Benedikts Kalnačs

KAROGS ROSINA

Žurnāla Karogs 2002. gada pirmie trīs numuri piedāvā plašu ieskatu latviešu literāro procesu izvērsumā laikā un telpā. Tāpat kā iepriekšējā gadā, žurnālu aizsāk nodaļa "Rakstnieks," kas veidota kā viena autora literāro darbu publikācijas un apceres par viņa daiļradi. Pirmās trīs burtnīcas šogad veltītas jubilāriem - Veltai Tomai 90 gadu dzimšanas dienā, Mārai Zālītei, pusgadsimta slieksni pārkāpjot, Arvīdam Skalbem, kuŗam apritēja 80. Latviešu literātūras apliecinātās vērtības sadodas rokās ar šobrīd aktuālo, pārdomas un diskusijas raisošo Māras Zālītes daiļradi. Ne mazāk zīmīgs ir plašais atvēziens telpā. Veltas Tomas svešumā sāpētās dzimtenes ilgas, grūto mājupceļu papildina pēdējos gadus kopā ar ģimeni Maskavā mītošā Arvīda Skalbes nostaļģija. Un Māra Zālīte - šobrīd pašā radošās dzīves vidū, jaundibinātās Valodas komisijas priekšsēdes un citos godos - pirmās savas dzīves lapas arī šķīrusi izsūtījumā Sibirijā.

M. Zālīte pēdējo gadu literātūrā bijusi būtisku nācijas likteņa loku uzjundītāja. Tāda ir viņas Indriķa hronika, tāds populārais mūzikls Kaupēn, mans mīļais un tā turpinājums, Sfinksa (par pareģa Eižena Finka likteni), kas sakņots īstenībā, leģendās, dzejnieces vīzijās. Karoga 2. burtnīcā publicēta Zālītes dziesmuspēle Tobago, kas ar Ulda Marhilēviča mūziku dzīvo arī uz Dailes teātra skatuves. Septiņi Māras Zālītes darbi pašlaik ir piecu dažādu teātru repertuārā, pati rakstniece par saviem varoņiem bilst - viņi visi esmu es. Šajā pašā numurā publicēta arī lietuviešu literātūrzinātnieka Silvestra Gaižūna apcere par Māras Zālītes deviņdesmito gadu, iespējams, pašu nozīmīgāko lugu - drāma Margarēta, kas tapusi savdabīgā dialogā ar J.V. Gētes Fausta motīviem.

Janvāra nr. tiek piedāvātas žurnāla Tilts publicētas ceļa piezīmes "Mana zeme un tauta" (1980) par Veltas Tomas pirmo atgūto saskari ar dzimteni. Pārdomu turpinājums palika nepublicēts. Turpat publicēta viņas eseja par novadnieku Jāni Jaunsudrabiņu un Baltās grāmatas autora trimdas sākuma gados rakstītas vēstules V. Tomai. Esejas dzejnieces personībai veltījuši Džemma Skulme, Jānis Peters, Baņuta Rubesa, apceri par dažiem motīviem V. Tomas daiļradē veidojusi Ruta Veidemane. Turpat arī 1999. gada 15. oktobrī tapušais Latvijas Valsts prezidentes ln memoriam Veltai Tomai (skat. JG 219:41).

Žurnāla otrajā nodaļā "Teksti" daudz vietas atvēlēts gados jaunu autoru devumam. Marta nr. proziste Evija Caune vēsta, ka viņa ir no Jelgavas, bet Dāvis Gūtmanis, kurš iesūtījis dzejoļus - no Liepājas. Viņiem abiem vēl nav trīsdesmit. Paaudžu saikne toties jūtama gan tekstos, gan faktā. Gūtmanis ir pazīstamā dzejnieka Olafa Gūtmaņa dēls, tāpat kā prozaiķis Jānis Kalve - Aivara Kalves atvase. Dzeju rakstījuši arī Iveta Šimkus, Māris Salējs, Laima Līvena, Juris Helds, prozu - Valda Melgalve (publicēts viņas PSEIDO-romāns), Laima Muktupāvela (fragments no romāna Šampinjonu Derība), Alberts Caune, Inese Jumāre. Dzejoļu ciklā "Tālās sāpes/prieks" savdabīgi uzplaiksnās Montgomerija koledžas profesora Pauļa Birznieka literārais talants.

