JG239 Laimonis Mieriņš. Tērnera Balvas laure;atu gaidot

Laimonis Mieriņš

TĒRNERA BALVAS LAUREĀTU GAIDOT

2004.15.V tiek nosaukti kandidāti Tērnera (Turner) Balvai, lai paziņotu laureāta vārdu pompozā ceremonijā gada beigās slavenajā Teita (Tate) galerijā. Ieinteresētie mākslinieki iesāk savas kampaņas mēnešiem ilgi pirms tam. Arī Londonas konceptuālās mākslas tirgotājs, miljonārs Sātči (Saatchi), kas būtiski nav nekas cits kā bagāta kolekcionāra gaumes uztiepšana publikai. To varētu saukt arī par mākslas izpratnes apvāršņu paplašināšanu. Līdzīgās krusta kaŗu gaitās Sātči nav ne pirmais, nedz arī pēdējais. Pret to iebildumi nevarētu būt, jo mēs taču dzīvojam demokrātiskā iekārtā.

Šai sakarībā tipiskas ir Tērnera Balvas kandidatūrai domātās Sātči protežētā konceptuālā mākslinieka Hērsta (Hirst) izdarības, kuŗš „nejauši” izliek savas mājas ārpusē smirdošas, pūstošas liellopu galvas. Pēkšņi tur vienlaikus ierodas gan vietējie iedzīvotāji, gan policija un, protams, bez ziņkārīgajiem, arī visai prāvs bariņš žurnālistu. Hērsts klātesošiem paskaidro, ka pūstošos objektus viņš esot vienkārši „aizmirsis” un tāpēc gribot dusmīgajiem kaimiņiem un klātesošajiem atvainoties...

Turpinot reklāmu, Sātči savas galerijas telpās (County Hall) iepazīstina ar jaunu, ļoti atšķirīgu konceptuālās mākslas praktikantu darbiem. Viena no debitantēm − pusaudze, 13 gadus vecā Naome (Naomi). Brīnumbērna zīmējumi izsaka patiešām neparastu māksliniecisku briedumu. Tieši šo ekspozīcijas daļu vēl papildina avīžu izgriezumi, paskaidrojumi, skolas atsauksmes un citi priekšmeti no viņas personīgās dzīves. Pēc tēva noslīkšanas Naome ar māti esot pazudušas bez vēsts. Tomēr viens avīzes izgriezums liecina, ka viņa ieguvusi prestižu mākslas balvu. Ieraksts ekspozīcijas grāmatiņā liecina, ka ģimenes draugs un Naomes skolotājs atradis viņas zīmējumus pamestā mājā un pēc vairākiem gadiem tos eksponējis kādā galerijā Kentas grāfistē. Beigu beigās Naomes mantojums nonāk mākslinieka Šovlina (Shovlin) rokās. Būdams kurators Londonas (Riflemaker) galerijā, viņš noformē Naomes izstādi. Atklāšanas dienā ierodas Sātči un nopērk visu ekspozīciju. Diemžēl vēlāk izrādās, ka Naomes romantiskā sāga un viņas mākslas darbi nav nekas vairāk kā Šovlina fantāzijas auglis. Visus izstādes materiālus viņš pats safabricējis triju gadu laikā! Žurnālistiem Šovlins šķelmīgi stāsta, ka esot tikai gribējis pārbaudīt divpusējības robežas, nevis − kā viņš kategoriski noliedz − pamatīgi piemuļķot publiku. Bet, par spīti rafinētās reklāmas pūlēm, šoreiz neviens no Sātči konceptuāliem māksliniekiem nav atrodams starp nosauktajiem Tērnera Balvas kandidātiem.

Visam tam seko vēl lielāks šoks. Mākslas pasauli aplido satraucoša ziņa. Ugunsgrēks Momarta (Momart) noliktavu kompleksā gandrīz iznīcinājis telpas, kuŗās glabājās mākslas darbi, arī Sātči īpašumi. Nav īstas skaidrības, vai postošais ugunsgrēks izcēlies nolaidības rezultātā, kā min angļu presē, gan, tā teikt, „caur puķēm”. Izrādās, ka Momarta noliktavu labirintos atradušās arī automechāniķu darbnīcas un tamlīdzīgi pasākumi − ar gāzes cilindriem un visādām viegli degošām vielām. Starptautiski pazīstamā Momarta firma vairākas dekādas sekmīgi veic mākslas darbu transportēšanu globālā mērogā, arī uzglabāšanu mākslas muzejiem, komerciālām galerijām un privātiem kolekcionāriem. Pirms liesmas nodzēstas, bojā gājis milzums mākslas darbu, britu abstrakciju paraugus ieskaitot. Piemēram, sadeguši ir gleznotāju Eires (Ayres) un Herona (Heron) darbi. Taču laimīgā kārtā flāmu vecmeistaru Vraneka (Vranex) un abu Breugeļu (Breughel) gleznas izglābjas ugunsdrošos skapjos. No preses ziņojumiem izriet, ka oficiālai izmeklēšanai esot grūtības apzināt precīzo sadegušo vai bojāto mākslas darbu skaitu. Dažas personas, laikam to nelegālie īpašnieki, vienkārši klusē. Momarta firmai jārēķinās vismaz ar 50 miljonu angļu mārciņu lielas kompensācijas izmaksāšanu mākslas darbu īpašniekiem. Citu prasību apmēri pagaidām nav zināmi.

