44. GADAGĀJUMS
1999. GADA JŪNIJS
2. (217) NUMURSIlmārs Rumpēters darinājis vāku, ķēžurāvēju no Brīvības pieminekļa, kā arī titullapas gleznu, "Sieviete naktī". Mākslas redaktors Voldemārs Avens par Rumpēteri paskaidro, ka "Rumpētera gleznošanas veids ir akadēmiski korekts. Gleznu uzbūve izsvērta, izdomāta, parasti abstraktā tvērumā./../ Ja darbos manāms kāds "zemteksts", tad tas dažreiz erotiskas dabas."
Pašķirstot žurnālu, acis spēcīgi pievelk Jāņa Gleizda mākslas fotogrāfija "Pasaka IV". Gleizds piedalījies 800 izstādēs dažādās valstīs, ieguvis 170 medaļas, publicējies 650 ārzemju preses izdevumos. 1995. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni par savu darbu.
Dzejas daļa veltīta dzejas tulkojumiem latviešu valodā. Jānis Krēsliņš tulkojis T.S.Eliotu. Aina Kraujiete tulkojusi Ivanu Gollu (Yvan Goll), Jaroslavu Seifertu (Jaroslav Seifert), Oktavio Pasu (Octavio Paz) un Omero Aridhis (Homero Aridjis). Vislavu Šimborsku (Wislawa Szymborska) tulkojis gan Krēsliņš gan Kraujiete. Juris Rozītis sniedz kādas senas angļu balādes tulkojumu.
Pētera Mežula īsstāsts "Bučauskas Enģelis" ir par kādas 19. g.s. pareizticīgo baznīcas arhitektu, Jāni Frīdrihu Baumani, par Latvijas kultūras vēsturi un par kara postu un par mūžības elpu.
Jūrate Avižienis apraksta Dālias Grinkēvičiutes memuārus no izsūtījuma Sibirijā: "Mirušie turpina dzīvot manā sirdī, gadi jau ir pagājuši, bet man viņi vēl joprojām stāv acu priekšā - moku pilnā nāvē aizgājušie, novārguši, jauni un veci, bērni un pusaudži, un visi viņi pastāvīgi alkst kaut kad nezināmā nākotnē atgriezties Lietuvā, savā dzimtenē."
Elga Rodze-Ķīsele raksta par skolotāju, tulkotāju un literatūras kritiķi Lūciju Bērziņu-Felsbergu, kas dzimusi 1907. gadā un kurai 1999.g. 11. janvārī "saulriets dziest un naktī kāda zvaigzne krīt "
Gundars Pļavkalns apskata Paula Bankovska romānu "Laiku grāmata". Pļavkalns raksta: " Par Bankovska talantu patlaban liecina spēja uzburt vairākus diezgan paticamus raksturus un iedabūt spontānu, atsaucīgu sensibilitāti dažos erotisku norišu aprakstos."
Andris Vītoliņš turpina jau pēdējā numurā aizsākto eseju par Ingrīdas Zemzares grāmatu "Tālivaldis Ķeniņš".
Anita Liepiņa rakstā "Ar acīm un ausīm" iepazīstina ar Dzintras Gekas dokumentālām videofilmām "Latvijai 80 (1940-1995)", "Eduards Kraucs" un "Vilis Lapenieks"
Gleznotājs Laimonis Mieriņš apraksta kādu ceļojošu izstādi no 18. g.s. venēcieša Antonio Kanaleto (Canaletto).
Architekts Raimonds Slaidiņš rakstā "Diasporas architekts ar trimdinieka aci Rīgā" sniedz zīmējumus un savas pārdomas par Okupācijas muzeja ēku Rātslaukumā Vecrīgā: "Savā pašreizējā vietā Okupācijas muzeja ēka veido kontrastējošu fonu Melngalvju namam un, ar savu pacelto stāvu, veido it kā robežvārtus uz Daugavmalu, kur, cerams, veidosies apstādījumu zona."
Komponists Imants Zemzaris apstrīd pastāvošo uzskatu, ka tikai tie mūziķi, kas izpelnījušies panākumus ārzemēs būtu ievērības cienīgi: " man personīgi simpātiski ir tie muzikālie pasākumi, kas notiek dažviet Latvijā, un kuŗu iniciātori ir vietējie mūzikas darbinieki, galvenokārt - mūzikas skolu direktori." Zemzaris apraksta spīdošu mūzikas festivālu pagājušo vasaru Madonā, Arta Kumsāra vadībā.
Vēstures nodaļā V. Frickauss kritiski apraksta 1939. gadā iznākušo pirmo latviešu biogrāfisko vārdnīcu, Žaņa Unāma "Es viņu pazīstu".
Grāmatu nodaļā Benjamiņš Jēgers atzinīgi novērtē Pētera Vanaga habilitācijas darbu Viļņas Universitātē "Visvecākā perioda (XVI gs. - XVII gs sākuma) latviešu raksti: avotu vēsture un dažādas problemātiskas fonoloģijas, morfoloģijas, sintakses un leksikas īpatnības. Juris Silenieks apskata Raimonda Staprāna "Četras dienas jūnijā un citas lugas": "Šis sējums ir iezīmīgs dokuments mūsu rakstniecībā, jo ar Staprāna dramaturģiju ienāk jaunas strāvas mūsu teātrī, kas it sevišķi trimdā likās pamiris." Biruta Sūrmane nav sevišķi apmierināta ar Gunāra Bekmaņa "Latvieši tur, latvieši te": "Bekmaņa stils ir tikpat pašpuiciski bezbēdīgs cik viņa lielākoties sarkastiski skeptiskā attieksme pret izvēlētajiem sižetiem." Gunārs Zvejnieks par Lūcijas Bērziņas "Ko tu man gribēji teikt, Dienvidu zeme?" raksta: "Austrālija Lūcijas Bērziņas attēlojumā iezīmējas kā izolēta sala, sveša un sākumā pat naidīga ieceļotājiem no Baltijas." Jānis Krēsliņš sniedz īsu pārskatu pār 11 nesen angļu valodā iznākušām grāmatām par Baltijas valstīm.
Kiberkambarī ir sveikotāju saruna no šā gada agrā pavasara "Par Iraku un par sieviešu tiesībām".
PAR IRAKU UN PAR SIEVIEŠU TIESĪBĀM
Vēl ir kultūras ziņas "Dažos vārdos" un lasītāju vēstules. Rolfa Ekmaņa vadībā Jaunā Gaita turpina būt visinteresantākais un visnopietnākais latviešu inteliģences žurnāls visā pasaulē.
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
