KOMANDA, KO NEKOMANDĒ

Gundars Ķeniņš-Kings ar līdzautoriem. Roku rokā - ātrāk, augstāk un stiprāk! Rīgā: Apgāds Biznesa partneri, 2002. 221 lp.

 

Ar Roku rokā Ķeniņš-Kings šoreiz ar pieciem līdzautoriem, nobeidz vadības zinātņu triloģiju. Pirmās divas grāmatas ir (skat. JG 230:60-61): Uzņēmību! (1999) un Modernā apgāde (2000). Autors izgaismo Rietumu biznesa vadības teoriju, pielāgojot to Latvijas apstākļiem, un aprāda konfliktu starp rietumnieku un latviešu mentālitātēm. Visas trīs grāmatas vieno kopēja tema - kā panākt sekmes brīvā tirgus ekonomikā. Ķeniņa-Kinga triloģiju palīdz aizpildīt dziļu un platu robu, jo populāri zinātniskas literātūras latviešu valodā par biznesa un vadības jautājumiem tikpat kā nav. Roku rokā sarakstīta veiklā, sulīgā latviešu valodā un piesaistīs daudz lasītāju, lai gan domāta galvenokārt esošajiem un topošajiem uzņēmējiem un atbildīgiem vadītājiem.

Latviešu mentālitātē ir nepieciešamas ļoti lielas pārmaiņas, lai panāktu lielu progresu Latvijas saimniecībā - tā ekonomikas zinātņu doktors. Savā ikdienas darbā latvieši prot itin veiksmīgi pielāgoties brīvā tirgus prasībām, bet filozofija un teorija, kas savieno personīgo brīvību ar tirgus ekonomiku, ir vēl arvien sveši, nepierasti un varbūt pat nepatīkami jēdzieni. Latvieši par daudz sagaida no valsts un valdības. Par daudz augstu tiek novērtēta paklausība autoritātei. Vēl līdz šai dienai daudzi vadītāji iebaida un pazemo darbiniekus, jo citādi viņi neprot. Modernā tirgus ekonomika prasa sadarbību. Te nepieciešams mērķtiecīgs, cilvēcīgi iejūtīgs vadītājs ar čaklu, izdomas bagātu un labi izglītotu darba grupu. Ar to saprotam visās lietās aktīvi iesaistītu darbinieku saimi. Tā ir komanda, ko nekomandē. To vada.

Ķeniņa-Kinga uztverē uzņēmumu vadības teorija iet roku rokā ar ekonomiskās attīstības teoriju. Tikai sekmīgi vadīti privāti uzņēmumi nodrošina saimniecisku progresu un tautas labklājības augšanu. Sekmīgai vadībai ir nepieciešama sadarbība ar darbiniekiem un abpusēja uzticība, kas savukārt balstās uz ētiskām normām. Tāpēc korupcija ir lielākais šķērslis saimnieciskai attīstībai: pilnīgi neiespējami privātajam sektoram normāli darboties apstākļos, kur tauta nesaredz starpību starp uzņēmēju un zagli.

Ķeniņa-Kinga un viņa līdzautoru atziņas balstās uz plašu, galvenokārt angļu un amerikāņu zinātnisko literātūru, sākot ar 18.gs. ekonomiķiem Fergusonu (Adam Ferguson) un Smitu (Adam Smith). Apcerēta biznesa ētiku un sociālo vērtību skāla, stipru darba grupu veidošana, un cilvēku vadīšanas jautājumi. Dr. Krūmiņš analizē pastāvošās demografiskās tendences. Ja līdzšinējās turpināsies, 21.gs. vidū vecu ļaužu īpatsvars Latvijā var sasniegt 39-42 procentus no iedzīvotāju kopskaita. Tas tad būtu visaugstākais Eiropā. Dr. Spīča vērtē eksportu kā visaugstāko uzņēmuma attīstības pakāpi. Diemžēl latvieši visaugstāk vērtē ražošanu, kamēr tirdzniecību uzskata par spekulāciju un pazeminošu, pat nelatvisku nodarbošanos. Eksportam uz ārzemēm viņas ieskatā vajadzētu atrasties valsts rokās. Ilze Barga konstatē, ka pētniecībā un attīstībā (R&D) ieguldījumu līmenis Latvijā ir vēl zems. Dr. Gundars Rudzītis uzskata Latvijas dabu par īpašu, latviešiem ļoti pievilcīgu un reālu kapitālu, bet Dr. Veikmane pastāsta par Latvijas Bankas darbinieku apmācību programmām. Visi autori uzsver izglītības nepieciešamību, jo vienīgi izglītība spēj mainīt cilvēku mentālitāti. Bez tautas uzskatu radikālas maiņas saimnieciskais progress Latvijā virzīšoties uz priekšu kā arkls pa akmeņainu augsni.

Roku rokā ir vērtīga grāmata, no kuras var mācīties un ko var lasīt ar interesi. Jāpievienojas autoru domām, ka grāmata varētu būt noderīga nākamos desmit, varbūt pat divdesmit gados.

 

Juris Neimanis

 

Recenzents ir tautsaimniecības profesors Niagāras Universitātē.