Jaunā Gaita nr. 233, jūnijs 2003

Viktors Kalniņš nebaidījās uzsākt nevienlīdzīgo cīņu pret okupācijas režīmu jau 1960. g. Par to viņu kopā ar domu biedriem 1961. IV apcietināja, turēja čekas pagrabos līdz tiesai. Augstākā tiesa viņu notiesāja uz 10 g. stingrā režīma labošanas darbu nometnē par „dzimtenes nodevību” un „pretpadomju aģitāciju” (..) tumšā, aukstā karcerī, noņemot maizi, kas tā jau tika normēta uz izdzīvošanas robežas (..) Kalniņa dzīvē bija viena vienīga reize, kad viņš jutās skumji un ar rūgtumu pārdzīvoja to, ka pēc atgriešanās dzimtenē viņam netika dota iespēja piedalīties 18.XI svinībās Nacionālajā teātrī, Rīgā. Tas būtu viņam bijis vislielākais gandarījums − tā Helēna Celmiņa, arī pretpadomju disidente, raksta par savu vīru, Viktoru Kalniņu (1938-2001), Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas ārštata līdzstrādnieku, nacionālā jautājuma (Krievijā/padomju impērijā) speciālistu. Tikai tagad uzzinājām par viņa kluso aiziešanu pie tēviem. (re)

 

 

 

Vārda no tevis prasu,
zilais debesu klusum −

visa skaldītājs vārds,
vadātājs piemeties nelūgts −

dziļais pasauļu klusum −
klusumu dali ar mani

Erna Ķikure

1906.4.X Ļaudonas pag. – 2003.1.I Kalgarijā, Kanadā.

 

 

 

Turpat 86 gadu vecumā pie tēviem aiziet Kļaviņu Juris (1917-2003), rotkalis un vairāku trimdas paaudžu jauniešiem labi pazīstams kā zinošs, darbīgs, labestīgs, ar sirdsdegsmi piesātināts audzinātājs − Katskiļu bērnu nometnē, Ņudžersijas latviešu skolā, Gaŗezerā, Beverīnā, Kursā, Minsteres Latviešu ģimnāzijā, 2x2 un 3x3 nometnēs ASV, Kanadā, Venecuēlā, Latvijā. Pēc Rīgas valsts technikuma beigšanas (1937) dienests trijās armijās − Latvijas, ko pēc krievu okupācijas (1940) pārskaita padomju armijā, un Latviešu Leģionā, kur cīņās smagi ievainots, jāzaudē kāja. Trimdā Juris ir aktīvs Latvju dievtuŗu sadraudzē (5 gadus tās vadonis). Viņa latviskās rotas parasti ir etnografiski pareizas, veidotas pēc pamatīgas iedziļināšanās mūsu folklorā un archeoloģijā. (re)

 

 

 

Mūsu līdzstrādniece, rakstniece Indra Gubiņa velta šādus vārdus Jurim Kļaviņam, kuŗš rotkaļu aprindās bija pazīstams ar draudzīgo iesauku Vecais bleķis, bet plašā vairāku paaudžu draugu pulkā slavens kā anekdotisko zibenzeļļu Stabiņa un Krēsliņa ciltstēvs:

Spīd sidrabaina gaisma
no matiem, acīm un rotām.
Skan dziesma − iekalta rakstā
un dziedāta kopā.
Tā paliks −
ne tikai pie krūtīm kā sakta,
bet krūtīs iekšā, daudz dziļāk. −
Jo Tevis darītās rotās
spīd latviešu tauta un zeme
daudz skaidrāk un mīļāk.

(bs)

 

 

 

2003.I visai plaši tika atzīmēta Mārtiņa Zīverta (1903-1990) simtgade. Rīgas Latviešu biedrībā notika dramaturga atcerei veltīta zinātniska konference ar 11 referātiem, kuŗus ievadīja Zīverta daiļrades pazinēja un popularizētāja Viktora Hausmaņa pārdomas par rakstnieka ap pussimts lugu lielo devumu. RLB telpās bija skatāma arī Teātŗa muzeja darbinieku sagatavotā izstāde par Zīverta lugu izrādēm kā Latvijā, tā arī latviešu tautas II Pasaules kaŗa bēgļu gaitās un trimdas mītnes zemēs. Pēc konferences varēja noklausīties Zīverta pēdējās pabeigtās lugas Teātris lasījumu un Dailes teātŗa kamerzālē noskatīties Cenzūru, bet lielajā zālē Ākstu. 2002. IX klajā laists Zīverta lugu 1. sējums Kāds, kuŗa nav (Valters un Rapa) ar 10 lugām. Iecerēts izdot vēl vienu vai pat divus sējumus. (bs)

