JG228 Benjamiņš Jēgers. Veco laiku rokasgrāmata

Benjamiņš Jēgers

VECO LAIKU ROKASGRĀMATA

Pēteris Vanags, humanitāro zinātņu habilitētais doktors, Latvijas Universitātes profesors latviešu diachroniskajā valodniecībā un Stokholmas Universitātes lektors baltu valodās jau pazīstams JG lasītājiem, jo divi viņa darbi tanī jau apcerēti agrāk. Tie ir: viņa habilitācijas darbs Visvecākā perioda (XVI gs. - XVII gs. sākuma) latviešu raksti (Viļņa 1998) (turpmāk VIS) JG 217:46-49 un Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā 1705 (faksimilizdevums Stokholma 1999) JG 221:17-19.

Sākot lasīt Vanaga jaunāko darbu Luterāņu rokasgrāmatas avoti [*] (turpmāk LUT), tikai vēlāk atklāju, ka daļa no viņa grāmatas VIS ir jaunā darba pamatā. Bet autors savu habilitācijas darbu piemin tikai priekšvārdos un uz beidzamā vāka, nekur citur. Bieži vien VIS teksts pārņemts negrozīts jaunajā darbā LUT. Liekas, ka autors uzskata VIS par darbu, kas grūti piesniedzams (iespiests tikai 100 eksemplāros) un ir gaužām nepilnīgs un vietām jau novecojis. Sīkākas norādes uz to tāpēc autoram likušās liekas. Man radās jautājums, kā izskaidrojams, ka jaunajai grāmatai ir vairāk nekā 400 lp. agrāko 32 lp. (VIS 6-38) vietā. Še tāpēc seko abu darbu salīdzinājums. Tas vietām atkārto manis JG 217:46-49 par grāmatu VIS teikto.

LUT sākas ar derīgu pārskatu (12-15) par reformācijas aizsākumiem Rīgā. Tanī minēti tās galvenie pārstāvji Andreass Knopkens, Silvestrs Tegetmeijers, Johannes Brīsmanis, kā arī latviešu draudzes pie Jēkaba baznīcas darbinieki Nikolajs Rams, Lorenss fon Šēdens, Pauls Vredings un Stefans Krämers (Krēmers).

LUT I nodaļā ar nosaukumu Dziesmu grāmatas rašanās un attīstība (16-47) ir ietilpināts VIS (6-12) atrodamās apceres Luteriskās dziesmu grāmatas rašanās un attīstība teksts ar papildinājumiem un labojumiem. Šo LUT nodaļu ievada no jauna pievienotā īsa garīgo dziesmu un dziesmu grāmatas vēsture vispār. Latviešu dziesmu grāmatas avots ir Rīgas vācu dziesmu grāmatas izdevumi lejasvācu (turpmāk lv.) valodā, kas iznāca 1530., 1537., 1548., 1567, 1592. un 1596. gadā. Tai bijuši arī pielikumi 1552. (?), 1567., 1592. un 1596. gadā. Pēc tiem ap 1615. gadu iznāca vēl Rīgas dziesmu grāmata augšvācu (turpmāk av.) valodā, kas saglabājusies tikai vienā eksemplārā bez titullapas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā. Tad Vanags pievēršas iespējamiem vecākiem latviešu tekstiem. Par galveno baznīcas rokasgrāmatas tulkotāju uzskata Jēkaba baznīcas sprediķotāju Johannesu Eku (?-1552?). Autors sniedz sīku pārskatu par Rīgas 1530. gada vācu agendas un dziesmu grāmatas (turpmāk R 1530) saturu, jo tā ir oriģināls mūsu vecākajām dziesmu grāmatām. Tanī sniegti, kā ikvienā agendā, arī īss dievkalpojuma kārtības (Von der Mess), komūnijas (Svētā Vakarēdiena) pieņemšanas (Von der Communion). Kalpotāju tērpu un piederumu apraksts (Vom gefessen vnd andere zubehörung) (21-22), kā arī baznīcas svinamo svētku saraksts (Von Festen). Man diemžēl nav piesniedzams pat šīs agendas pārspiedums. Bet vai lv. gefessen še nenozīmē ‘[Svētā Vakarēdiena] trauki’ (sal. av. Gefäss)?

Izrādās, ka R 1530 ir 67 dziesmas (no tām latviski tulkotas 63). R 1637 nāk klāt 22 jaunas dziesmas, no kuŗām latviski tulkotas 14, kā arī kolektes jeb draudzes lūgšanas.