Sadegušo un bojāto Sātči kolekcijas konceptuālās mākslas darbu saraksts ir gaŗš un iespaidīgs. Starp tiem Hērsta, brāļu Čapmaņu (Dinos, Jake Chapman) un Eminas (Tracy Emin) koncepciju paraugi. Bet no šī belziena Sātči lēnām atžilbst, neizliekas nemaz satriekts vai tuvu nervu sabrukumam, jo daudz ko no kolekcijas var pavisam viegli atkārtot. Brāļi Čapmaņi solās veidot jaunu miniatūrarmiju ar vairuma tirdzniecībā pērkamām lētām lellītēm. Un Emīnas teltis var atrast katrā veikalā. Līdzīgu atjaunošanas apņēmību pauž arī pārējie. Ar gleznām, protams, ir grūtāk.

Ironiskā kārtā postošais ugunsgrēks ir atrisinājis dažādas problēmas, jo tur visam jābūt obligāti apdrošinātam. Varētu teikt, ka Sātči ir „pārdevis” nepārdodamus konceptuālās mākslas objektus un piedevām − brīva un plaši izplatīta reklāma. Bet nu pēkšņi Sātči priekšā nostājusies pavisam cita realitāte ar, iespējams, vēl postošākām sekām. Starp 2004. gada Tērnera Balvas (20 000 angļu mārciņas) četriem nosauktajiem kandidātiem neviens nav no viņa protežētās grupas!

Dellers (Jeremy Deller), Langlanda (Langland) un Belu (Bell) pāris, Atamans (Kutlug Ataman) un Šonibārs (Yinka Shonibare) nāk no samērā jaunās mākslas koledžu beigušo paaudzes. Šie mākslinieki lieto digitālo technoloģiju video, filmā vai fotogrāfijā savu ieceru realizēšanā un ir politiski motivēti naīva ideālisma vai anarchisma garā. Vizuālās valodas pamati, krāsu mijiedarbe, struktūras un zīmējuma izpratne viņiem ir pilnīgi sveša, jo mākslas koledžās apzinīgi izvairās no to apgūšanas. Anglijā tā ir diezgan parasta parādība. Londonietis Dellers ar savu video un fotogrāfiju instalāciju Atmiņu spainis 2003 − par ceļojumu Teksasā − kritiķu uzskatā esot Tērnera Balvas favorīts, kaut arī pats vairāk pazīstams kā visādu svinību organizētājs, publicists, filmu un video ražotājs, bet mazāk kā mākslinieks. Asus publikas protestus izraisa kāds Dellera koncerts Barbikana (Barbican) Centrā Londonā, kur mūziķi izliekas esam veci cilvēki, sēž stumjamos ratiņos un bļauj: fuck millennium!

Konceptuālisti Langlands un Bells ir arī filmētāji, iespiedēji, architektūras kritiķi un skulptori. Ar šādām kvalifikācijām bruņotus, viņus 2000. gadā nosūta uz Afganistānu kā kaŗa ziņotājus. Rezultātā Kaŗa muzejā (Imperial War Museum), Londonā, viņi iekārto teroristu līdera, arāba Osama bin Lādena pēdējās zināmās slēptuves mijiedarbīgu digitālu bunkura modeli. Apmeklētāji var izsekot visām pazemes slēptuves vietām. Īstais Langlanda un Bela nolūks ir kaitināt amerikāņus. ASV prezidents Bušs dažādu iemeslu dēļ ir kā dadzis daudzu grupējumu acīs.

Trešais nosauktais Tērnera Balvas kandidāts ir turks Atamans (Kutlug Ataman), divdomīgu, erotisku filmu speciālists. Vienā filmā noris astoņu stunda gaŗa saruna ar turku transvestītu prostitūtu, bet kādā citā Atamaņa filmā atainots policijas smagi piekauts transvestīts, kādas islāmticīgās un kādas ar vēzi smagi saslimušas sievietes gaitas. Žūrijai vērtēšanai Atamans grib iesniegt četru stundu gaŗu video ar manekenu galvām, kas klātas parūkām.

Pēdējais nosauktais Tērnera Balvas kandidāts ir Šonibārs, dzimis Londonā. Viņa vecāki ir no Rietumāfrikas, no Nigērijas. Efektīva ir Šonibāra instalācija ar galdu, ap kuŗu sēž cilvēki bez galvām, tērpti spilgti krāsainos apģērbos. Otrā instalācija sastāv no gaisā pakārtas karietes, pie kuŗas zemē apsēdušies pasažieri kaislīgi praktizē dažādas dzimumakta versijas.

Visus nosaukto Tērnera Balvu kandidātu žūrijai domātos darbus var aplūkot Londonas Muzejā (Museum of London, 20.X - 23.XII) Žūrijas priekšsēdētājs ir Teita galerijas direktors, tagad dižciltīgo kārtā ieceltais, Sērs Serota (Sir Nicholas Serota), kam ir tiesības izvēlēties pārējos locekļus, izņemot trīs. Vairums nāk no konceptuālo izstāžu dievinātāju aprindām. Tā ir droša garantija, ka razmataz konceptuālās mākslas līdzšinējā līnija digitālo iespēju paspārnē turpināsies. Māksla vai nemāksla, tas nav svarīgi, jo šo cilvēku uztverē bez skandāla neesot mākslas. Un tur viss ir atļauts, gandrīz viss ...

No sensācijām cep dienišķo maizi, bez kuŗas nevar iztikt. To saprata senās Romas imperatori: panem et circenses − maizi un cirka izrādes. Gudra politika, kas noder visās situācijās, arī mākslā.

Šimbrīžam rādās, ka Sātči ir zaudējis vadošo lomu konceptuālās mākslas pasaulē. Par sazvērestību nav runas. Mode ir untumaina.