Māris Bišofs. Zīmējums. 2000

 

MĀRIS BIŠOFS (BISHOFS) − SAVU IDEJU ZĪMĒTĀJS, MĀKSLINIEKS

Tās negaidītās sastapšanās. 1978. gadā skatu Māŗa akvareļus nu jau pagaisušā komerciālā galerijā Toronto. Uzzinu, ka dzimis 1939. gadā Rīgā, kur beidzis Lietišķās mākslas vidusskolu (1959) un Latvijas Mākslas akadēmiju (1965). Tad dzīvo Maskavā (1966-1977). Strādā kā ilustrators grāmatu izdevniecībā, iepazīstas ar tā laika krievu kultūras personībām. Pārceļas ar jaunu sievu uz Telavivu Izraēlā (1972).

1982. gadā nejauši, pilnīgi nemeklējot, Briselē, gribētos teikt, „uzduramies” plakātam, kas vēsta par Māŗa Bišofa izstādi, Palais des Beaux-Art grāmatveikalā. Apskatām izstādi, kas ir it kā atvadas Eiropai, it kā nobeigums Izraēlas starpposmam ceļā uz Ņujorku, kuŗā mākslinieks dzīvo un strādā līdz pat šim brīdim. Kad 1987. gadā satiekamies Māra dzīvoklī un studijā, viņš jau ir atzīts pielietotās mākslas profesionālis Ņujorkā. Viņa zīmējumi jau regulāri parādās daudzos Ņujorkas lielajos preses izdevumos. Publicētas jau ir divas no sešām viņa mākslas grāmatām. Šīs grāmatas ir viņa zīmēto ideju kvintesence. Ne kartoni, ne karikatūras, bet ideju zīmējumi ar viņam vien raksturīgo stilu, sprēgājoši ar asprātīgu ironiju un humoru.

Šīgada maijā ejam ar Džemmu Skulmi pa Kaļķu ielu gaŗām „simfonijas skvēriņam”, kad no līdzāsesošā alus paviljona atskan sauciens − Džemma, Džemma! Atkal it kā no zemes izaug negaidīta satikšanās ar Māri. Tāpat vēl strādājot Ņujorkā. Patreiz vairāk priekš Wall Street Journal, Barrons un The New York Times. Liela konkurence, daudzi jauni mākslinieki no visas pasaules un jauna technoloģija. Es tomēr turos līmenī. Katru vasaru braucu uz Latviju un gatavoju indiešu ēdienus, ņemot palīgā savas septiņas indiešu pavāra grāmatas.

Skat. Māra Bišofa portretu skici JG164:30-32 (1987).

Nikolajs Bulmanis