Tad seko pārskats par iespējami vecākajiem latviešu dziesmu tekstiem (23-28). Kamēr VIS sniedz tikai vācu jeb latīņu nosaukumus, LUT pirmā vietā min latviskā tulkojuma nosaukumus. Nezinu, kā izskaidrot to, ka vācu nosaukumi vietumis atšķiŗas, piem, agrākajā izdevumā (VIS 8:II:6) ir Mitten wir im Leben sind, tagad (LUT 24) Mitten wir im leben seyn un (LUT 291) Midden wy ym leuende syn, (VIS 8:II:9) Wir glauben all an eynem Gott, (LUT 25) Wir glauben allen an einen Gott un (LUT 162) Wy gelöuen all an eynem Godt, (VIS 8:II:14) Es ist das Heyl vns kamen her, (LUT 25) Es ist das Heyl vns kommen hehr un (LUT 262) Idt ys dat heyl vns kamen her u.c. Liekas, ka VIS ir lietoti dziesmu av. formas, bet LUT lv. nosaukumi, kaut arī šinīs nosaukumos ir atšķirības (kāpēc?). No jauna Vanags LUT (28-32) sniedz hipotētisku pirmās latviešu (turpmāk la.) dziesmu grāmatas manuskriptu. Tas rāda, ka dievkalpojuma norise la. valodā jau 16. gs. trīsdesmitajos gados ir pilnīgi nodrošināta. Tad autors īsi pieskaŗas la. dziesmu grāmatas attīstībai 16. gs. vidū. Rodas jauni tulkotāji. Bez jau augšā minētā Rama tāds noteikti ir bijis Johanness fon Dāle. Kā iespējami tulkotāji minēti Georgs Sterbelis (Georg Sterbel, Sturbel), Johanness Rīvijs un Johans Rekmanis. Bet ko viņi īsti tulkojuši, nav vienmēr nosakāms. Vanags LUT (35) papildina Sterbeļa dzīves stāstu ar norādi, ka tieši Sterbelis alusnesēju grāmatā veicis visplašākos ierakstus latviešu valodā un viņš ir nācis no nabadzīgas ģimenes un ka tāpēc viņš varbūt ir cēlies no latviešiem, kas līdz šim nebija zināms.

Seko Kurzemes dziesmu grāmatas 1587. gada izdevuma (UP) apraksts. Viens no iespējamiem tulkotājiem un rediģētājiem varbūt bijis Kaspars Timme (VIS 12), kas alusnesēju amata biedru sarakstu rakstījis aptuveni starp 1582. un 1594. gadu. LUT (41) vēl teikts, ka Timmes rakstībā šinīs tekstos ir atrodama kāda īpatnība, kas nav atrodama neviena cita rakstītāja tekstos. Viņš šinīs sarakstos vietniekvārdā viņš [ņ] apzīmē ar <nn> pretēji parastajai tā laika rakstībai <ng>. 1615. gada dziesmu grāmatā (Ps) vismaz 25 dziesmās ir šāda rakstība atrodama. Bet 16 dziesmās [ņ] apzīmēts gan kā <nn>, gan kā <ng>. Tāpēc nav viegli noteikt, kuŗas dziesmas Timme tulkojis pats un kuŗas tikai pārrakstījis. Vēl atzīmējams Andreass Sīrings, kas 1615. gada izdevumā vienai dziesmai ir minēts kā tulkotājs. Ir iespējami vēl citi tulkotāji. Bet nav pagaidām droši nosakāms, ko viņi tulkojuši.

VIS (12-13) sniegtais dziesmu grāmatas 1615. gada izdevuma apraksts ir tagad daudz sīkāks un plašāks (LUT 43-47). LUT nākamā (II) nodaļa ar nosaukumu 1587. un 1615. gada dziesmu grāmatu tekstu chronoloģija ir pilnīgi jauna. Kamēr Vanags agrāk 1587. gada dziesmu grāmatu Vndeudsche Psalmen vnd geistliche Lieder oder Gesenge (UP) citēja pēc 1886. gada pārspieduma, viņš tagad citē pēc oriģināla eksemplāra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas nodrošina precīzāku tekstu. 1615. gada izdevums Psalmen vnd geistliche Lieder oder Gesenge (Ps) tagad arīdzan citēts pēc tā oriģināla, kas glabājas tanī pašā bibliotēkā.

Šī nodaļa ar savām 276 lp. (49-324) ir ne tikai plašākā nodaļa LUT, bet, manuprāt, arī vissaistīgākā un visnozīmīgākā. Tanī sniegtas šādas ziņas: dziesmas nosaukums (vai pirmā rindiņa) la. valodā alfabēta secībā un rakstībā. Tas nozīmē, ka dziesmu tekstu kārtība LUT nav vairs tāda, kāda tā bija oriģinālā. Katrai dziesmai sniegts nosaukums lv. vai av. valodā pēc Rīgas vācu dziesmu grāmatas. Ja dziesmas Rīgas vācu dziesmu grāmatā nav, tās nosaukums norādīts pēc cita avota.

