Teikt apzinīgus melus, tai pašā laikā tiem patiesi ticot, aizmirst katru faktu, kas kļuvis neērts, un vēlāk, kad tas atkal nepieciešams, izvilkt to no aizmirstības tieši tik ilgam laikam, cik vajag, noliegt objektīvās īstenības eksistenci un tai pašā laikā paturēt prātā īstenību, ko noliedz - tas viss [pārvalstī] nepieciešami vajadzīgs(..) Partijas spraustais ideāls bija kaut kas milzīgs, baigs un mirdzošs - tērauda un betona pasaule ar kolosālām mašīnām un briesmīgiem ieročiem - karavīru un fanātiķu nācija, kas soļo absolūtā vienībā, domā vienas un tās pašas domas un izkliedz vienus un tos pašus saukļus, nemitīgi strādā, karo, triumfē, vajā noziedzniekus - trīssimt miljonu cilvēku ar vienu seju.