschļi. Laikam ari zitahdi nē, jo N4 raksts (atbilde Arnoldam) ari naw pahrak maigs. Labi, ka man eekrita toreis prahtā apstrahdat scho muischu lopkopibas jautajumu. Suņa darbs tas bija. Bet domaju wiņsch noderes dascham labam...

 

 

 

Leipziga 7/IV 1905.

Ļoti godatais Enselina kgs!

Ar to zensuri ir gatawais posts. Ja jaw tee laiki ir tik slikti, tad lai „muischu lopk.” wehl pastahw. Par to atbildi isstahschu leetā es domaju, ta, ka ja nekas ar pilnigu no drukaschanu neisnahk, tad buhtu japeesuhta beedribam Widsemē rakstita atbilde. „L” waretu aisrahdit, ka kahdu no manis eesuhtitu atbildi newar nodrukat. Tad us beedribam peesuhtamās lapas waretu atsauktees uz scho aisrahdijumu. Un ja scho atbildi dabon beedribas − tad jau schimbrihscham peeteek. Bet kadehļ ... wajadseja jau reis zensetu gabalu likt wehl reis zensoram preekschā. Kas reis atwehlets to tatschu war drukat. Skrastinsch jau neatbild − bet gan redaktors. Es jau Jums sen gribeju teikt, ka K.I.b. wajaga paschai eerihkot sawu drukatawu...

 

 

 

 

L. Co 20/5 1905.

Ļoti godatais Enselina kgs!

Lai Deews dod ļam zensoram weselibu. Redses waj ta atbilde paliks bes pretpeesihmem. Bet ka man ir schoreis taisniba, to peerahda kahds O. Hofmana rakst Balt. W. N 16 (es domāju) kur paschā sahkumā ir gaischi isteikts, ka zaur saimneeku lopu uspirkschanu preeksch muischu kuhtim ir semneeku lopkopiba zeetuse. Es domaju, ka petz „muischu lopk.” nodrukaschanas iszelsees polemika − tad wares isleetot ... scho Hofm. atsihschanos ...

... Es to petiziju lasiju − ļoti labi, ja tik buhtu kahds panahkums. Juhsu duhschiba ir apbrihnojama! Un par to es jo sewischki preezajos, ka man buhs ta laime strahdat zem Juhsu wadibas, nemtees no Jums labu preekschsihmi!

 

 

 

Leipzig 15/VI 1905.

... Ka tad stahw ar Septembra mahjas braukschanu. Eespehjams man tas ir, bet ja atļauja ir isstahdes sarihkoschanai katru gadu, tad jau schogad isstahdi nemeeru dehl nemas es domaju newajadsehtu ta „forset”. Ta ka Limbaschos − to kaunu! Issludinas ka saldati apsargās isstahditajus un apmekletajus. Es wehletos, ka tur nebuhtu ne weena isstahditaja ne apmeklehtaja. Un tas galvenais ir − intrese buhs ļoti masa. Ja ari warbuht izdotos drihs meeru noslehgt...

 

 

 

Leipzig Co 1/VIII 05.

Ļoti godātais Enselina kgs!

Atbildēdams ar us Juhsu pasiņojumu par manu peenemschanu par instruktoru pee K.l.b.(Kauguru lauksaimniecības biedrības. Red.) daru Jums zaur scho sinamu, ka mani schi wehsts ļoti eepreezeja un es esmu ar meeru schi gada nowembri ussahkt manu darbibu pee K.l.b. ar 1400 rubļu algas gadā. Ja wajadsigs, luhdsu scho arī sapulzē sinamu darit.− ...

 

 

 

LCo 25/8. 05

....Sche ahrsemju awises isplata pehz „Duna Z.” ļoti nepareisas siņas par latweescheem. Gatawee rasbaineeki mehs ween esot! ...

 

 

 

Kleischās 11/6 1906.

Ļoti godātais Enselina kgs!

Juhsu karte no 4/6 mani ļoti eepreezeja, jo leelaka preeka man nebuhtu, ka eet atkal atpakaļ uz Walmeeru wezā darbā un weetā. Un „L” ar nolemts jau atkal schogad isdot! Zik tas jauki! Rodas zilwehkam tuhliņ atkal leelaka duhscha. Ari kursus protams, wares atkal sarihkot. Ja tikai nu drihs atzeltu to kara stahwokli. (Pee mums tagad noteek breesmigas leetas: noschauti no ļaundareem kahdi 3 zilweki, nodedsinata monopol bode).

Juhs sakat, ka es Jums nerakstot! Es esmu rakstijis wairak wehstules, waj tad Juhs neka neesat saņehmuschi? Kur tad wiņas paleek! Ar manu aisbraukschanu us Walmeeru ir tahda joziga leeta. Ka es jums jaw rakstiju, man schejeenes polizeja eetureja to paschu wezo ahrsemju pasi tā tad es jaunu newaru dabut un bes pases ari tagad nedrihkst nekur isbraukt. Es raudsischu gan waj newares to pasi isdabut tad es Jums par to siņoschu.

 

 

 

Kursemē 16/VII 1906.

...Tad es gribēju ar Jums aprunatees wehl weenā leetā. Ka man rahdas, tad gan schoseem no kahrtigas darbibas pie K.l.b. man ka instruktoram, nav ko domāt. Deesin ko mehs wehl wisu schoseem nepeedsihwosim. Karastahwokli jau nu tagad wairs nedomāt laikam nedomā atzelt. Lauksaimnieka isdoschana atliktos ka weenigais darbs. Tomehr tur mums diweem nepeeteek ko strahdat, ja man zita darba naw. Tadehļ es tagad ta ka sahku pahrdomat waj nebuhtu man labak noderigi isbraukt wehl us ahrsemem, teiksim us weenu gadu. Es brauktu tad newis us Wahziju, bet us Daniju un ari tur newis us skolu, bet raudsitu eestahtees kahdā kreetnakā saimneezibā. Tur tad es waretu pamatigi eepasihtees ar wisam Danijas lauksaimneezibas buhschanam un nevis is grahmatam ween, bet ari praktiski...

 

 

 

Jelgawā 9/8 06.

.... Schulme mani skubina sparigi palihdset pee peensaimneeku beedribas eekustinaschanas un eewirsischanas ihstā darba zeļā. Winsch doma par p.b. ka par oposizijas zentru pret Zentrali (bes zentrales statuteem). P. beedribai esot teesibas darbotees wisā Kursemē un Widsemē. Sch. Jau Jums ari laikam rakstis...

 

 

 

Wahzijā 6/XI 1906.

Ļoti godātais Enselina kgs!

Pateizos par wehstulem ... Es tagad esmu nu jau drihs 2 nedeļas darbā. Eet ta palabi, lai gan isnahk ļoti dauds darba. Ta ka tagad nepawisam neatleek laika nodarbotees ar rakstischanu awisem. Warbuht gan us preekschu, tiklihds ka es wareschu. Zitadi man eet ta palabi, lai gan nekahdas kreetnas duhschas naw. Truhkst tik un tā pamata sem kahjam. Es neredsu sawam darbam nekahda mehrķa, masakais nekahda noteikta mehrķa − un tahds nespehj mani tad apmeerinat. Bet ko nu par to tik dauds runat − isleetu uhdeni sasmelt naw eespehjams. − Ka gan Jums klahjas? Kad jel Juhs liktu tie pogainee kungi meerā!... Kad tagad buhtu meera laiki, zik jauki warehtu tad strahdat...

Kad Juhs sinatu, ka mani welk us mahjam! ... Waj tad Juhs no teesas domajat, ka nebuhtu wehlami likt mani aismirst. Waj tad Juhs domajat, ka es wehl jebkad wareschu strahdat paschu mahjās! ...

 

 

 

13/XII 1906.

Ļoti godātais Enselina kgs!

Jūhsu wehstuli no 12/XI w.st. es lasiju ar sewischku prieku. Tas jau ir leeliski, ka „L” leeta peeņehmuse tahdu wirseenu. Kad tik Juhs netopat pa dauds ķerti − tas ta galwenā leeta − mani wiņi war pameklēt. Wiņi warbuht pat sin, kur es esmu, bet tas wiņeem neka nelihds. Es nesinu, kadehļ tad gan prokurors waretu wehl ko grosit gribet. Kad jau ism. Teeschi to pareiso punktu ir atsihmejis, tad tas jau ari ees. Un naudas sodu jau war aismaksat − kad tik brihwiba netop laupita. Par mani wiņeem protams ir breesmu leetas sastahstitas − es jau Jums teizu, ka galwenā kahrtā wiņi mani grib ķert. Juhs zerat uz manifesta? Labi ja warbuht pehz dascheem gadeem tahds isnahktu, schimbrihscham tatschu naw ne ko domat...

 

 

 

 

A.1/1 1907.

... Es sahku jau stipri ween aprast ar domām, ka man nebuhs darba Latwijā ne tur esot ne arī tahlumā dsihwojot, tas ir schim brihscham − us wehlakeem laikeem es zeru gan. Un tapehz es domaju nokahrtot pagaidam sawu darbu un dsihwi neatkarigi no dsimtenes leetām. Bet ta ka man − ka Juhs to weegli warat eedomahtees − ir besgala gruhti, ja pat neeespehjams − eedsihwotees, pilnigi eedsihwotees schejeenes paraschās un lihkajās mugurās − tad es esmu nodomājis braukt weenu mahju tahlak. Es rehķinu laistees us Kanadu − un mahzos jau stipri ween angliski. waj tad nu to zeļa naudu nesadabuhs! Es zeru tomehr, ka muhschigi man sche ahrpusē nebuhs japaleek, ka reis es tak wareschu atgreestees tehwijā un iswest masakais weenu daļu no wisa mana muhscha sapneem un teekschanām. Warbuht reis! Lihds tam laikam es negribu bes darba buht, es gribu strahdat, mahzitees un kraht tahdas mantas, kuras buhtu isleetojamas un iswedamas muhsu tehwijā. Ko schis wahrds nosihme to mahzās saprast tikai tad, kad ir isslehgts is dsimtenes. Ar dauds mihļām labām deenām

Juhsu K. Ulmanis.

 

 

 

Annaberg E. 22/III 1907.

... Bet lai nu kā, zeresim, ka „B.L” ( Baltijas Lauksaimniekam. Red.) isdosees saņemtees, jo zitadi man usmahzās breesmigs schehlums par notikuscham bet negrosamām leetām. Ja buhtu amnestija, es nudeen eetu atpakļ uz Kreewiju!

Ar mihļu sweizeenu,
Juhsu K. Ulmanis.