 

 

 

Latvieši esot čaklākie grāmatu pircēji Austrum- un Viduseiropā − tā vēsta 22 valstīs veiktais Open Society Institute pētījums. 2000. gadā caurmērā ikviens Latvijas iedzīvotājs par grāmatām izdevis 19,5 Ls jeb $32,14. (re)

 

 

 

Leonīda Breikša kopotu rakstu Dzīve un darbi 3. sējumā (Rīgā: Valters un Rapa, 2002) iekļauts romāns Maldugunis, viņa publicistisko rakstu krājums Mūsu ģimene, kuŗā uzrunāta visa latviešu tauta, dzejnieka mātes Amālijas un sievas Annas atmiņu stāstījumi, Ērika Raistera piemiņas raksta pārpublicējums no laikraksta Tēvzeme (1947.1.XI), skolnieku sacerējumu sacensību uzvarētāju darbiņi un literātūrzinātnieka Ilgona Bērsona komentāri un Mārtiņa Bistera pateicība Breikša darbu izdošanas atbalstītājiem − Kultūrkapitāla fondam, vairākām organizācijām un privātpersonām. Pirmie divi sējumi (Enigma, 1998, 2000) jau izpārdoti. Vēl var iegādāties nedaudzus pilnus komplektus, ieskaitot 4. sējumu, kuŗu paredzēts izdot visā drīzumā. (bs)

 

Monografiju Kurzemes baroka tēlniecība: 1660-1740 (Jumava, 2002) autore Elita Grosmane, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktore, nodēvē par ilgi gaidīto un grūti dzimušo bērnu. Šis „bērns” ir patiešām padevies, nevainojams un skaists − gan mākslinieciskā (Valdis Villerušs) un akadēmiskā noformējumā, gan stila un zinātniskā aparāta ziņā. Salīdzinošās mākslas vēstures jomā tā nozīmīgums sniedzas pāri Latvijas robežām. (re)

 

 

 

Ivara Ivaska (1927-1992) 75. atceres gadā igauņu valodā iznācis dzejkrājums Randav jarv (Lidojošais ezers) (Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2002), kur ievietoti ne tikai Ivara, bet arī viņa dzīvesbiedres Astrīdes Ivaskas dzejoļi (atdz. Marija Undere, Ita Saksa, Livia Vītola, Vīu Herma, Ivars Ivasks). Somu valodā klajā laista Ivaskas miniatūru grāmata Maailma taskussa (Pasaule kabatā) (Helsinki: Taifuuni, 2002), sakarā ar ko Somijas lielākajā laikrakstā Helsingin Sanomat ievietota plaša Intervija ar dzejnieci, kā arī ļoti labvēlīga grāmatas recenzija. Ievadvārdus abām grāmatām devusi Anna Žīgure. (re)

 

 

 

Nozīmīgs pienesums latviešu teātŗa zinātnei ir apjomīgā grāmata 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā (Rīga: Jumava, 2002. 912 lpp.), kur ietverti (Silvijas Radzobes virsvadībā) 18 Latvijas vadošo teātŗa speciālistu 32 raksti par teātŗa mākslas stāvokli un režisoriem izvēlētās valstīs. (re)

 

 

 

Tomsona zālē (Roy Thomson Hall) Toronto Mendelsona koŗa koncertu (2003.21.III) ievadīja pasūtinātā Imanta Ramiņa septiņdalīgā kompozicija The Shining Peace (Mirdzošais miers) korim, orķestrim un četriem solistiem, kam sekoja Mocarta Rekviēms ar speciāli choreografētu baletu Desrosiera (Robert Desrosier) dejotāju izpildījumā. Ramiņš uz pasūtinājumu komponējis arī vijoļkoncertu Vankuveras Simfoniskajam orķestrim, Fagota koncertu Zukermanim (George Zuckerman). Ramiņa Symphony of Psalms atskaņota pērngad Karnegi (Carnegie) zālē Ņujorkā. Fotoattēlā redzami komponisti Imants Ramiņš (pa labi) un Arvīds Purvs pēc koncerta. (ib)