Jāaizrāda vēl, ka LUT nav sniegtas UP dažām dziesmām pievienotās notis. Katrai dziesmai minēts vācu teksta autors un tulkotājs (ja tas nosakāms), kā arī vecākā zināmā oriģināla izdošanas gads. Mēģināts nosacīt iespējamo tulkošanas laiku un dažreiz arī tulkotāju. Paskaidroti arī mazpazīstami la. vārdi vai formas un norādītas acīmredzamas kļūdas.

Lapu pirmajā ailē atrodams UP, otrā ailē Ps un trešajā ailē Rīgas dziesmu grāmatas R teksts. Kamēr līdz šim ikvienam veco la. tekstu salīdzinātājam bija jātur pa rokai vismaz trīs grāmatas (UP, Ps un R), tad tagad attiecīgie teksti apvienoti vienā grāmatā. Nevienam tagad vairs nav jāmeklē un jāšķirsta šīs ļoti retās grāmatas, jo šo milzu darbu tagad paveicis Vanags. Par to viņam sakāma augsta atzinība un sirsnīga pateicība.

Šo dziesmu la. tulkojumus diezgan bieži palīdz saprast vācu un/vai latīņu oriģināli. Un otrādi: la. teksts palīdz daudzos gadījumos saprast lv. tekstu. Lai seko kādi piemēri, kur vācu teksts palīdz saprast la. tekstu. La. skide atbilst lv. schyld (Schild). Tātad nozīme ir ‘vairogs’, kā norāda Vanags (53). Ielotes wusse jus labbes top tikai tad skaidrs, ja ieskatās lv. tekstā: römet alle gy fromen (rühmt alle ihr Frommen) ‘slavējiet jūs visi labie’ (151). Czellet auxkam ar lele spek nenozīmē ‘Celiet augšā ar lielu spēku’, bet gan ‘Celieties augšā ar lielu centību,’ jo lv. ir wackt vp mit grötem flyth (wacht auf mit groẞem Fleiẞ) (98) Ko nozīmē tam winge mese by sawatete? Kā rāda lv. em syn Lycham was vorwunt ‘viņam viņa līķis bija ievainots’ un mīklainais sawatete (114) ir saprotams kā savātīta ‘ar vātīm,’ jo la. izloksnēs ir pazīstami vārdi vētot, vātīt ‘pārklāties mazām brūcēm’ (sal. Karuļa Latviešu etimoloģijas vārdnīcu 2:495). Dažreiz tomēr paliek neskaidrs, kas īsti domāts. Piem, Tas gir mans Prex vnde Lyxmibe (UP): Tas gir mans preckx vnde ticzams saims (Ps): Dat ys myn trost vnd truwe hort (das ist mein Trost und treuer Hort) ‘tas ir mans mierinājums un uzticams patvērums’ (57). Vanags vārdu saims še skaidro kā ‘patvērums, balsts.’ O Zaims täs Godibes tulko latīņu princeps gloriae (99) Vanags jautā, vai Zaims še nozīmētu ‘balsts, patvērums; valdnieks’. Ka la. teksts palīdz saprast lv. tekstu, to rāda, piem, gir man ẞeele ‘ir man žēl’: lv. ys man lēdt (ist mir leid) (50); Wuesse manne koule ‘visi mani kauli’: lv. all myn gebēnte (aile meine Gebeine) (turpat); ta passoule will unde pekrap ‘tā pasaule viļ un piekrāpj’: lv. De weerlt deyt bedregen (die Welt tut betrūgen) (54). Un tā vēl daudzos gadījumos.

