2002.25.X-23.XI Vestfales Vilhelma Universitātē (Westfälische Wilhelms-Universität) notiek plaša Minsteres Universitātes un Valsts bibliotēkas (Universitäts und Landesbibliothek Münster) kopā ar Jaunsudrabiņa Archīvu (Minsterē) sarīkota izstāde, pieminot Jāņa Jaunsudrabiņa (1877.25.VIII-1962.28.VIII) 125. dzimšanas dienu un 40 gadus kopš rakstnieka un mākslinieka nāves. Dr. Magdalene Helmane (Huelmann) atklāj izstādi ar referātu Jaunsudrabiņš und Das Weisse Buch (Jaunsudrabiņš un Baltā grāmata). 1944. g. rudenī, bēgot no otrreizējās krievu okupācijas, rakstnieks ar sievu Nati nonāk Vestfalē − vispirms Bīlefeldē (Bielefeld), tad Verfenē (Dorf Werfen), bet gadu vēlāk − bēgļu nometnē Grēvenē. 1948.IV pārceļas uz Kerbekas ciemu (Körbecke), kur nelielā mājiņā pie Mēnesezera (Mohnsee) pavada mūža pēdējos 14 gadus. (re)

 

 

Tas Ir liels gods ungāru literatūrai! − tā izsaucas Imre Kertešs (Kertesz, dz. 1929), saņemot ziņu par viņam piešķirto 2002. g. Nobela Prēmiju literatūrā. No viņa romāniem, kas visvairāk tulkoti zviedriski un vāciski (2000. g. viņš saņem vācu Die Welt literāro balvu), uzmanības centrā ir daļēji autobiografiskā triloģija − Sorstalansag (Bez likteņa, 1975), A kudarc (Fiasko, 1988) un Kaddis a meg nem szueletetett gyermekert (Kadišs nedzimušam bērnam, 1990). Šo u.c. darbu tematiskos lokos būtisku nozīmi iegūst cilvēka degradācija 20. gs., viņa traģiskie pārdzīvojumi vēstures barbarisko patvaļību laikā, individa pretestība milzīgajam sabiedriski polītiskajam konformisma spiedienam. Lielu iespaidu uz Kerteša literāri sižetisko domu gaitu atstāj 1944./1945. g. pieredze, kad 14 gadu vecumā uz vairāk nekā pusgadu viņš tiek nosūtīts uz Aušvicas (Auschwitz), pēcāk Buhenvaldes (Buchenwald) koncentrācijas nometni, kā arī satelītvalsts gadi, kad šis smalkais kultūras cilvēks (dažbrīd viņš sevi dēvē par „sekulāru žīdu”), nespēdams pūst toreizējās Budapeštas, resp., Maskavas taurē, velk eksistenci, tulkodams vācu rakstniekus un domātājus, viņu vidū Nīcši (Nietzsche), Šnicleru (Schnitzler), Vitgenšteinu (Wittgenstein), Freudu u.c. (re)

 

Man nav tik lielas naudas bijis, tādēļ nezinu, kur to var likt (..) naudai ir tā īpašība, ka tā izkūst ātrāk nekā sniegs (..) [būs] jānotriec kaut kur, piemēram, pa kafejnīcām − tā dzejnieks Imants Ziedonis Dienas korespondentei Laurai Dzērvei, saņemot vēsti par 2002.25.X piešķirto (1995. g. dibināto) Ministru kabineta balvu − 5 000 latu par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un literatūrā. Pārējie MK balvas laureāti − prof. Romāns Lācis (zinātnē, medicīnā), Laima Grebska (izglītībā), Jānis Krievs (mākslā), Jānis Bārzdinš (datorzinātnēs). (re)

 

 

