Latvijas Valsts prezidente, pirmā sieviete prezidente Vidus-/Austrumeiropā, Vaira Vīķe-Freiberga ir ilggadēja JG redaktore (123-191) un līdzstrādniece. JG publicēto Vairas rakstu skaits tuvojas 30. Savas jaungaitnieces gaitas viņa iesāk 1972. gadā (nr. 90) ar pamatīgu recenziju par Haginsa (Edward Huggins) grāmatu Blue and Green Wonders and Other Latvian Tales (Zilzaļi brīnumi un citas latviešu pasakas, 1971), kam divus gadus vēlāk seko „Latviskā identitāte” (nr. 100-101), astoņu lappušu gaŗa, dziļa analīze, kur autore mudina trimdas tautiešus, īpaši jaunākās paaudzes, izveidot „dzīvu, aktuālu, dinamisku un augošu latvietību.”

Saeimas ārkārtas sēdē 1990. gada 8. jūlijā, stājoties prezidentes amatā un zvērot uzticību Latvijas valstij, Vaira starp citu aicina latviešus augt „savā garīgā spēkā, jo caur to arī maza tauta spēj pacelties lielumā un diženumā”, un neļaut „nevienam mūsos apslāpēt savu no senčiem mantoto dzīves prieku un rīcības sparu.”

Rindiņas no Vairas 1999. gada 21. martā JG redaktoram rakstītās vēstules: „... es šoreiz JG varētu piedāvāt nodaļu par ‘Karsto sauli’ no savas topošās grāmatas Meteoroloģiskā saule, kas būs Trejādo sauļu triloģijas trešais sējums (tad, kad kādreiz atkal tikšu pie rakstīšanas, lai to nobeigtu) (..) Tās dažas nedēļas, kuŗas sabiju Kanadā, iznāca vēl smagi norauties arī ar Kanadas Zinātņu akadēmiju, jo kopš pagājušā rudens esmu prezidente tās franču valodas humanitārai nodaļai − Académie des arts et des lettres (tā kā Kanadā viss ir federatīvs, arī ZA sastāv no trim atsevišķām akadēmijām). Žēl, ka tā sanācis, ka šī atbildība sakrīt ar manu jauno darbu Latvijā.” Pēdējais teikums zīmējas uz Latvijas Institūta direktores posteni.

No šo rindiņu rakstītāja apskata par Vairas Vīķes-Freibergas grāmatu Pret straumi. Runas un raksti par latvietības tematiem, 1968-1991 (pirmpublicējums Montreālā 1993. gadā, vēlāk iznāk arī Rīgā) žurnālā Universitas pirms četriem gadiem (1995, 75): „Pati autore, ar titānisku garīgo spēku apveltīta zinātniece, profesore Vaira Vīķe-Freiberga, pašreizējā situācijā, liekas, ir viena no pavisam nedaudzajiem latviešiem (kā dzimtenē, tā trimdā), kas (..) varētu stāties līdzās tādiem intelektuāli piesātinātiem tautu vadītājiem, kādi ir prezidenti Vaclavs Havels (Čechijā) un Linarts Meri (Igaunijā).”

JG redakcija sumina jaungaitnieci Vairu Vīķi-Freibergu Latvijas Valsts prezidentes krēslā!

R.E.