 

 

 

Izstādē Picturing the Times: Eastern European Illustrators at The New York Times (2003.3.-25. III) Manhatenas muzejā Visual Arts Māris Bišofs bija viens no 17 māksliniekiem, kuŗi savā laikā atradās valstīs aiz Dzelzs aizkara, bet pēc nokļūšanas Rietumos palīdzēja ietekmīgajam ASV dienas laikrakstam The New York Times definēt grafisko personu metaforām bagātā vizuālā valodā. Katru no izstādes nosaukuma burtiem darinājis viens no pārstāvētajiem māksliniekiem. Bišofam iekritis še redzamais trešais burts. (ib)

 

 

2003.14.I Mariss Jansons atzīmēja savu 60. dzimšanas dienu, diriģējot Berlīnes Filharmonisko orķestri trīs koncertos. Mēģinājumā mūziķi jubilāru apsveica ar ziediem un pasniedza viņam Bīlova (Hans von Bülow) balvu, ko līdz šim izpelnījušies tikai Karajans (Herbert von Karajan) un līdzīga ranga slavenības. Ņujorkā klasiskās mūzikas raidstacijas WQXR pieteicējs Jansonu raksturoja kā vienu no mūslaiku aizraujošākajiem (most exciting) diriģentiem un, jubilāru godinot, vakara programmā Symphony Hall veselu stundu spēlēja tikai Jansona diriģētus skaņdarbus. 2003.IX Mariss Jansons pārņems galvenā diriģenta pienākumus Bavārijas Radio simfoniskajā orķestrī, vienlaikus vēl uz gadu turpinot vadīt arī Pitsburgas (Pittsburgh) simfonisko orķestri, bet pēc tam Amsterdamas Concertgebouw orķestri. (bs)

 

 

 

Montreālas Latviešu biedrība (MLB, dibināta 1948.4.I), svinēja savu 55 gadu pastāvēšanas jubileju. Tā ir otra vecākā pēckaŗa Kanadas latviešu organizācija. MLB priekšsēdis, arī MLB Ziņotāja redaktors jau gaŗus gadus ir rosīgais Mārtiņš Štauvers. Jubilejas sarīkojumā 25.I. Latvijas vēstnieks Kanadā, Atis Sjanīts, nolasīja MLB Goda biedres, Valsts prezidentes Vairas. Vīķes-Freibergas, apsveikuma vēstuli, kuŗā viņa cildina MLB kā vienu no aktīvākajām Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības loceklēm, kuŗas darbības loks tālu pārsniedz Montreālas un Kanadas robežas. (bs)

 

 

 

Nobela Literātūras prēmijas laureāts (1999) Ginters (Günter) Grass (skat. JG 232:23-29), kuŗš nereti tiek uzlūkots ne tikai par „vācu sirdsapziņas modinātāju”, pauž nopietnas bažas par patlabanējo ASV prezidentu Bušu un viņa pasaules mieram un likteņiem bīstamo politiku, kam pamatā esot ekonomika (nafta), politika (vara) un ģimenes saites (atriebība). Bušam piemītot Šekspīra tēlu psīcholoģiskie kompleksi un apsēstība būt noteicējam pār visām pārējām pasaules valstīm, kaut arī viņam par tām neesot pat elementārāko zināšanu. (re)

 

 

 

ASV mākslas mēnešrakstā ARTnews (2003,2) ievietotas nedaudzas, diemžēl vietām faktuāli kļūdainas rindkopas par 26 g.v. gleznotāju Vidvudu Zviedri (ieradies ASV pirms 7 gadiem) sakarā ar viņa personālizstādi Čikagas Mekkormika (McCormick) galerijā. Ikkatra vienmēr vienā sesijā pabeigtā abstraktā glezna atspoguļojot mākslinieka tā brīža emocionālo noskaņojumu un mākslinieciski vislabākie darbi esot tie neglītākie (least pretty). Gan formas, gan krāsu, gan ritma ziņā Zviedra parasti lielu izmēru darbi esot nekonvencionāli, piem., ieskābi gaiši sārti krāsu kluči uz melna pamata. Viņa gleznas Pink Moon (Rozā mēness, 2002) bāli sārtie un zili sarkanie biezie eļļas triepieni aizraujoši uzbrūk acij. (re)

 

 

 