2002.27.V Rīgā savu 80. dzimšanas dienu svinēja Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, rakstnieks un tulkotājs Valentīns Jākobsons. Pusaudža gados 1941. gadā viņš kopā ar ģimeni nonāca izsūtījumā Sibirijā, pavadot laiku Tomskā, Noriļskā un Narimas purvos. Tur Jākobsons dzīvojis ar stipru pārliecību, ka atgriezīsies Rīgā, jo aizvešanas rītā, ceļā uz Šķirotavas staciju, vēl paguvis ieraudzīt Brīvības pieminekļa trīs zelta zvaigznes. Pārliecība īstenojās 1956. gadā. Izmantojot savu izsūtījuma pieredzi, Jākobsons sarakstījis trīs stāstu krājumus: Brokastis zaļumos (1986), Brokastis ziemeļos (1992) un Brokastis pusnaktī (1995). Mēnešrakstā Karogs (2002,7) publicēts viņa jaunākais stāsts Pa upi lejup, lejup − tas ir lejup pa Jeņiseju. Kritiķis Guntis Berelis atzīst, ka Jākobsons savā prozā ir aizskāris lēģeru pieredzes dziļāko nervu − bezjēdzīgo un absurdo traģiku, kā arī apliecinājis sevi par spožu ironijas un mazliet skumīgas groteskas meistaru. Sartra eksistenciālie absurdi salīdzinājumā ar Jākobsona īsprozu atgādina naiva un nepieredzējuša bērna spēlēšanos, raksta Berelis (Latviešu literatūras vēsture. Rīgā, 1999). Krājums Brokastis pusnaktī ir pārtulkots angliski, un to gatavojas izdot apgāds „Mežābele” Itakā, ASV. (bs)

 

 

JG 226 aplūkojām valodnieka Kārļa Draviņa mūža darbu Kurzeme aizgājušos laikos (2000), ar ko formāta un Valda Vileruša mākslinieciskā veidojuma ziņā sasaucas lībiešu aktīvistes Valdas Šuvcānes Lībiešu ciems, kuŗa vairs nav (Rīga: Jumava, 2002. 504 lpp.), kur autore lieliski no pagātnes dzīlēm uzbuŗ dzīvi Ziemeļkurzemes 13 lībiešu ciemos, vispamatīgāk Lielirbē. (re)

 

 

Zīdpapīra vējdzirnavas (Rīga: Atēna, 2002) ir Daces Sparānes pirmais dzejkrājums. Citējot literatūrzinātnieku Arno Jundzi, viņas lirikas pasaulei raksturīga zīdpapīra trauslā apziņas, zemapziņas, acumirkļu, jūtu un prāta zibšņu plūstošā spēle, kā arī prasme uzdot lasītājam domāt liekošus jautājumus:

Pēdējā konkubīne ir mirusi
kas nu žāvēs tavas asaras
mans imperator?

(re)

 

 

Dagnijas Dreikas atdzejots iznāk Rozes-Marijas Fransuā divvalodu krājums Tālīnā strūklaka (Rīga: Tapals, 2002). Latvija, ko beļģu dzejniece apmeklē gandrīz katru gadu, ir viņas lielā mīlestība, par ko liecina arī Beļģijā klajā laistā viņas franču valodā atdzejotā latviešu dzejas antoloģija Pļavās kailām kājām, kur pārstāvēti tādi dzejas meistari kā Edvarts Virza, Veronika Strēlerte, Vizma Belševica, Linards Tauns, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis u.c. Latvijas Universitātē Fransuā lasa lekcijas par beļģu dzeju, (re)

 

 

Noslēdzies trešais akciju sabiedrības Preses nams, Rakstnieku savienības un Latvijas Kultūras fonda rīkotais oriģinālliteratūras konkurss, kuŗa četrās nozarēs − prozā, dzejā, dokumentārā literatūrā un literatūrā bērniem − bija iesniegti 89 manuskripti. 2000 latu stipendiju turpmākam radošam darbam saņēma Uldis Bērziņš − par dzejoļu krājumu Maijs debešos, Edvīns Raups − par dzejoļu krājumu Uzvāri man kaut ko pārejošu, Andris Zeibots − par stāstu Līķu dejas, Inese Zandere − par dzejoļu krājumu bērniem Iekšiņa un āriņa, Signe Kvaskova − par pasaku romānu Monika un Mežs un Dainis Grīnvalds − par dokumentāro krājumu Tā es redzēju tās lietas. (ib)

 

 

