Jaunā Gaita nr. 231, decembris 2002
RAISTERA PRĒMIJA JAUNGAITNIEKAM
Pati vērtīgākā īpašība dzīvē ir mūžīgā zinātkāre, kas gadu gaitās neizsīkst un atdzimst katru rītu no jauna - šo franču rakstnieka un mūzikas zinātnieka Romēna Rolana (Romain Rolland, 1866-1944) domu graudu var simtprocentīgi attiecināt uz 2002. gada Ērika Raistera Piemiņas fonda (ĒRPF) balvas laureātu, mums labi pazīstamo JG redaktoru un līdzstrādnieku - (kopš 1970. gada) Juri Silenieku - literātūras vēsturnieku, kritiķi, romāņu literātūru un lingvistikas zinātņu doktoru, Karnegī Mellona (Carnegie Mellon) Universitātes emeritētu profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas locekli, kurš publicējis vairākus simtus literātūrzinātnisku rakstu, eseju un recenziju par dažādiem aspektiem un darbiniekiem franču valodā sacerētajā literātūrā Francijā, Karību salās un Āfrikā (Armand Salacrou, Georges Schehade, Aime Cesaire, Edouard Glissant, Pierre & Philippe Thoby-Marcelin, M. Fougeres u.c.) un, protams, arī latviešu rakstniecībā. Kā vēsta pats zinību vīrs, viņa galvenā kritiskā ievirze ir meklēt savstarpēju iedarbību, ietekmi, radniecību zināmos kultūrvēsturiskos kontekstos starp dažādām kultūrām. Visai iezīmīgas paralēles viņš saskata starp kolonizētajiem nēģeru un 20.gs. otras puses latviešu rakstniekiern. Bet par savu svarīgāko pienākumu Juris uzskata meklēt latviešu literātūrai augsni aiz Latvijas robežām, darboties tādā virzienā, kas palīdzētu ievirzīt latviešu literātūru Rietumu pasaules literārajos procesos, ar kuŗiem mūsu rakstniekiem un rakstniecībai ir vēsturiskas saites un gara radniecība.
Juŗa Silenieka vārdu nu jau daudzus, daudzus gadus lasām vai katrā World Literature Today numurā - vienā no globāli pazīstamākajiem un nopietnākajiem literātūrai veltītajiem angļu valodas izdevumiem, par ko lielā mērā jāpateicas tā ilggadējam redaktoram Ivaram Ivaskam (1927-1992). Apbrīnojama ir Juŗa prasme apjomā nelielajās recenzijās piekļūt ar pareiziem formulējumiem parādību pamatam, iezīmēt jaunu tendenču iedīgļus, norādīt uz zīmīgām detaļām. Tāpat kā viņa kārtējās recenzijās Jaunajā Gaitā, efektu viņš sasniedz bez didaktikas kaulainā rādītājpirksta. Tā vietā bieži vien pavīd ironisks smaids. Pārāk daudz vietas aizņemtu Juŗa WLT lappusēs visu aplūkoto autoru uzskaite - no Alberta Bela, Vizmas Belševicas un Regīnas Ezeras līdz Jānim Peteram, Ingrīdai Sokolovai un Marģeram Zariņam. Un pa vidu līdzās Latvijas autoriem vai visi trimdas rakstnieki - no Margitas Gūtmanes un Gunara Irbes līdz Ainai Kraujietei un Mārtiņam Zīvertam. "Luniešu" darbu apskati visnotaļ liecina par ieinteresētību pašas jaunākās mūsdienu literātūras parādībās.
Mērķtiecīgs kultūras darbs un nozīmīgs ieguldījums veikts ne mazums lielāka apjoma rakstos un esejās tādos izdevumos kā Journal of Baltic Studies, Lituanus, Encyclopedia of World Literature in the 20th Century u.d.c. Īpaši gribas izcelt Juŗa Silenieka vairāk nekā 30 lp. garo, domām un datiem bagāto ievadeseju grāmatai Contemporary Latvian Poetry (Iowa City: University of Iowa Press, 1984. 170 lp.). Arī mūsu pašu valodā - bez daudzajiem rakstiem JG, arī Rīgas Karogā, Ņujorkas/Rīgas Laikā, Toronto Latvija Amerikā u.c., minēsim tikai vienu no grāmatās ievietotajiem un uz veiksmīgas literārā materiāla analizes balstītajiem pētījumiem - "Latviešu drāmas rakstniecība un teātri trimdā" (skat. Latviešu literātūras vēsture. 3. sēj. Rīgā: Zvaigzne, 2001). Un visam tam pievienojas pamatīgs skaits referātu zinātniskās konferencēs un darbība dažādu profesionālu organizāciju ietvaros, to vidū AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies), MLA (Modern Language Association), LaRA (Latviešu Rakstnieku apvienība), LAMZA (Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība), PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) u.c.
Pēc pirmajām skolas gaitām 1. Rīgas pilsētas pamatskolā, tad Rīgas 1. Valsts ģimnazijā, vācu okupācijas laikā iesaukts Latviešu leģionā, seko gūstekņu nometne Beļģija un bēgļu nometne Vircburgā (kur uzsāktas studijas), darbs IRO (International Refugee Organization) Bad Kisingenā, izcelošana uz ASV, kur tajā pašā gadā (1950) iesaukts amerikāņu bruņotajos spēkos (dienē tanku vienībā Rietumvācijā). Iegūst bakalauru filozofijā (1955) un maģistra (1957) un zinātņu doktora (1963) gradus romānistikā Nebraskas Universitātē. Vairāk nekā 30 gadus ir mācībspēks Karnegī Mellona Universitātē Pitsburgā. Traģisks notikums Juŗa dzīvē ir mātes un 15 gadu vecās māsas bojā aiziešana Baltijas jurā dažas nedēļas pirms II Pasaules kara beigām (skat. Gotenhafenas elēģijas).
Dzejnieka, žurnālista un redaktora Ērika Raistera (1905-1967) piemiņas fonds dibināts 1970. gadā, lai atbalstītu un rosinātu centienus žurnālistikā, literātūrā un vēstures pētniecībā. ERPF balvas saņēmuši (alfābētiskā secbā): Baiba Bičole, Anšlavs Eglītis, Rolfs Ekmanis, Rita Gāle, Jānis Gorsvāns, Ervins Grīns, Uldis Pērmanis, Benjamiņš Jēgers, Nikolajs Kalniņš, Jānis Krēsliņš, Elza Ķezbere, Rita Liepa, Viktors Neimanis, Juris Silenieks, Mārtiņš Štauvers, Dagmāra Vallena, Ingrīda Viksna, Teodors Zeltiņš, kā arī bērnu žurnāls Mazputniņš un Kursas vasaras vidusskola (audzēkņu apbalvošanai par labākajiem literārajiem sacerējumiem). Nav nejaušība, ka no apbalvotajām personām tikai divas nav līdzi darbojušās Jaunajā Gaitā.
Rolfs Ekmanis