Ņudžersijas (New Jersey) gubernators kategoriski pieprasa, lai 67 g. v. Amiri Baraka, sešdesmitajos gados pivotāla personība kustībā Black Arts (Melno māksla), labprātīgi atsakās no sava oficiāli ASV štata piešķirtā „dzejnieka-laureāta” goda titula, kas saistīts arī ar $10 000 naudas balvu. Kādēļ? − Par dzejoļa Somebody Blew Up America (Kāds uzspridzināja Ameriku) sacerēšanu. Kamēr dzejniekam prāts nemaz nenesas uz piekāpšanos establišmenta priekšā, 226 rindiņu gaŗais, daudzās valodās tulkotais dzejolis iešķēlis spraigas pārrunas, tā teikt, globālā mērogā. Daudzu ņudžersiešu jūtas ir Baraka pusē un īpaši viņa dzīves vietas, Ņuarkas (Newark) pilsētas iedzīvotājiem viņš ir un paliek „svaidīts dzejnieks”. Pilsētas skolu valdes ieteikums gubernatoram un likumdevējiem − izlasīt dzejojumu no sākuma līdz beigām. (re)

 

 

 

2003.24.I astoņi pazīstami Moldovas rakstnieki savus visaugstākos valsts apbalvojumus nosūta atpakaļ prezidentam Voroņinam, protestējot pret bijušā Moldāvijas PSR kompartijas 1. sekretāra Ivana Bodiulas apbalvošanu vina 85. gadskārtā (2003.3.I). (re)

 

 

 

Šā gada sākumā vesels birums balvu. Latvijas Rakstnieku savienības Mūža balvu par ieguldījumu literātūrā pasniedz Vizmai Belševicai, bet Paulim Kalvam − par cittautu literātūras tulkojumiem (13.III). Gada balvas (2002) grāmatniecībā (kam gan ne vienmēr sakars ar literāro kvalitāti) saņem: dzejā − 1. Ojāra Vācieša Dvēseles nospiedums (Pils, māksl. Juris Petraškevičs), 2. Jāņa Ziemeļnieka Tev padots neprāts mans (Daugava, māksl. Aldis Aleks,); prozā − 1. Laimas Muktupāvelas Ducis (Daugava, māksl. Aldis Aleks, Ieva Krūmiņa), 2. Agneses Bules Latviešu sapnis (Neptuns, māksi. Agnese Bule); tulkotā lit. − 1. Ingeras Kristensenas Apgleznotā telpa (Atēna, māksl. Māris Sīmansons), 2. Horhes Luisa Borhesa (Jorge Luis Borges) Stāsti (Jumava, māksl. Vita Grasa); zinātniskā un mācību lit. − 1. Artura Eižena Zalstera Hercoga Jēkaba burinieki (AGB, māksl. Elīza Vanadziņa), 2. Jāņa Krastiņa Rīgas arhitektūras meistari (Jumava, māksl. Jānis Jaunarājs); bērnu/jaunatnes lit. − 1. Viļa Plūdoņa Dzejoļi bērniem (Preses nams, māksl. Ilze Dambe), 2. Ineses Zanderes Iekšiņa un āriņa (Preses nams, māksl. Ūna Laukmane). Latvijas Grāmattirgotāju asociācija (www.gramatuinfo.lv) vēsta, ka pērngad visvairāk pirktās grāmatas ir: 1. Grāmata draņķīgai dienai (Zvaigzne ABC), 2. P. Koelju Maktub (Jāņa Rozes apg.), 3. Daces Rukšānes Romāniņš (Atēnas), 4. Dž. K. Roulingas Harijs Poters un uguns biķeris (Jumava), 5. Viesību spēles (Zvaigzne ABC). VI Baltijas grāmatu svētkos (19.-23.II) Viļņā galveno balvu un četrus diplomus piešķiŗ igauņiem, trīs diplomus lietuviešiem un divus latviešiem − par Vācieša Dvēseles nospiedums un Ditas Rietumas Planēta NeHolivuda (Neptuns, māksl. Inta Sarkana). Februāŗa trešās nedēļas nogalē, Rīgā, starptautiskajā teātŗa asociācijas THEOREM asamblejā Eiropas teātŗa producenti un festivālu direktori (īpaši no Francijas, Itālijas, Vācijas un Somijas) visatzinīgāk izsakās par Rīgas teātŗa mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa (spožs mūsdienu teātŗa konceptuālists) iestudējumiem Revidents un Stāsts par Kasparu Hauzeru. Humanitārajās nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija Kārļa Mīlenbaha gadā, (t.i., 2003. g.) piešķiŗ Arveda Švābes balvu Dr. hist. Irēnei Šneiderei (LU Latvijas vēstures institūts) par darbiem, kas veltīti padomju laika analizei, to vidū dokumentu krājumam Latvija padomju režīma varā: 1945-1986; Viļa Plūdoņa balvu Dr. philol. Ingunai Daukstei-Silasproģei (LU Literātūras, folkloras un mākslas institūts) par monografiju Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu laikā Vācijā: 1944-1950 (2002); no topošajiem zinātniekiem − Zentas Mauriņas balvu M.Sc. Diānai Oļukalnei (Liepājas Pedagoģijas akadēmijas asistentei) par darbu Jaunākā skolas vecuma bērnu uzmanības deficīta sindroma un pašizjūtas savstarpējā saistība, arī LU Latvijas vēstures institūta doktorandam Vitoldam Muižniekam par pētījumu Austrumlatvijas 13.-18. gs. apbedīšanas vietas. (re)