Baltiešu materiāliem bibliotēkās ārpus Baltijas valstīm veltīti pieci informatīvi lietderīgi raksti citu vidū krājumā Libraries in Open Societies: Proceedings of the Fifth International Slavic Librarians Conference (Red. Harold M. Leich. Slavic & East European Information Resources. Vol. 3, No. 2/3). Autori: Līga Krūmiņa (The Database of Latvian Calendars, 1750-1919: An Important Component of the National Bibliography), Ene Riet (The Development of Raamatukogu as a Special Library Journal of Independent Estonia), Jānis Krēsliņš (Collections of Baltic Vernacular Language Publications at Some North American Libraries: An Attempt at a Survey), Jurgen Warmbrunn (Baltic Collections in Germany), Janet Zmroczek (Baltic Collections in the United Kingdom: Past, Present, and Future). (re)

 

 

Komponists, ērģelnieks un diriģents Jānis Kalniņš (1904-2001) pēdējos 50 mūža gadus pavadīja Frederiktonā, Kanadā (Fredericton, New Brunswick), kur viņš bija vietējās baznīcas ērģelnieks un koŗa diriģents, arī mūzikas profesors Ņūbransvikas skolotāju kolledžā. 2002.VIII vasaras kamermūzikas festivālā, kas notiek jau devīto gadu, rīkotāji īpaši godināja Kalniņu ar vairāku viņa darbu pirmatskaņojumiem, priekšlasījumiem un izstādi par komponistu. CBC (Canadian Broadcasting Co.) atskaņoja festivāla koncertu divos raidījumos. (bs)

 

 

Pēc vairāku gadu lekšanas, rāpošanas un klupšanas pāri dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem nodibināts Latvijas Literatūras centrs (LLC) − sabiedriska, Kultūras ministrijas atbalstīta organizācija ar apsveicamo mērķi iekļaut latviešu literatūru mūsdienu pasaules literatūras procesos. LLC stūrmaņa krēslā sēž Gundega Laiviņa un Pēteris Dragūns. Valdes deviņniekā: Andris Akmentiņš, Pauls Bankovskis, Maima Grīnberga, Nora Ikstena, Liāna Lange, Ieva Lešinska, Karstens Lomholts, Sergejs Timofejevs, Kārlis Vērdiņš. Kopā ar Noru Ikstenu turēsim īkšķi, lai LLC kļūtu par „laikmetīgu, atvērtu un profesionālu organizāciju”. Jau klajā laisti LLC izdevuma angļu valodā Latvian Literature divi numuri. Par nr. 1 skat JG 230:54-57. (re)

 

 

Polītiski nekorektais (un tādēļ uzslavējamais) publicists Atis Skalbergs Trejos Vārtos (2002, 202) noliek pie vēstures kauna staba ne tikai NATO ģenerālsekretāru Dž. Robertsonu sakarā ar viņa Latvijas Saeimā paustajām „psīcholoģiskā terrora pretdemokratiskajām” izpausmēm, bet Rietumvalstis vispār. Piem., ASV sūtnis Vācijā Moriss Lilends jau 1940.3.XII slepenā ziņojumā ASV valsts sekretāram vēsta par Maskavas plāniem Baltijas territoriju rasiski attīrīt − Baltijas tautas kā rasiski polītisks faktors gar Baltijas jūŗu var izzust un deportāciju polītika var iznīcināt visu 20 neatkarības gados iegūto. Bet ASV polītiķi, tā teikt, neklapē ar ausīm. Šajā sakarībā Skalbergs arī citē rindiņas no bij. NKVD ģenerālleitnanta, izlūkdienesta vadītāja Pāvela Sudoplātova memuāriem Ļubjanka I Kremļ 1930-1950 (Maskava, 2001): Rietumi faktiski sankcionēja represijas no PSRS puses (..) Tie, kas visvairāk runā par Molotova-Ribentropa slepenajiem protokoliem, vienmēr noklusē trīs slepenos protokolus − papildinājumus pie Jaltas konferences lēmumiem, ko parakstīja 1945.1.II ASV, Lielbritānijas un PSRS vadītāji. Tieši šie dokumenti uzliek atbildību uz ASV un Lielbritāniju par ieslodzījumu vietu papildināšanu Padomju Savienībā (..) Anglijas un Amerikas vadītāju ciniskais atbalsts, lai piepildītos Gulaga lēģeri, parāda viņu līdzdalību Padomju Savienības polītiskajās represijās. Tas apstiprina polītisko tezi: Rietumvalstu reālā polītika bāzējās uz spēku samēru, racionālu aprēķinu, polītiskām interesēm, bet ne jau uz viņu mītisko ‘uzticību brīvības un demokratijas ideāliem’. (re)

