VISS KĀRTĪBĀ (JA NEIEDZIĻINĀS "SĪKUMOS")

Latvian Literature 4. Riga: Latvian Literature Centre, 2003. 60 lpp. <www.literature.lv>

 

Pieredze liek nesteigties ar apgalvojumu, ka Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla paspārnē iznākošā žurnāla LL nabas saite jau ir pārgriezta, vismaz attiecībā uz formātu (18 x 18 cm) un dizainu, arī redakcijas sastāvu. Mērķtiecīgi viengabalainais, acis priecējošais mākslinieciskais ietērps katrā ziņā ir profesionāls, tāds, pret ko nevar palikt vienaldzīgs. To veidojis Latvijas krievu multimediju grupas Orbita dalībnieks Vladimirs Leibgams. Kamēr iepriekšējā laidienā angļu valodas redaktoru pienākumus izpilda Ieva Lešinska un Baņuta Rubesa, tagad viņu krēslā iesēdināta Liene Zeltīte Kalniņa. Pie stūres joprojām stāv pazīstamais prozaiķis Pauls Bankovskis.

Viedoklis, ka radoši atveidot rakstnieku daiļradi, īpaši dzeju, citā valodā ir grūtāk nekā to sacerēt, kļuvis par aksiomu. Es, draugi, ticu dzejai vien, / bet neticu es tulkojumiem - tā Jevgeņijs Jevtušenko, kurš arī pats atdzejojis ne vienu vien dzejdarbu. LL 4 visus dzejoļus un arī izvilkumus no prozas grāmatām tulkojusi Margita Gailīte - dzimusi Latvijā, pēc II Pasaules kaŗa nonāk Kanadā, dzīvojusi arī Spānijā, Itālijā, Jamaikā un ASV. Kopš 1998. gada strādā Tulkošanas un terminoloģijas centrā Latvijā. Raksta un arī kalpo dzejas mūzai divās valodās - angliski un latviski (skat. JG 177, JG 204, JG 115).

Dzeju pārstāv Knuts Skujenieks un Jānis Elsbergs, prozu - Inga Ābele un Gundega Repše, Latvijas neseno vēsturi ar Sibīrijas izsūtīšanām priekšplānā - Sibīrijā dzimušā Sandra Kalniete. Piecu minēto autoru labas kvalitātes foto portretiem, kas glīti pārklāj visu lapu, seko viņu vizītkartes (šoreiz stipri kodolīgākas nekā iepriekšējos numuros), kuŗās gan var atrast pa drukas kļūdai, neidiomātiskai vārdkopai un „pārāk radošam" pieturas zīmju izvietojumam. Nav norādīts, kas tās sacerējis vai tulkojis. Pirms daiļdarbu vai to fragmentu tulkojumiem ievietotas bibliogrāfiskas piezīmes un ārzemju kultūras darbinieku atsauksmes - tulkotas no zviedru, vācu un franču valodas - par ietilpinātajiem latviešu rakstniekiem. Mazliet chaotisku iespaidu rada fakts, ka tās attiecas tikai uz divu rakstnieku LL 4 ievietotajiem darbiem - Sandras Kalnietes Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001), kas iznācis franču valodā Parīzē kā En escarpins dans les neiges de Siberie (2003), un Jāņa Elsberga dzejgrāmatu Daugavas bulvāris (2000), kas Jura Kronberga tulkojumā publicēta zviedriski - Daugavasboulevarden (2003). Tulkoto darbu uzskaitē pēdējās bibliogrāfiskā norāde gan nav atrodama, toties minēta cita grāmata ukraiņu valodā - Elsbergi: Vibrani virši (2001) ar traģiskā nāvē mirušā Klāva Elsberga un viņa brāļa Jāņa dzejdarbiem. Vadoties pēc informācijas par Skujenieka darbiem, zviedriski klajā laistas divas dzejoļu grāmatas, bet lasītājs paliek neziņā, uz kuru no tām attiecas atsauksmes. Angliski atdzejotie darbi, liekas, ņemti no viņa Rakstu 1. sējuma, bet, ieskatoties bibliogrāfijā, var domāt, ka līdz 2003. gadam iznākušie divi sējumi publicēti nevis latviešu, bet angļu valodā (Book 1, Poetry from the Sixties, etc., etc.). Visiem pārējiem viņa dzejkrājumiem uzdoti oriģinālie latviešu nosaukumi ar angļu tulkojumiem iekavās. Ingas Ābeles lappusēs iespiestās sešas no vācu valodas tulkotās atsauksmes attiecas tikai uz viņas lugu Tumšie brieži, kas Vācijā gūst ievērojamus panākumus, bet aplūkojamajā LL ievietotais fragments ir no romāna Uguns nemodina (2001). Tas pats ar Gundegu Repši - kamēr visas četras atsauksmes attiecas uz viņas vācu valodā tulkoto romānu Ēnu apokrifs (1996; vāciski Unsichtbare Schatten, 1999), žurnālā ievietotais fragments ir no romāna Alvas kliedziens (2002). īpaši nezinātāju, bet vienlaikus zināt alkstošu lasītāju uztverē viss tas var radīt diezgan brangu jucekli, no kā, veidojot nākošo numuru, būtu jāpacenšas izvairīties. Pats galvenais, protams, ir tulkojumi, kas lasās gludi, it kā angļu valodā uzrakstīti, un dod interesentiem kaut cik skaidru priekšstatu par mūsdienu latviešu daiļradi, ko angļu valodā veiksmīgi iedzīvinājusi Margita Gailīte, kopumā prazdama smalkjūtīgi izvēlēties oriģinālam atbilstošas krāsas; tajā pat laikā akli nepakļaujoties pašam oriģinālam.

 

Rolfs Ekmanis