Var vēl atzīmēt, ka kopš 1548. gada R izdevuma dziesmā Lytania. Kyrie eleison ir atrodama lūgšana Vnd vns van diner fiende des Türcken vnd Pafsts Gottes lasteringe vnd gruwwsamen mordt vnd untuht gnedichlicken behöden. UP 20a (LUT 155) te ir Vnd mums no touwims prettibnekims to Muke krewe pulgaschene vnde bresmige ẞlepkouwibe vnde neskysstybe ẞeelige paẞargat ‘un mūs no taviem ienaidniekiem to turku un pāvesta Dieva pulgošanas un briesmīgas slepkavības un netiklības žēlīgi pasargāt.’ Tātad lv. oriģināla vārdi des Türcken vnd Papsts tulkojumā aizstāti ar to muke krewe ‘to mūku [un] krievu.’ Bet šī lūgšana izlaista UP 1886. gada pārspieduma 26. lp. (Tās nav arī Ps.) Kā raksta Vanags (151), tā izlaista „acīmredzot, tās polītiskās nokrāsas dēļ.” Bet UP 1886. gada pārspiedumam pievienotas A. Bīlenšteina piezīmes, kur 80. lp. nav svītrota šāda piezīme pie pārspieduma 26. lp. 8. rindas, t.i, pie izlaistās lūgšanas: „cf. Die Gebete gegen ‘Papst-und Türkenmord’ im evangelischen Deutschland; cf. 54, 4.5.” Bīlenšteina piezīme pie 54. lp. 5. rindas skan: „nomaacksn. d.i. nomakschanu, Mord, v. nomākt, ersticken.” Bet UP pārspieduma (54. lp.) šis vārds un pārējais dziesmas Pattur mums Kunx py touwe wārde 1. panta teksts nav atrodams, t.i. tas izlaists, jo šinī dziesmā (LUT 236) ir atrodamas šādas UP 40a resp. Ps 67a rindas stawe prettibe to Krewe vnd Muke nomaackschen ‘stāvi pretī krievu un mūku nomākšanai’: lv. stūre des Pawestes vnd Tūrcken mordt ‘novērs pāvesta un turka slepkavību.’ Tātad divi vietās Bīlenšteins atsaucas uz UP tekstiem, kas viņa un Becenbergera pārspiedumā nav atrodami. Izlaidumi būs notikuši jau pēc salikuma, neatceroties, ka pārspiedumā palikušas Bīlenšteina piezīmes pie svītrotajiem tekstiem. Citiem vārdiem: Vanags tātad sniedz savā grāmatā šos divus agrāk nepārspiestos UP pantus. Rīgas vācu dziesmu grāmata bija vispirms agenda. Tāpēc gan UP, gan Ps ir bez dziesmām vēl citi dziedamie vai lasāmie teksti. Šos tekstus Vanags sniedz vienkopus (297-324) ne alfabēta, bet dievkalpojuma secībā. Izšķiŗamas divas grupas: liturģiskās formulas un citi teksti un kolektes (vispārīgās draudzes lūgšanas).

LUT nākamās (III) nodaļas, kuŗas nosaukums ir Luteriskā katechisma rašanās un avoti (325-366), pamatā ir VIS apcere Luteriskā katehisma tekstu izcelsme (13-32). To ievada jauns pārskats par katechisma vēsturi vispār. Lutera vārds gan minēts kā la. 1586. gada katechisma (EI) autors (sk. titullapas attēlu 339). Bet sīka la. teksta analize rāda, ka šī katechisma pirmās daļas autors nevar būt Luters. Tāpēc Vanags un citi runā par diviem katechismiem. Tātad izšķiŗami divi katechismi: anonimais jeb „pirmais” katechisms un „otrais” jeb Lutera Mazais katechisms. „Pirmā” katechisma prototips līdz šim nav atrasts. Vanags domā, ka šis katechisms ir gadu gaitā radusies kompilācija. „Otrais” katechisms (kas sākas ar E / C i i b lapu) (340) ir tulkojums no Lutera katechisma 1529. gada izdevuma. Izrādās, ka la. tulkojums parasti seko Lutera katechisma lv. versijai, kā noskaidrojis Vanags.