 

 

V. Belokona apgādā Rīgā tiek gatavots iespiešanai jaunās Latvijas Enciklopēdijas 1. sēj. (A-Ch). Paredzēti pieci sējumi (katrā ap 1000 lpp.), kur alfabētiskā secībā tikšot apskatīts viss, kas skaŗ latviešus un Latviju, tās kultūru, vēsturi, ekonomiku, polītiku, sportu u.c. sfēras, ieskaitot trimdu. Rokasgrāmatas tapšanā piedalās ap 100 dažādu nozaru speciālisti. Trimdas dzīve atsevišķās līdzšinējās Latvijas publikācijās dažkārt atspoguļota nepilnīgi, vienpusīgi un nereti kļūdaini. Topošajā LE tas tā nebūšot. Atbalstīsim to un pēc izziņošanas kļūsim par abonentiem. (re)

 

 

Ievērības vērts ir Civitas et Castrum ad Mare Balticum: Rakstu krājums Andra Caunes 65 gadu dzīves jubilejā (red. Ēvalds Mugurēvičs, Ieva Ose. Rīga: Latvijas Vēstures institūts, 2002. 431 lpp.) − par pilsētu (Rīgu) un pili (Bauskas) pie Baltijas jūras. Grāmatā ietverto 36 rakstu autori pārstāv 10 valstis − Latviju, Lietuvu, Somiju, Poliju, Vāciju, Čechiju, Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju, ASV. Emeritētā LU prof. Caunes (skat. JG226:55) zinātniskie darbi (12 grāmatas un vairāk nekā 600 pētījumu periodikā un rakstu krājumos) veltīti visvairāk Rīgas archeoloģijai un tās agrīnai vēsturei. Zinātnieks apbalvots ar Baltijas Asamblejas zinātnes prēmiju (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1997), LZA Lielo medaļu (2001) u.c. (re)

 

 

LU studentu korporāciju un prezidiju konventa žurnāls Universitas dibināts 1922. gadā, aizliegts 1940. gadā un atjaunots trimdā 1954. gadā. Ilgus gadus tā galvenais redaktors ir Ādolfs Šilde (1930-1934,1954-1980). Nu jau daudzus gadus stūrmaņa krēslā sēž Gunārs Cimbulis. Viņa palīgi šimbrīžam Vilnis Vīksna Ņujorkā un Māris Ruka Rīgā, kur arī nesen atsākta tā izdošana. Žurnāls gan ievērojami sarāvies. Kamēr nr. 80 ir 80 lpp. biezs, pēdējais laidiens (2002, 82) sastāv no krietni samazinātām 28 lpp., no kuŗām 17 lpp. veltītas dažādām informācijas strēmelēm, ieskaitot, protams, in memoriam. Un būtiski svarīgu jautājumu risinājumus neatrodam arī piecos nelielajos rakstos. Viszemākā ranga rakstītājam, LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentam Jurģim Baltiņam, izdevies sacerēt vissaistošāko rakstu − par korporāciju vēsturi Eiropā, sākot ar 787. gadu, kad Kārlis Lielais uzdod pie visām savām katedrālēm un klosteriem izveidot skolas, līdz Tērbatas posmam. 1158. gadā Frīdrichs I Barbarossa izdod Authentica Habita, t.i., Magna Charta, kur studentiem noteiktas dažādas privilēģijas. 1643. gadā Rostokā nolemj dibināt studentu apvienības jeb prezidiju konventus, kur viena no populārākajām izklaidēm bijusi iedzeršana. Jau pirms tam (1616) Blasius Multibibus publicējis De arte bibendi (Par dzeršanas mākslu). Vecākā studentu korporācija Onoldia dibināta Erlangenā (1798). Un par patlabanējo Vācijas karogu − tās ir 1815. gadā dibinātās Deutsche Burschenschaft krāsas. (re)

 

 

Pirms 10 gadiem Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas darbinieks Dainis Mjartāns ierosina satikties pa visu pasauli izklīdušajiem latgaliešiem Rēzeknē Latgales Māras jeb Latgales atbrīvošanas pieminekļa atklāšanā. Šogad II Pasaules latgaliešu konferences laikā (10.-13.VIII) Skolotāju institūta priekšā tiek atklāts piemineklis garīdzniekam un paidagogam Nikodēmam Rancānam. (re)