Blīva ir trešā nodaļa "Raksti." Diskusijā par postmodernismu janvāra nr. - literātūras kritiķa Svena Birkerta raksts. Būtiskas analitiskas recenzijas ir Andai Kubuliņai (par O. Vācieša, R. Mūka dzeju), Rutai Veidemanei (par Annas Dagdas Rakstu I sējumu), Arnoldam Klotiņam (par A. Aļķes grāmatu Rīgas bruņinieks Mariss Vētra). Mākslas zinātniece Stella Pelše vērtējusi Gundegas Repšes grāmatu Sieviete miglā, kuŗā apcerēta gleznotājas Līgas Purmales personība. Guna Zeltiņa izteikusi pārdomas par oriģināldrāmaturģijas skati, kuras fināls 2001.XI Rīgā pulcēja 21 jaunas latviešu lugas izrādi. Neraugoties uz pieredzes trūkumu, kas izpaudās šī lielā notikuma organizātoriskā sagatavošanā, skate bija ieguvums ne tikai drāmatiķiem vai režisoriem, publika varēja pārliecināties, cik daudzveidīga latviešu drāmas ainava var būt, ja teātŗi nopietni pievēršas pašmāju autoru devuma apzināšanai.

Visnotaļ atzinīgi vērtējama žurnāla prakse par lasītāju ievērību guvušām grāmatām publicēt dažādu vērtētāju viedokļus. Marta numurā divas atsauksmes izpelnījusies R.
Remasa dzejas un atdzejas grāmata Ūdenszāles un mokas. Tāpat divi raksti publicēti par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieku kolektīva sagatavotās Latviešu literatūras vēstures pēdējo, trešo sējumu, kuŗa tapšanā piedalījās arī trimdas pētnieku grupa. Tās darbu organizēja Valters Nollendorfs, bet nodaļu rakstīšanā piedalījās Lalita Muižniece, Juris Silenieks, arī nu jau aizsaulē aizsauktie Valija Ruņģe un Valdis Zeps. Gan Inta Čaklā, gan Imants Auziņš grāmatai veltījuši ne vien analītiskas, bet arī kritiskas piebildes. Tomēr skaidri pateikts arī tas, ka šī būs grāmata, ko izmantos ne viena vien filologu paaudze, gūstot priekšstatu par procesiem latviešu rakstniecībā. Tāpēc ir labi, ka līdzās tādiem Latvijas autoriem kā Viktors Hausmanis, Raimonds Briedis, Ieva Kalniņa, Dzidra Vārdaune, Broņislavs Tabūns, Inguna Sekste lasītājiem būs pieejams arī trimdas literātu skats.

Divi viedokļi izteikti arī par Zigmunda Skujiņa romānu Siržu zagļa uznāciens, kurā autors beletristiski šķetinājis R. Blaumaņa mūža gaitas, pagarinot viņa dzīves laiku par vairākiem gadu desmitiem. Autors darbu dēvējis par "rakstnieka nakts pastaigām," un kritiķe Ildze Kronta akcentē šī teksta organisko saikni ar iepriekšējām Z. Skujiņa eseju grāmatām, it īpaši Sarunas ar jāņtārpiņiem (1992) un Jātnieks uz lodes (1996). Savukārt Ievas Kolmanes ironiski rotaļīgā stilā tapusī atsauksme, atsaucoties uz paša Skujiņa rakstības veidu, izvirza visai būtiskus jautājumus gan par to, vai grāmatā izdevies panākt mākslinieciski daudzveidīgu laikmeta notēlojumu, gan to, ciktāl viņam veicies cita rakstnieka personiskās dzīves dotumu "beletrizācijā." Tajā pat nr. publicēts L. Volkovas labi dokumentētais pētījums par Blaumaņa un baltvācu literāta Viktora fon Andrejanova attiecībām, kam liela loma arī Z. Skujiņa romānā.

Blīva arī "Apskata" sadaļa, kurā pievērsta uzmanība jubilejām, literārajiem notikumiem, zinātniskajām konferencēm, radošo savienību ikdienai, jaunumiem Latvijas archīvos, literātūrai internetā. Rakstniecības, teātra un mūzikas mūzeja jaunieguvumu vidū ir Veltas Tomas vēstules, virkni nozīmīgu materiālu mūzejam dāvinājis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Papildinājies arī Ulža Ģērmaņa fonds Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Jaunā rakstniece Inga Ābele dalās iespaidos par savas pirmās lugas Tumšie brieži uzvedumu Štutgartē.

Februāra laidienā Karoga galvenais redaktors Māris Čaklais (karogs@apollo.lv) pastāsta lasītājiem par Jaunās Gaitas 227. numuru. Esam tepat līdzās.

 

 

Teātra kritiķis, literātūrzinātnieks Benedikts Kalnačs ir līdzstrādnieks Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Dzīvo Rīgā.