Savas grāmatas LUT IV nodaļu Perikopju krājums (367-391) Vanags veltījis perikopju krājumam (VIS 32-36 attiecīgā apcere saucas Perikopju krājuma tekstu izcelsme). Šī krājuma nosaukums ir Euangelia vnd Episteln aus dem deudschen in vndeudsche Sprache gebracht [...]. Gedruckt zu Königsperg in Preussen, 1587 (EE I). Tās otrs izdevums (EE II) (praktiski bez izmaiņām) iznāca 1615. gadā Rīgā. Šinīs grāmatās ietilpst dievkalpojumos lasāmo evaņģēliju, apustuļu vēstuļu un dažu citu Bībeles grāmatu fragmenti. Kamēr VIS šo perikopju iztirzājumam veltītas tikai 5 lappuses, LUT šis iztirzājums aptver 24 lp. Tas izskaidrojams ar to, ka LUT gan visumā atkārto VIS tekstu, bet papildus sniedz daudz sīkākas ziņas par Lutera tulkotās Bībeles av. un lv. izdevumiem. Vanags salīdzinājis vairāk nekā 15 [!] lv. Bībeles (pilnas vai tikai Jaunās Derības) izdevumus un atklājis, ka vairāk nekā 370 gadījumos latviešu tulkojums seko lv. versijai. Viņš sniedz daudzus tekstu piemērus la., lv. un av. valodā, rūpīgi norādot, kādam lv. izdevumam la. teksts ir vistuvākais. Šo nodaļu noslēdz jauns pārskats par perikopju krājumu veidošanos vispār. Tāpat sniegti daudz jaunu piemēru un to iztirzājums. LUT beidzamā (V) nodaļa veltīta Kristus ciešanu stāstam (3920402), kam VIS atbilst Kristus ciešanu stāsta avoti (36-38). Šī stāsta nosaukums ir PASSIO. Von dem Leiden vnd Sterben unsers Hern vnd Heilandes Jesu Christi nach den vier Euangelisten 1587. Tas pārspiests arī 1615. gada la. rokasgrāmatā. Tulkotājs minēts titullapā (392). Tas ir Gothards Reimerss (Godthard Reymers), Bauskas la. luterāņu draudzes mācītājs kopš 1573. gada. Miris 1607. gadā. Kā atklājis Vanags, tad šī evaņģēliju harmonija tulkota no vācu teologa Johannessa Bugenhāgena (Johannes Bugenhagen, 1485-1558) grāmatas versijas av. valodā (vecākais izd. iznāca 1524. gadā) ar nos. Die Historia des leydens vnd der Aufferstehung unseers Herrn Jhesu Christi vai lv. valodā ar nos. Historia des lidendes vnde Vpstandinge unses Heren Jesu Christi (vecākais izd. Iznāca 1531. gadā). Bugenhāgena darbam līdz 1586. gadam iznākuši 3 latīņu, 24 av. un 14 lv. izdevumi. Vanags savā darbā salīdzināšanai varējis izmantot PASSIO 14 av. un 13 lv. (t.i. gandrīz visus lv. izdevumus! Salīdzinot dažādos 16. gs. vācu izdevumus, Vanags noskaidrojis, ka latviski tulkotajā fragmentā vairāk nekā 100 vietās av. un lv. teksts atšķiras. Viņš sniedz arī attiecīgo tekstu izlasi.’ Kamēr VIS (38) Vanags vēl sprieda, ka PASSIO tulkots no kāda lv. izdevuma starp 1545. un 1584. gadu, tad tagad (401) viņš domā, ka galvenais avots varētu būt bijis Bugenhāgena darba 1563. gada lv. izdevums.

Še apcerēto Vanaga darbu noslēdz kopsavilkums la. valodā Nobeigums (403-404). 405.-408. lp. veltītas galveno avotu uzskaitei, bet 409.-417. lp. minēta izmantotā literātūra. Žēl, ka literātūras sarakstā nav minēti autora paša raksti par apcerētā laikmeta latviskajiem darbiem (tie gan minēti vēl VIS 84-85).

Noslēgumā jāsaka sekojošais. Pētera Vanaga grāmata Luterāņu rokasgrāmatas avoti uz visiem laikiem būs nepieciešama rokasgrāmata visiem mūsu veco rakstu pētniekiem un cienītājiem. Paldies autoram par tur ieguldīto milzu darbu! Visas grāmatā apkopotās ziņas iegūtas no oriģinālizdevumiem. Tās ir gadiem ilgi ārkārtīgi rūpīgi krātas un sīki dokumentētas. Tās arī daudzos gadījumos ir gluži jaunas un palīdz labāk saprast mūsu pirmo grāmatu veidošanos. Jācer, ka Pētera Vanaga darbu turpmāk vēl vairāk atbalstīs attiecīgās iestādes un organizācijas, piešķirot līdzekļus viņa jau droši vien gatavojamo nākamo darbu sagatavošanai un izdošanai. Var vēl piebilst, ka LUT atrodamā rakstība daudz vairāk atbilst ārzemju la. valodas rakstībai nekā tas bija VIS.

Tāpat sirsnīgs paldies sakāms apgādam Memento Stokholmā un apgādam Mantojums Rīgā, kas grāmatai devuši ļoti jauku ārējo veidojumu un atraduši par iespējamu sniegt daudzu grāmatu titullapu un citu daļu attēlus. Tos papildina attēli no vairākām sešpadsmitā un septiņpadsmitā gadsimta grāmatām, kas izdevumam piešķiŗ veco laiku gaisotni. Ārkārtīgi sarežģītais salikums ir priekšzīmīgs.

* Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs. - 17. gs. sākuma) latviešu teksti. Stokholmā: Memento; Rīgā: Mantojums, 2000. 432 lp.