KAROGS 2003, 1-6

Rubrikā "Karogs iesaka" pārdomāti sagatavotu anotāciju veidā varam iepazīt būtiskākos izdevumus, kas latviešu lasītājiem bijuši pieejami gada pirmajā pusē. Izdotas prozaiķu jaunākās grāmatas - Gundegas Repšes Alvas kliedziens, Paula Bankovska Misters Latvija, Noras Ikstenas Pasakas ar beigām, Andra Kolberga kriminālromāns Klaunu maršs šausmu tirgū. Ar vairāk nekā 30 gadu nokavēšanos atklātībā parādījies Alberta Bela romāna Bezmiegs oriģinālais, autora 1967.gadā veidotais un cenzūras apturētais teksts. Dzejā būtisks notikums ir Andreja Eglīša Rakstu un Knuta Skujenieka Rakstu 1.sēj. iznākšana, dramaturģijā - Mārtiņa Zīverta lugu izlase Kāds, kura nav un citas lugas. Izdots Voldemāra Avena krājums Piezvanīšu parīt, Ineses Zanderes bērnu dzeja Iekšiņa un āriņa. Kultūrvēsturei būtiskas gleznotājas Ērikas Romanes atmiņas Mēs abi, kurās uz 40. un 50. gadu Latvijas kultūras dzīves fona portretēts mākslinieks Leo Svemps. Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna mīlestības stāstu šķetina viņu dzejas un vēstuļu izlase Kā rīta un vakara zvaigzne... Rakstu krājums Cilvēks, dzīve, stāstījums piedāvā dažādus skaidrojumus, kā cilvēks dokumentē savu saskari ar pasauli. Gēte un Baltija ir respektējams latviešu, igauņu, lietuviešu, vācu zinātnieku kopdarbs. Grāmata Runcis apkopo atmiņas un stāstījumus par režisoru Pēteri Pētersonu. Daudz tulkots, visvairāk ziemeļvalstu rakstnieki - dāņu autores Hannes-Vibekes Holstas Laimīga sieviete, somietes Johannas Sinisalo Pirms saulrieta nav ļauts; arī argentīnieša Horhes Luisa Borhesa stāsti, vācieša Gintera Grasa Krabja gaitā, par ko rakstīja arī JG, anglietes Džeinas Ostinas Nortangeras abatija. Īpaši cītīgi grāmatizdevēji bijuši gadu mijā, uz pavasara pusi vērtīgais devums mazliet noplacis. Tomēr garo ziemas vakaru spilgtākie notikumi nav aizmirsti arī vēlāk - par virkni minēto tekstu Karogs vēlākos numuros piedāvājis recenzijas, apceres, diskusijas.

2003. gads ir arī nozīmīgu jubileju laiks. Mārtiņam Zīvertam apritējis 100, Robertam Mūkam 80, Imantam Ziedonim - 70, tikpat novembrī būtu arī Ojāram Vācietim, bet 75 - Gunāram Priedem (martā). Pirmie Karoga mēneši pagājuši, jubilārus godājot. Janvārī Roberts Mūks plašā intervijā Janīnai Kursītei skaidro savu izpratni par laimi, mīlestību, nāvi, rakstīšanu, trimdu, Kalamazū un Latviju. Gunāra Priedes vietā marta nr. runā viņa dienasgrāmatas (1949, 1959). Daļa no Ļeņina - kājas - jau nostādīta uz podesta. Viens zābaks rēgojas laukā no audekla pārklāja... Aizsaulē arī februāra nr. daudzinātais dzejnieks Juris Kunnoss - lasītāju ievērības salīdzinoši maz lutināts, toties dažu kolēģu acīs - viens no 20. gs. savdabīgākajiem latviešu dzejdariem. Tālākie numuri vairāk lūko pēc saskares ar šolaiku literātūras procesu. Aprīlim uz vāka Inga Ābele, kura raksta gan drāmu, gan prozu un dzeju. Atceroties pirmo saskari ar Ābeles iesniegto manuskriptu, Jānis Rokpelnis atzīst, ka viņa uzreiz palikusi prātā gan pašam, gan Karoga redakcijas kolēģiem. Un mūsu visāda dižuma tekstu pārēdinātās acīs, lai arī ar niansēm un variācijām, parādījās viena un tā pati senlaicīgā, gluži vai blaumaniski dziļa aizkustinājuma izteiksme - kad tu, cilvēks, sastopies - kā vienmēr neplānoti, negaidīti - ar patiešām patiesu mākslu. Ābelei līdz šim īpaši veicies drāmā, viņas pirmo lugu Tumšie brieži ar panākumiem izrādīja divi Latvijas teātri, un tā iestudēta arī Vācijā. Citā Karoga nr. Ābeles "Vienas vasaras laiks" - it kā stāsts, it kā dzīves lappuses, katrā ziņā - liecība par citu paaudzi un pieredzi, salīdzinājumā ar Gunāra Priedes aprakstīto. Daudz izteicies par citiem, maija nr. intervējamā lomā nokļuvis dzejnieks Jānis Rokpelnis. Paša Rokpeļņa dienas presē publicēto ironisko rakstu vietā - dzejas kopa "Nekas nav velts". Līdzīgi par savu dzīvi un pieredzi jūnija nr. liecina mājsaimniece ar četriem bērniem, bet reizē viena no šolaiku savdabīgākajām latviešu dzejniecēm Amanda Aizpuriete. Visos nr. publicētas arī ievērības vērtas apceres par šiem rakstniekiem, kas joprojām veido K kompozicionālo kodolu.

Diemžēl Karogus bieži noslēdz skumjas vēstis. Uz mūžu no saviem lasītājiem un gara radiniekiem atvadījušies Ādolfs Sprūdžs, Erna Ķikure, Ieva Lase, Jānis Plotnieks, Ita Saksa, Oskars Perro, Laima Žihare-Loidla, Velta Rūķe-Draviņa, Alfrēds Krūklis, Jānis Plotnieks, Jāzeps Danovskis. It kā līdzsvaram gan dzejas, gan prozas lappusēs visai daudz debitantu, viņiem līdzās jau pieredzējuši autori, kas palaikam atklājas no ierastajiem atšķirīgos žanros.

Kā allaž, dzīvi un asprātīgi apcerēti notikumi literārajā vidē. Vasaras vidū Dziesmu svētku un vienkārši Rīgas viesiem Karogs piedāvāja teicamu nesenā laika literārās dzīves norišu karti.

Benedikts Kalnačs

 

Filoloģijas zinātņu doktors Benedikts Kalnačs Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors.