IEGUVUMS CĒSNIEKIEM, UN NE TIKAI VIŅIEM

Viljars Tooms. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca. Cēsīs: Harmonija. 2003. 416 lpp.

 

Pirms stāstu par Viljara Tooma grāmatu, kāds vārds par Cēsu novada laikrakstu Druva. Avīze kā jau visas novadu avīzes, bet ir visai būtiska atšķirība. Kopš 1994. gada Druvas lasītāji saņem atsevišķu ikmēneša pielikumu Novadnieks. Līdz šim iznākušo Novadnieku skaits aizsniedzies jau krietni pāri simtam, un tajos atrodam daudz novadpētnieciskas informācijas par Cēsu un apkārtnes pagātni, kultūru un novadniekiem. Būtu patiesi jauki, ja līdzīgus pielikumus izdotu arī Latvijas pārējie perifērijas laikraksti.

Un, lūk, turpmākajās rindās daudzināmās grāmatas autors Viljars Tooms ir viens no šī Novadnieka visaktīvākajiem līdzstrādniekiem. Katrā Novadnieka laidienā lasāmi Tooma raksti par šādā vai tādā ziņā ievērības cienīgiem cilvēkiem, kas dzimuši, mācījušies, strādājuši Cēsu novadā, vai kam ar šo novadu ir kāds sakars. Nule iznākusī biogrāfiskā vārdnīca radusies, apkopojot, sakārtojot un noslīpējot Novadniekā publicētos Viljara Tooma rakstus.

Un nu vēl par "Harmonija." Šāds nosaukums ir kultūras biedrībai, kas Cēsīs pastāv kopš 1993. gada. No biedrības darba jomām minēšu tikai izdevniecisko darbu. Desmit gados "Harmonija" laidusi klajā desmit grāmatu, galvenokārt tie ir cēsnieku dzejoļkrājumi, bet arī Jāņa Poļa grāmatu par Vecpiebalgu, Cēsu novada dzejas antoloģija u.c. Runājot par "Harmonija," nevaram nerunāt par tās vadītāju Dzidru Olengoviču. Bez viņas nebūtu "Harmonijas" grāmatu. Nebūtu arī Viljara Tooma apjomīgā darba.

Cēsnieku biogrāfiskās vārdnīcas sagatavošana prasījusi no Viljara Tooma desmit darba gadus. Bet tad nu arī ir tapusi grāmata, kurai būs paliekama loma un nozīme kā Cēsu novada, tā visas Latvijas mērogā. No vārdnīcas autora un izdevējiem būtu jāmācās arī citiem - lai galugalā līdzīga informāciju būtu pieejama par visas Latvijas darbiniekiem.

Vairīdamies no vārda "novada," vārdnīcas autors raksta par Vidusvidzemi un vidusvidzemniekiem. Vai jaunievestie termini ir īstie, protams, varam strīdēties. Bet viens gan jāatzīst: raugoties Latvijas kartē, skaidri redzam, ka Cēsu novads tik tiešām ir Vidzemes vidus, kam visapkārt Rietum-, Austrum- un Dienvidvidzeme. Blakusminot - vai arī Tooma vārdnīcā nebūtu derējusi kādu, ja ne visas Vidzemes, tad vismaz Vidusvidzemes karte?

Vārdnīcā pavisam 1 630 personāliju. Tas ir liels skaitlis. Vai nav par daudz? Laikam jau ne. Vispirms tāpēc, ka Cēsu novads laikam gan ir pats bagātākais ar plašāk pazīstamiem atklātības darbiniekiem. Kurš tad nezina, ka viena pati Piebalga devusi desmitiem vērā ņemamu darbinieku visās dzīves nozarēs! Bet otrām kārtām, vai tad nav tā, ka ir labāk, ja informācijas par daudz nekā par maz? Nebūtu liela nelaime, ja vārdnīcā atradīsies vieta kādam maznozīmīgam vīriņam, par kuru interesēsies varbūt tikai retais, bet sliktāk būs, ja grāmatā gribēsim atrast ziņas par kādu varbūt arī ne pārāk slavenu darbinieku, bet vajadzīgo informāciju tā arī neatradīsim. Vai bieži, piemēram, vācu vārdnīcā meklēsim und, angļu vārdnīcā and, latīņu vārdnīcā et? Reti gan, bet šie vārdi tomēr minētajās vārdnīcās katrā ziņā ir.

Dažs varbūt šaubīsies arī par tiem vīriem, kas savā laikā tika daudzināti kā vairāk vai mazāk ievērojami padomju režīma funkcionāri. Uzņemt viņus biogrāfiskajā vārdnīcā vai neuzņemt? Atbilde viena: jā vārdnīca iecerēta kā iespējami pilnīgs objektīvas informācijas krājums, jāuzņem visi. Pat tie, kam bijusi tikai negatīva loma. Vai esat redzējuši kādu augu noteicēju, no kura apzināti izsvītrotas nezāles? 34 padomju darboņi Tooma grāmatā tomēr nav uzņemti, labi vismaz, ka 408. lappusē atrodams šo neuzņemto saraksts ar visnepieciešamākajiem datiem.

Vidusvidzemnieku vārdnīca visvairāk, protams, noderēs pašiem vidusvidzemniekiem - cēsniekiem, piebaldzēniem un visiem pārējiem. Bet viens un tas pats cilvēks jau nereti ir vienlaik piederīgs diviem vai vairākiem novadiem. Tā es, sēlis un saldenieks būdams, ar prieku Tooma grāmatā uzšķiŗu arī sēļus - brāļus Grīnus, arī bijušo saldenieku Eiženu Siļķi u.c. Tātad Tooma darbs varēs palīdzēt ne vien Cēsu, bet arī citu Latvijas novadu pētītājiem.

Biogrāfisko vārdnīca papildināja tajā "lietoto jēdzienu skaidrojumi" - ļoti noderīga informāciju, piemēram, par novada Brāļu draudzēm. Brīvības cīņu pieminekļiem, laikrakstiem, novada "vācbaltiešiem," Bērzaunes ģimnaziju, Cēsu kaujām, Cēsu skolotāju institūtu, Cēsu vidusskolu, Vecpiebalgas draudzes skolu, Veidenbauma prēmiju, Vidzemes skolotāju semināru u.c.. Vidusvidzemnieku biogrāfiskās vārdnīcas nobeigumā arī izmantotās literatūras saraksts. Tās visas - vajadzīgas lietas.

Bet - kā jau katrā, jo sevišķi katrā lielā darbā - sastopamies arī te ar vienu otru misēkli vai nepilnību. Būtu brīnums, ja tādu nebūtu.

Pirmkārt, biogrāfiskā vārdnīca varēja būt vēl pilnīgāka. Daža laba vidusviedzemnieka tajā trūkst.

Kā redzams no "Harmonijas" izdoto grāmatu saraksta, novadā ir daudz dzejnieku un dzejotāju ("Harmonijas" izdotajā dzejas antoloģijā vesels pussimts!). Vārdnīcā tomēr velti meklēt, piemēram, simpatisko dzejnieci Agru Dagi, vai nenogurstošo satīriķi Modri Mincenbergu. Viņi nav vienīgie rakstošie cēsnieki, kas Viljara Tooma darbā nav iekļuvuši. Tāpat trūkst, piemēram, jaunpiebaldzēna Valža Anaparta, kas Saldū (un ne tikai Saldū) pazīstams kā bibliotekārs, bibliogrāfs un publicists. Trūkst arī Valža tēvoča Antona Anaparta, kas savulaik bija viens no Oskara Jēpes apgāda autoriem. Secinājums: vārdnīca vēl nav pabeigta (un nav arī pabeidzama), tai būs nepieciešami turpinājumi, papildinājumi.

Par Ati Zālīti, kādreizējo Radio literārās daļas vadītāju, sacīts, ka viņš gājis bojā "čekas spaidu darbu nometnē." Izsūtīts, varbūt arī tiesāts viņš bija, tas taisnība. Bet bojā viņš negāja. Hruščova atkušņa laikā Zālītis atgriezās Latvijā, mazliet pat publicējās (Gulbenes avīzē) un Latvijā arī nomira.

161. lpp. ir šķirklis "Kalniņš Jēkabs" ar norādi, ka ziņas par viņu meklējamas citur, proti, pie šķirkļa "Mākonis." Bet... Mākoņa vārdnīcā vispār nav.

Kāds cits lasītājs droši viens atradīs vēl kādus misēkļus. Bet kurš cilvēka darbs tad ir pilnīgs un bez vainas? Kopvērtējums par Viljara Tooma grāmatu tikvaitā var būt vienīgi pozitīvs.

Paldies šoreiz pienākas gan Cēsu Novadniekam, gan Cēsu "Harmonijai," bet vislielākais, protams, pašam Viljaram Toomam! Ir tapusi pirmā un šobrīd vienīgā kāda Latvijas novada biogrāfiskā vārdnīca. Un neba slikta. Gribas cerēt, ka Viljara Tooma priekšzīmei netrūks sekotāju un šādu vārdnīcu radīsies aizvien vairāk.

 

Valdemārs Ancītis

 

Par rakstnieku, redaktoru, izdevēju Valdemāru Ancīti skat. JG 234:22-23.