Jaunā Gaita nr. 234, septembris 2003

 

 

MĒS NEESAM SAVĀDĀKI

Lanss, Ēriks. Debesu balsinātāji. Rīgā: Karogs, 2002. 144 lpp.

 

Kā ievadā aprāda Ēriks Hānbergs, Lansam rakstniecība nav bijusi maizes darbs, viņš strādājis par elektriķi, kuģu mechāniķi, finanču un komercdirektoru un projektu vadītāju. Grāmatas pieci stāsti radušies pārdesmit gadu laikposmā, brīžos, kad nevar nerakstīt.

Stāstos attēloti cilvēku sadzīves epizodi mūsdienu Latvijā, t.i., gados pēc neatkarības atgūšanas. Tikai viena stāsta darbība notiek Rīgas nomalē, pārējie risinās ārpus pilsētām, lauku vai jūrmalas ciemos, līdz ar to iepazīstinot arī ar šo nomaļo vietu dzīves ritmiem un īpatnībām. Tai pat laikā īstenības attēlojumā bieži vien gluži negaidīti un it kā paslepeni ieviešas kaut kas pārdabīgs un grūti izskaidrojams, un lasītājam jāpadomā, kur īsti nospraust šķirtni starp šķitumu un reāli iespējamo. Tādējādi mazliet mulsinot lasītāju, autors piešķiŗ stāstiem īpašu valdzinošu dimensiju un piespiež dziļāk pārdomāt stāsta sižetā skartos cilvēku esības un attieksmju jautājumus.

Stāstā "Kodēla" noslēpumainu noti ievieš meitene ar šādu, it kā no kāda ārstniecības auga aizņemtu vārdu. Vai Kodēla atlido kopā ar vētras brāzmām? Katrā ziņā Gvido dzīvē un pasaules uzskatos viņa ievieš būtisku pagriezienu un palīdz viņam nonākt pie atziņas, ka tava alga būs tevī.

Nākošajā stāstā divu negaidīti sastapušos svešinieku (bet varbūt tie ir vīrs un sieva?) attiecībās vairāk atklātības un izpratnes sagādā nejauši ieraudzīts noslēpumains meža kaķis.

Kādā Jūrmalas bārā sēž stāsta "Džins" personāžs - laulāts pāris un trīs draugi, kas arī iemīlējušies drauga sievā, bet bārmeņa sieva, noslēpumaini atnākot un aizejot, atgādina eņģeli. Sarunās atklājas, ka visi viens otru zināmā veidā ved ap stūri, bet - viss ir tikai druskas no morāles, greznības un mīlestības, rezonē Ivonna.

Seko stāsts par to, kā Ziemsvētku vakaru pie draugiem Rīgas nomalē svin Ramona un Egons, un vienīgā mistifikācija ir nepareizā aploksnē ieslidināti simts lati, taču nebūt nav izslēgts, ka nosūtītāja roku virzījusi kāda neatvairāma un mistiska nepieciešamība.

Mazliet zinātniskas fantazijas par noslēpumainiem apakšzemes baseiniem un labirintiem zem kādas rūpnīcas atrodam stāstā "Pele," pie kam šī "pele" izvēršas par itin izmanīgu kaķeni peles izskatā.

Stāstu vērtību, protams, nenosaka satura loģisko sakarību sīkumains atminējums. Lasītāju piesaista Lansa prasme nedaudz teikumos ievilkt stāsta gaisotnē un mudināt šķirt nākošo lappusi. Autoram ir teicama humora izjūta, rāmi plūstoša, izteiksmīga valoda, ļoti pievilcīgi dabas skatu un norišu tēlojumi. Uzteicot autora izvairīšanos no "padomismiem" latviešu valodā, vienīgi gribētos aizrādīt (un ne tikai šim autoram vien) par bomžiem. Šis klaidoņu un dienaszagļu apzīmējums aizņemts no angliskā bum, ko pareizi latviski izrunā bam, daudzsk. bami. Nost ar bomžiem! Šai lasītājai neatminēts palika vārds navara (101. lpp.), kas pēc satura spriežot varētu būt peļņa.

Attēlotie ļaudis ne ar ko īpaši neizceļas starp saviem līdzcilvēkiem, taču zem it kā ikdienišķās virskārtas slēpjas pagātnes noslēpumi un pulsē savdabīga gara dzīve. Skursteņslauķis Niksons, piem., ir bijis universitātes pasniedzējs, kas atlaists no darba par ASV prezidenta Niksona citēšanu saviem studentiem. Vienīgais grāmatā attēlotais biezais, vadot savu auto cauri satiksmes sastrēgumam, klausās Rachmaņinovu. Atklājas arī zīmīgas mūsdienu Latvijas īstenības detaļas: jaunbagātnieki labprāt iegūst īpašumus Jūŗmalā, labu skolu absolventi nevar atrast piemērotu darbu, kāda sieviete ved draudzenei uz slimnīcu Alūksnē zāles un naktsveļu, jo uz vietas to acīmredzot trūkst, kāds nodarbojas ar zagtu datoru uzlabošanu, žurnālistus var uzpirkt, pēc barikādēm sekoja vilšanās paģiras, darbojas attīrītāji, kas palīdz izdzīt sīktirgotājus no namiem, kurus iekārojis kāds lieluzņēmums, utt.

Kādēļ autors savu stāstu apdzīvotājus sauc par debesu balsinātājiem? Te nu lasītājam ir ko padomāt, un atbildi rast varētu palīdzēt grāmatas moto: Mēs neesam savādāki. Varbūt vienīgi citi nevēlas līdzināties mums.

No E. Hānberga ievada grāmatai uzzinām arī, ka autors Lanss - arī krājuma Aicinājums ciemos (1979) un kādu 80 stāstu periodikā autors - vairs neesot pārslogots maizes darbā un turpmāk varēšot atļauties būt tikai rakstnieks. Lasītājiem tas būtu ieguvums.

 

Biruta Sūrmane