 

 

2002.IX Venēcijā atklātajā Starptautiskā architektūras izstādē Next, kuŗā pirmo reizi piedalās Latvija − ar Gunāra Birkerta bibliotēkas projektu Gaismas pils mūsu jauno mākslinieku grupas MAIZ3 redzējumā. Savu viedokli un redzējumu pauda latviešu jauno mākslinieku grupa, kas izstādē sevi piesaka kā MAIZ3. Izstādes katalogā lasītājs iepazīstināts ar projekta koncepciju, praktiskās būvniecības detaļām, arī iezīmēm mūsu nacionālās architektūras tradicijām un − kā tās iespaidojušas Birkerta radošo darbu. Tur iekļautas arī no standarta lapas formāta izlokāmas Gaismas pils skices. ASV architektūras speciāliste Kejas Kaizere savukārt pievēršas Birkerta radošajiem nodomiem un viņa nozīmīgajam devumam pasaules architektūrā. (ib)

 

 

Valsts Mākslas muzeja Arsenāla zālē bija skatāma (2002.13.X-13.X) Lara Strunkes otrā personālizstāde ar 13 lielformāta gleznām. (ib)

 

 

No Ramaves apkārteņa Celiņi (2002) uzzinām, ka par šīs akadēmiskās organizācijas Amerikas kopas jauno saimnieku ievēlēts Rūdolfs Hofmanis (kasiere Helēna Hofmane, rakstvede Astra Mora), arī nenovēršamo, proti, ārpus Latvijas mītošie kopas biedri kļūst veci, bet Latvijā nav laimējies piesaistīt jaunus biedrus. Vai tiešām nav vēlēšanās būt par aktīvu valodas sargu kaut nelielā pulciņā, kļūt par kompetentu latviešu valodas pratēju un šo prasmi izlietot vēlākajā darbā? − šķendējas Celiņu redaktors. LU filoloģijas un filozofijas studentu organizācijai Ramave nodibinoties 1929.1.III, tās pirmais saimnieks ir literatūrzinātnieks Jānis Bičolis. Pirmajā krievu gadā organizāciju aizliedz, bet tās darbība atjaunojas trimdā, pateicoties Kārlim Draviņam Zviedrijā, Jānim Andrupam Anglijā, Magdalēnai Rozentālei un īpaši ilggadējam saimniekam Kārlim Zvejniekam ASV. (re)

 

 

 

Komponists, flautists, mūzikas kritiķis un kādreizējais Latvijas Konservatorijas mācībspēks Arnolds Šturms 2002.22.VII būtu varējis svinēt savu deviņdesmito dzimšanas dienu, taču likteņa dievēm labpatikās viņa dzīves pavedienu pārgriezt jau 1999.7.XI Ņujorkā (skat. JG 220). Viņa muzikālais mantojums ir atradis ceļu arī uz Latviju. Daudzinot komponista jubileju, Vāgnera zālē Rīgā (2002. gada vasarā) notika viņa piemiņas koncerts, kuŗā piedalījās flautistes Dita Krenberga un Ilze Urbāne, vijolniece Rasma Lielmane, kā arī dziedoņi Antra Bigača un Pauls Berkolds. Komponista atraitne, mākslas vēsturniece Eleanora Šturma, sadarbībā ar muzikologu prof. Oļģertu Grāvīti, rūpējas par piemiņas krājuma Arnolds Šturms mūzikā, rakstos un atmiņās sagatavošanu. To izdot visā drīzumā apņēmies Rīgas apgāds „Elpa.” (bs)

 

 

 

Rīgā un Daugavpilī 2003. gadā notiks Marka Rotko (Mark Rothko, 1903-1970) simtgadei veltīti pasākumi. Tas lasāms Latvijas Kultūras ministres Karinas Pētersones un ASV vēstnieka Latvijā Braiena Karlsona parakstītajā nodomu memorandā. (ib)

 

 