 

 

 

Jau trešo gadu iznāk šimbrīžam vienīgais divvalodu elektroniskais apkārtraksts Toronto Ziņas (www.torontozinas.com) − ar plašu sarīkojumu kalendāru; ziņām par notikumiem, kas saistīti ar Toronto un tās apkārtnē mītošiem latviešiem; web lapu aprakstiem; domu izmaiņām, u.c. Sabiedrības atbalsta trūkuma dēļ Laiksonline.com pēc gada bankrotēja, bet Latviansonline.com tagad parādās tikai reizi mēnesī. TZ bez maksas ik pa divām nedēļām ielūkojas simtiem lasītāju visā pasaulē un dažkārt tur ievietotie materiāli tiek pārspiesti citos izdevumos. TZ veidotāji ir vienmēr pateicīgi par lasītāju ieteikumiem. (mg)

 

 

 

LNAK Izglītības nozares izkārtojumā notikušajā simpozijā Mīli latviešu valodu referēja Austris Grasis par padomju varas valodas polītiku, Kuldīgas laikraksta Kurzemnieks galvenā redaktore Daiga Bitiniece − par valodas stāvokli Latvijas laikrakstos, LU asociētais profesors, etnomūzikologs un mūziķis Valdis Muktupāvels − par Baltijas valstīm vēsturiski kopīgo un atšķirīgo. (ib)

 

 

 

Kamēr pro-Baltā nama konservatīvie ziņu mediji, piem., labā spārna laikraksts The Washington Times, slavina NATO kandidātvalstu, ieskaitot Latvijas un konkrēti Vairas Vīķes-Freibergas „stingro nostāju” Irākas jautājumā (...tikai tāda valsts kā Latvija spēj saprast, ko nozīmē dzīvot diktatūras apstākļos), mūsu prezidente par zināmās ASV aprindās visai plaši nonievāto un apsmieto Francijas prezidentu Žaķu Širaku izsakās šādi: Kad sastapu Žaku Širaku, es viņā sastapu Latvijas draugu, Eiropas paplašināšanās atbalstītāju un nākotnes Eiropas celtniecības dedzīgu cīnītāju. (re)

 

 

 

Atcelts amerikāņu dzejniekiem Dikensonei (Emily Dickenson), Hjuzam (Langston Hughes) un Vitmanim (Walt Whitman) veltīts simpozijs Vašingtonas Baltajā namā (2003.12.II), jo ielūgtajiem ASV dzejniekiem it kā bijis padomā lasīt arī „pretkaŗa dzeju”. Kvalitātes apgāda Copper Canyon Press vadītājs, dzejnieks Hamils (Sam Hamill), grāmatu Destination Zero un Gratitude autors, kā atbildi izsludina ieceri izdot pretkaŗa dzejoļu krājumu, kas tikšot nosūtīts arī anulētā simpozija vadītājai, Pirmajai lēdijai Laurai Bušai. Krājuma redaktors sagaidījis darbus no aptuveni 50 amerikāņu dzejniekiem, bet pieteikušies vairāk nekā 1 500, to vidū tādas slavenības kā Mervins (William Stanley Merwin), Riča (Adrienne Rich) un Ferlingetī (Lawrence Ferlinghetti). (re)

 
Sam Hamill