LABĀ SAULE UN NĪCĪBAS SAULE

Vaira Vīķe-Freiberga. Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule. Rīga: Karogs, 2002. 176 lpp.
 

Šī ir serijas Trejādas saules trešā grāmata. Aptuveni 4000 latviešu saules dainu autore sakārtojusi trīs tematiskās grupās: kosmoloģiskā saule, fiziskā saule un mītoloģiskā saule. Fiziskās saules dainas savukārt atkal dalītas trīs daļās: chronoloģiskā, siltā un gaišā saule. Grāmatās līdz šim izdota Kosmoloģiskā saule (Karogs, 1997) un Hronoloģiskā saule (Karogs, 1999). Nule lasītāja rokās Siltā saule.

Ar saules dainām Vaira Vīķe-Freiberga ir strādājusi kopš 70. gadiem. Raksti par sērdieni un vārdu balts latviešu saules dziesmās publicēti jau 1980. gadā. Kopā ar Imantu Freibergu izdota Saules dainu datu bāze (1987 ) un apm. 4000 dziesmu tematiskā izlase Saules dainas (1988; 1990; 1991). Līdz 1998. gadam publicēti daudzi raksti par latviešu tautasdziesmu jautājumiem latviešu, angļu un franču valodā.

Grāmatas ievadā izskaidroti Saules dainu masīva grupējuma principi, komentēta metereoloģisko laika apstākļu simboliskā vērtība dažādām tautām atkarībā no to klimatiskiem apstākļiem. Autore norāda, ka, kaut Latvijā kā ziemeļu zemē sauli parasti uzskata par metaforu labajam, pozitīvajam (labs laiks = saulains laiks; slikts laiks = apmācies, lietains utt.), ieskaitot māmiņas mīlestību, tautasdziesmās sastopam arī karsējošo, nogurdinošo vasaras sauli un pat nīcības sauli, kas ēd, kož, balina. Plašais ievads rūpīgi un pamatīgi ievada lasītāju grāmatas tālākajā daļā.

Ar autores rīcībā esošās Saules dainu datu bāzes palīdzību Vīķe-Freiberga no publicētajiem, kā arī no Folkloras institūta krājumiem ieguvusi visas dainas, kurās parādījušās vārdsaknes saul- un silt-/sild-, līdz ar to variantiem. Atrastie apm. 550 dziesmu teksti tematiski sakārtoti sešās nodaļās: 1. Saule un nesaule: mākoņi un migla, 2. Saule un nokrišņi: rasa, lietus, sniegs un salna, 3. Siltā un jaukā saule dabā un darbos, 4. Saules un jūtu siltums, 5. Karstā un karsējošā saule, 6. Nīcības saule. Ir vēres, īpašvārdu rādītājs, dziesmu numuru reģistrs un kopsavilkums angļu valodā.

Nodaļas sākas ar mazu ievadu, paskaidrojot nodaļas pamatojumu; 2., 3., 4. un 5. nodaļai seko arī īss kopsavilkums. Nodaļas tālāk dalītas apakšnodaļās ar izteiksmīgiem virsrakstiem. Dziesmas kārtotas pēc leksiskiem saules un tās pretstatu (mākoņu, miglas, rasas, lietus, sniega, salnas u.c.) elementiem. Šāds kārtojums ir piemērots daudzajiem tekstiem, kuŗu galvenais temats tiešām ir saule, piem., saule sildītāja, karsētāja, balinātāja u.c., taču tekstos, kur saule darbojas kā metaforiskas paralēles elements cilvēka dzīvei, tas vietumis saceļas pret tekstu pamatsemantiku. Tā, piemēram, saulīte kā māmiņa apskatīta gan iedaļā "Mākoņi kā nāves tumsa," gan nodaļā par saules un jūtu siltumu, un metaforisks saules tēls papildina meitenes vai jaunas sievas attiecības ar tautu dēlu, tautām, svešiem ļaudīm u.c. gandrīz katrā nodaļā. Vīķe-Freiberga tomēr uzskata, ka dziesmas dziļākā būtība nav tikai cilvēka dzīve ar paralēlu dabas vai nedzīvās pasaules dzejisku ilustrāciju, bet tā jāizloba no loģiskās un dzejiskās saites starp dziesmas abām pusēm. (9. lpp.)

Katru dziesmu vai, augstākais, divas līdzīgas dziesmas pavada autores skaidrojums, kas bieži paplašina, reizēm tomēr ierobežo teksta izpratni (piem. 40244 18. lpp.) Vietumis skaidrojumi ietiecas tautasdziesmu teksta īpatnībās, raksturībās un semantikā, ar to atšķiŗot Silto sauli no parastajiem tematiskajiem kārtojumiem un padarot to saistošāku ne vien parastajam lasītājam, bet arī pētniekam. Lasītājam arī interesanti piedalīties autores domu gaitā par dziesmu variēšanos, pielāgošanos jaunai situācijai, kā arī par neveiklībām, ja dziesmā palicis kas nepiedienīgs. Norādes uz atsevišķiem vārdiem, arī senajām vārdu formām un tagad vairs neizprotamām vārdu spēlēm izgaismo tekstus un ļauj tajos saredzēt kaut ko iepriekš nepamanītu.

Agrākos pētījumos Vīķe-Freiberga analizējusi latviešu tautasdziesmās izplatīto formulu lietojumu. Siltajā saulē viņa vairākkārt pakavējas pie raksturīgām formulām, nereti izvēršot komentārus īsās, saistošās apcerēs, piem.: "Visapkārt [lietus, rasa], Vidū [saule]" (56-59), "Līgo bite, līgo saule" (7679), "Mani māmiņa auklēja Kā saulīte zirņu ziedu" (108-110), "Saule kaulus balināja" (160-162). Pamatoti viņa atzīmē, ka daudzos gadījumos saules salīdzinājuma metaforu motīvi un formulas sasaucas bēru un kāzu dziesmās.

Vairākkārt Vīķe-Freiberga papildinājusi savu tekstu ar interesantiem papildinājumiem par līdzīgām temām citu tautu mītoloģijās, piem., dzejas glezna par melniem negaisa mākoņiem somugru un krievu folklorā (2627), Zemes māte salīdzinājumā ar hindu Melno Māti Kār (142), kaŗā kauto neapbedītie kauli grieķu leģendās un mītos (160161). Blakus atsevišķu dziesmu skaidrojumiem iesprausti autores plašāki prātojumi, piem., pretstatot moderno reklāmu radīto priekšstatu, ka mūžā drīkstētu būt vienvienīgi prieks un laime ar dainu pasaules pieņēmumu, ka asaras ir neizbēgama daļa no dzīves (51).

Grāmatu rotā pievilcīgas Ilmāra Blumberga ilustrācijas un vāka apdare.
 

Lalita Muižniece

 

Dzejniece, valodniece, profesore Lalita Muižniece savā filoloģijas doktoras disertācijā (1981) lingvistiski analizēja latviešu miršanas un bēru dziesmas.