2002.21.IX Kanadas kabeļu TV (Rogers) kanāls CFMT uzsāka latviešu programmu Sveiks raidīšanu kā daļu no raidījumiem vairāk nekā 30 Valodās. Kanadā CFMT programmas, kas ar Kanadas valdības atbalstu tiek veidotas jau kopš 1997. gada, guvušas lielu atsaucību etniskajās minoritātēs. 30 minūšu gaŗie Sveiks raidījumi, kas skatāmi sestdienās (ar atkārtojumu trešdienās) plašā rajonā no Toronto līdz Otavai, ietveŗ Londonu, Hamiltonu, Niagaru un citas pilsētas, pievēršas latviešu sabiedrības dzīvei Kanadā. Pēc jau sagatavoto 13 latviešu programmu noraidīšanas CMFT lems par to, vai Sveiks raidījumi iekļaujami pastāvīgajā TV programmā. Sveika veidotāji: Māra Gulēna, Ilze Lāčgalva, Kims Ligers, Sandra Upeslāce, Jānis Valdmanis un Auseklis Zaķis. (ib)

 

 

Ņujorkas Metropolītēna Mākslas muzejā apskatāma Vijas Celmiņas grafiku izstāde (2002.15.X-29.XII) ar 50 grafikas lapām un pieciem zīmējumiem. Šajā medijā māksliniece strādā kopš pag. gs. 60. gadiem. Šī ir pirmā viņas grafisko darbu retrospektīve. (ib)

 

 

2002.8.-18.VII V Starptautiskā latviešu jauno mūziķu meistarkursos Ogrē piedalās ap 180 cilvēku, ieskaitot meistarklašu un grupu vadītājus, lektorus, koncertmeistarus, administratorus. Kursu vadītājas: Ingrida Gutberga no Bostonas un Dace Aperāne no Ņujorkas. Ikvakarus koncertzāle Ogres mūzikas skolā ir pārpildīta, bet vislielāko atsaucību gūst dejotāja Vija Vētra pilsētas Kultūras namā. (re)

 

 

2002.III ASV dibinātās organizācijas Not In Our Name (Ne mūsu vārdā) dažas dienas pēc traģiskā 11.IX atceres izplatītais „pretestības zvērests” (pledge of resistance), cita vidū, nesaudzīgi raksturo Vašingtonas līderu hegemonisko ārpolītiku („bezgalīga kaŗa uzsākšanu”), financiāla atbalsta došanu un apgādāšanu ar ieročiem valstis, kuŗas tos izlieto civiliedzīvotāju, ieskaitot bērnu, iznīcināšanai, un baiļu radīšanai iekšzemē ar nolūku manipulēt iedzīvotājus un ierobežot viņu cilvēktiesības. „Zvērestu” parakstījuši tūkstošiem amerikāņu radošās inteliģences pārstāvju − rakstnieki, dzejnieki un drāmaturgi (piem., Kurt Vonnegut, Gore Vidal, Barbara Kingsolver, Andre Gregory, Jeremy Pikser, Russel Banks, Grace Paley, Alice Walker, Eve Ensler, Tony Kushner, Gloria Steinem), akadēmiķi (Edward Said, Howard Zinn, Noam Chomsky), aktieŗi (Susan Sarandon, Ossie Davis, Danny Glover), mūziķi (Laurie Anderson, Pete Seeger, Mos Def), mākslinieki (Claes Oldenburg, Coosje van Bruggen, Paula Cooper, Leon Golub, Nancy Spero, Lyle Ashton Harris, Eleonor Heartney, Walter Hopps, Max & Joyce Kozloff, Barbara Kruger, Lucy Lippard, Mary Miss, Linda Nochlin, Nancy Princenthal, Marta Rosler, Tom Sachs, Carolee Schneemann, Dread Scott, Peter Selz, Kiki Smith), minot tikai nedaudzus, arī Martins Luters Kings III un rabīns Lerners (Michael Lerner). (re)

 

 

Pēdējais (pēc skaita 20.) Lietuviu kalbos žodynas (Lietuvju valodas vārdnīca) sējums ir bezgalīga prieka vēsts ne tikai lietuviešiem un baltu filologiem, bet arī indoeiropiešu valodu pētniekiem visā pasaulē. Ievērojamais lietuviešu valodnieks Kazimieras Būga (1879-1924) sāk vākt materiālus jau 1922. gadā. Darbu turpina Jožas Balčikonis. 1. sēj. ierauga dienas gaismu 1941. gadā, bet jau sagatavotie 2.-4. sēj. jāpārveido, jo nav ideoloģiski pieņemami Maskavas režīma kultūruzraugiem. Pārējie sējumi (ar caurmērā 1000 lpp. katrā) iznāk padomju laikā un pēc neatkarības atjaunošanas. (re)

