KATRAM NO LIELĀ GROZA

Journal of Baltic Studies (JBS). Summer 2003. Vol. XXXIV, no. 2. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS), <aabs@starpower.net>

 

Diemžēl, reti kāds paspēja ieskatīties šajā JBS numurā AABS birojā Rīgā (LU galvenajā ēkā) vēl pirms ikgadējā lielā slaktiņa uz Latvijas autoceļiem Jāņos. Latvija vēl joprojām ir tālu priekšā tuviem un tāliem kaimiņiem ar fatālo auto negadījumu skaitu. Sēdertēnas (Södertön) Universitātes profesore Reitāne (Therese Reitan) pētījumā par "pudeles demokratiju" cita vidū norāda, ka problēmas, kam sakars ar alkoholu, īpaši Latvijā, ir epidēmiskas. Jauniešu dzeršanu par ļoti nopietnu problēmu tur uzskata 81% apjautāto sieviešu un 76% vīriešu, bet auto vadīšanu dzērumā - 76% sieviešu un 65% vīriešu. Pārsteidz, ka Latvijas iedzīvotāju uzskatā ar alkoholu saistītu problēmu risināšana ir nevis pašu cilvēku, bet valsts uzdevums.

Greifsvaldes (Greifswald) Alfrīda Krupa zinātnieku grupas (Alfried-KruppWissenschaftskolleg) pētnieks Holtoms (Paul Holtom) pievēršas svārstīgajai polītiskajai situācijai Austrumprūsijā, kur Kaliņingradas rajona funkcija vēl nav noskaidrojusies, bet ir samazinājušās iespējas tai izveidoties kā par atsevišķu republiku Krievijas Federācijā, tā arī par ceturto Baltijas valsti.

Līdzšinējais Eurofaculty vadītājs Baltijas valstīs Haralds Kohts (Koht), pārceļoties uz Oslo Universitāti, kā atvadu dāvanu sniedz kopā ar Latvijas asistentiem veiktu pētījumu par ierēdniecību dažādās Latvijas iestādēs. Secinājums: nav vairs izjūtama padomju laika nevērība un neiecietība pret publiku.

Stanfordas Universitātes profesors Leitins (David Laitin) apskatā par jaunākajām tendencēm igauņu un krievu attiecībās izšķir trīs integrācijas veidus. (1) Mijiedarbīgs process, kur minoritātes pakāpeniski iegūst un pārņem vietējās titulārās tautas kultūru tās dažādās formās. Manuprāt, šis integrācijas paveids bija raksturīgs vēl nesenā Latvijas vēsturē, kur vēl tagad varam izjust lībiešu, vācu un krievu iespaidu. (2) Paveids, kas tiešā ceļā virzās uz asimilāciju - Igaunijā daļa no rusofoniem pārvēršas par igauņiem.

Jāpiebilst, ka padomju integrācijas procesi, kaut pieļaudami latviešu skolas un kultūras izpausmes, arī bija ceļā uz asimilāciju rusofonos iedzīvotājos. (3) Dažādu etnisku grupu integrēšanās notiek kādas citas kultūras ietvaros, piemēram, gan igauņi, gan krievi integrējas ar Rietumos dominējošo anglofonu kultūru. Tā kā igauņi savos tautas attīstības plānos un praksē uzsver nepieciešamību apgūt angļu valodas prasmi augstā kompetences līmenī, šis variants ir nozīmīgs un pētniecībā apsekojams arī Latvijā. Interesanti, ka taisni krievu jaunieši elitārajā Rīgas (Stokholmas) Ekonomiskā augstskolā visvairāk izceļas ar savām zināšanām angļu valodā un ar savu prasmi cieši sadarboties ar dažādu tautību studentiem. Igaunijā un Latvijā jau saredzama visu trīs pieeju iedarbība.

Īsākā rakstā Ohaio (Ohio) Universitātes profesore Dzintra Bonda (Bond) un lektore Verna Stokmāle (Stockmal) kopā ar Latvijas Universitātes profesori Daci Markus salīdzina latviešu un krievu izrunas raksturības, runājot latviešu valodā. Latvieši vairāk uzsver valodas kvalitāti, bet krievi vairāk uzmanības pievērš akcentam.

Recenzēts Tartu Universitātes Marju Lauristīnas un Mati Heidmeta lielais darbs par daudzkultūru sabiedrības attīstību Igaunijā; zviedru laika archīvu materiālu apkopjums par Baltijas provincēm; Pētera Vihalema (Vihalemm) sastāditais pārskats par pārmaiņu laika presi Baltijas valstīs; Baltijas vāciešu 20. gs. atmiņu krājums; Aļaskas Univeristātes izdotās Elizabetes fon Vrangelas piezīmes par ceļojumiem no Baltijas telpas līdz pat "Krievijas Amerikai". Atseviški jāizceļ apskats par Arta Pabrika un Alda Pura jauniznākušo grāmatu Latvia:The Challenges of Change, bet pa vidam var palasīties šo rindu autora uzslavu dāvanām piemērotajai Stokholmas Karaliskās bibliotēkas darbinieka Jāņa Krēsliņa un viņa kolēģu impozantajam rakstu krājumam Baltija - jauns skatījums (kas izdots arī zviedriski un drīzumā paredzēts arī angļu izdevums - skat. JG 233:69-70).

Noslēgumā aicinājums lasītājiem atbalstīt zinātniskos darbus par Baltijas telpu un abonēt JBS, kas ir vienīgais periodiskais zinātnisko rakstu avots Baltijas studijām angļu un vācu valodās.

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Apskata autors ir emeritēts Pacifika Luterāņu uzņēmumu vadības profesors un dekāns.