Jaunā Gaita nr. 239, decembris 2004

JG 229 un 230 (2002) publicētā Raimonda Staprāna luga Postītājs ar tiesas spriedumu kuriozā kārtā kļuvusi Latvijā par mūsdienīgu aizliegto literatūru. Citu vidū, sprieduma pareizību apšauba Mārtiņš Vanags rakstā „Demagoģisko dūmu svece” Rīgas Laikā (2004,8; raksts pārpublicēts avīzē Laiks, 2004,32) un arī pazīstamais rakstnieks un kritiķis, grāmatu Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam (1999) un Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs. Postmodernisms un latviešu literatūra (2001) autors, Guntis Berelis, rakstā „Sprieduma lasīšana” mēnešrakstā Karogs (2004, 8).

Attiecībā uz JG, no Vanaga raksta varētu izprast, ka no katra JG numura Latvijā nokļūst tikai 12 eksemplāru. Faktiski skaitlis 12 attiecas tikai un vienīgi uz Rozes Grāmatnīcā (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 5) pārdotajiem tiem diviem JG numuriem, kuŗos publicēts Postītājs.

Zināšanai: bezpeļņas izdevums JG savā 49. pastāvēšanas gadā tiek iespiests apmēram tūkstoš eksemplāros, par ko gandarīti var justies tā veidotāji un līdzstrādnieki, bet vēl vairāk tas ir kompliments mūsu lasītājiem, t.i., abonentiem. No minētā skaita apmēram viena piektā daļa četras reizes gadā ceļo uz Latviju − uz bibliotēkām, kultūras iestādēm un pie abonentiem. Jāpiebilst, ka lielajā Amerikā līdzīgu kultūrai veltītu ceturkšņizdevumu (quarterlies) redaktori ir visai priecīgi, ja viņu žurnāla metiens pārsniedz tūkstoti. Nereti tas skaitāms simtos. Parasti gan intelektuāli ievirzīti žurnāli ar samērā mazu tirāžu ir nodrošinājuši sev aizmuguri − tos atbalsta kāds institūts, bieži vien universitātes. Kaut arī pagātnē ar nelielām naudas summām izpalīdzējusi Latvijas Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds un Amerikas Latviešu apvienība, šimbrīžam JG, tā teikt, stāv pati uz savām kājām.

Pagājušā gadsimta 90. gados Rozes Grāmatnīca bija vienīgā vieta, kur par mazāk nekā puscenu varēja iegādāties JG, bet nu jau pirms krietna laika grāmatnīca atteicās žurnālu pārdot, aizbildinādamās ar kaut kādiem mistiskiem, jaunpieņemtiem, varētu domāt, no padomjlaika pārņemtiem likumiem. Tā nu iznāk, ka žurnālu var nopirkt latviešu „grāmatu galdos” Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, bet ne Latvijā. Protams, JG Latvijā iespējams abonēt, kā norādīts uz aizmugures iekšējā vāka.

 

Rolfs Ekmanis