 

 

Čechu valodā iznākušas divas nozīmīgas Baltijas valstīm veltītas grāmatas − Československa a pobaltske staty 1918-1939 (Praha: Karolinum, 2002. 352 lpp.), kur prof. Lubošs Švecs aplūko laika posmu starp abiem pasaules kaŗiem, un Les duši. Antologie lotyšske poezie 19. a 20. stoleti (2001. 136 lpp.). Šis Dvēseļu mežs, kur 82 gadu vecais prof. Radegasts Paroleks sakopojis un arī atdzejojis vairāk nekā 30 mūsu dzejdarus − no Ausekļa līdz Uldim Bērziņam, Mārai Zālītei un Guntaram Godiņam, veltīts Rīgas 800 gadu jubilejai. (re)

 

Galu galā kāpēc man, latvietim, jāskatās mutē svešiem, kas iztulko manas zemes vēsturi pēc saviem ieskatiem un lielības, nekaunīgi izceļot sev izdevīgus un noklusējot sev neizdevīgus faktus (..) Katrai tautai ir tiesības rakstīt pašai savu vēsturi. Godīgi pētījot, salīdzinot, domājot, izzinot un atceroties. Kāpēc lai mēs sev liegtu šīs tiesības un šo prieku? Šie vārdi atrodami Jāņa Lejiņa (dz. 1954) pārdomās, kas rodas topot godalgotajam vēsturiskajam romānam Zīmogs sarkanā vaskā (Rīga: Karogs, 2001. 420 lpp.), kur jaunā skatījumā iepazīstam Latvijas senatnē izveidojušos stabilu valsti pirms vācu kolonistu ienākšanas. Ar citātu, kas pārpublicēts no Lauku Avīzes (2001.24.XI) Labietī (nr. 103) sasaucas arī vairāki citi dievturu žurnāla raksti, kas veltīti lielākoties Latvijas pilskalniem un Ernesta Brastiņa 110 gadu jubilejas piemiņai. Starp līdzstrādniekiem − gan Latvijā, gan diasporā mītoši autori. (re)

 

 

 

 

LASĪTĀJU VĒSTULES

 

 

JG redakcijai:

Visnotaļ saistoša lasāmviela. Īpaši interesē JG apceres par rakstniekiem un māksliniekiem − gan dzīvajiem, gan jau aizgājušiem. Patīk formāts, ilustrācijas, tvirtā valoda. Kad pienāk, izlasu no vāka līdz vākam. Paldies visiem rakstītājiem un tiem; kas to visu saliek kopā.

Skaidrīte Rubene, Berklijā (Berkeley), Kalifornijā

 

 

JG redakcijai:

JG ir labākā latviešu literātūra. Mazāk sīkumu, vairāk nopietnākas vērtēšanas! Lai Dievpalīgs JG!

Austra Pelše, Nevadās pavalstī.

 

 

JG redakcijai:

Būtu interesanti vismaz vienreiz gadā lasīt par „netradicionālas” mākslas žanriem − par datormākslu, video, instalācijām, elektronisko, atonalo mūziku, par rakstniekiem, kuŗi lieto tekstā divas vai vairākas valodas, utt.

Māris Kundziņš, Sietlā (Seattle), Vašingtonā

 

 

JG redakcijai:

Lai novērstu pārpratumus, kas varētu būt radušies, lasot manu lugu Postītājs (JG 229 un 230), vēlreiz apstiprinu, ka visas tur attēlotās personas izdomātas un līdzība ar jebkuŗām dzīvām vai mirušām personām ir tikai sagadīšanās.

Raimonds Staprāns, Sanfrancisko, Kalifornijā

 

 

 

REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE IZDEVUMI

• All Birds Know This: Selected Contemporary Latvian Poetry. Redaktori: Kristīne Sadovska, Astrīde Ivaska, Māra Rūmniece. Rīga: Tapals, 2001. 256 lp.

• Andersons, Edgars, Leonīds Siliņš u.c. Latvija un Rietumi. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Sakārt. un rediģ. Leonīds Siliņš. Rīgā: Latvijas Universitātes žurnāla Latvijas Vēsture fonds. 528 lp.

• Čaklais, Māris. Blūzs alejas galā / Blues am Ende der Allee. Izlase / Auswahl. Rīga: Nordik, 2000. 132 lp.

• Brīvā Latvija. Apvienotā Londonas Avīze un Latvija. Red. Ojārs Celle, Ligita Kovtuna. Nedēļas laikraksts. Rīgā <elpa@apollo.lv>.

• Čaklais, Māris. Pagaidu latvietis. Dzejoļi. Rīga: Elpa, 2002. 96 lp.

• Demakova, Helēna. Ilmārs Blumbergs: Mājturībai House-Keeping. Rīga: Galerija Daugava, 2002. 80 lp.

• Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetens. Red. Astra Mora. Iznāk reizi mēnesī. North Hollywood <astere2000@aol.com>.

• Čikagas Ziņas. Red. Vitauts Sīmanis. Mēnešraksts <isimanis@aol.com>.

• Dombrovska, Lidija. Ķengurēns Akubras cepurē. Romāns. Rīga: Sol Vita, 2002. 207 lp.

• Enzensberger, Hans Magnus, vilinājuma dziesma / locklied. Izlase /Auswahl. Sakārt. un atdz. Māris Čaklais. Rīga: Nordik, 2000. 171 lp.

• Grīns, Marģers. Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums − dievturība. Rīga: Māra, 1998. 170 lp.

• Grīns, Marģers. Mēs esam. Rīga: Māra, 2001. 136 lp.

• Karogs. Literatūras mēnešraksts. Galv. red. Māris Čaklais. Rīga, 2002, 3-7 <karogs@apollo.lv>.

• Kas jauns Latvijā? Red. Juris Žagariņš. Iznāk reizi nedēļā. Katrā nr. ietverts Saruna SVEIKS kopa. Springfield, MA <zagarins@stcc.edu>.

• Lanss, Ēriks. Debesu balsinātāji. Stāsti. Rīga: Karogs, 2002. 144 lp.

• Latvija Amerikā. Red. Ingrīda Vīksna. Nedēļas laikraksts. Toronto.

• Latvija zem Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varas / Latvia under the Rule of the Soviet Union and National Socialist Germany. Red. Valters Nollendorfs. Rīga: Latvijas Okupācijas muzejs / Museum of the Occupation of Latvia, 2002. 215 lp.

• Latvijas Rakstnieku savienība divos gados. Sakārt. Ēriks Hānbergs. Rīgā: Latvijas Rakstnieku savienība, 2002.

• Lettonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Galv. red. Elita Grosmane. Rīga: Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2000, 1(5) un 2000/2001, 6/7.

• Montrealas Latviešu Biedrības Ziņotājs. Red. Mārtiņš Štauvers. Iznāk reizi mēnesī. Baie d’Urfe, Quebec. <stauvers@yahoo.ca>

• Rilke, Rainers Marija. Lirika. Atdz. Māris Čaklais. Rīga: Draugi, 2000. 174 lp.

• Siliņš, Leonids. The Latvian Central Council and Boats to Sweden. Riga: autora izd. 25 lp.

• Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland. Riga: Nordik, 1997. 204 lp.

• Stockholm Documents. The German Occupation of Latvia 1941-1945: What Did America Know? Andrew Ezergailis, Ed. Riga: Publishers of the Historical Institute of Latvia, 2002. 508 lp.

• Toma, Velta, aizejot, atnākot. Dzejas izlase. Rīga: Karogs, 2002. 344 lp.

• Universitas. Latvijas Korporāciju apvienības un studenšu prezidiju konventa laikraksts. Red. Gunārs Cimbulis, Māris Ruks. Rīga <marisruks@hotmail.com>.

• Vācietis, Ojārs. Kopoti raksti. Dzejoļi bērniem. Satīriskā dzeja. Proza. 9. sēj. Rīga: Karogs, 2001.648 lp.

• Zariņš, Guntis. Mieles. Dvēseļu bojā eja. Romāni. Rīga: Karogs, 2001. 264 lp.

• Ziemeļkalifornijas Apskats. Red. Gvido Augusts. Los Altos, CA. Iznāk reizi mēnesī <apskats@aol.com>.