ES UGUNS LIESMA ESMU

Aspazija. Ragana. The Silver Veil. Interpretation by Astrida B. Stahnke. Rīgā: Rakstniecības, teātŗa un mūzikas izdevniecība Pils, 2003. 223 lpp.

Literatūras zinātniece, tulkotāja un dzejniece Astrida Barbina-Stānke daudz darījusi, lai iepazīstinātu angliski runātāju pasauli ar mūsu spilgtāko "vētras un dziņu" dzejnieci Aspaziju. Īpaši jāpiemin viņas grāmata Aspazija: Her Life and Her Drama (UPA, 1984), kas ietveŗ arī lugu Sidraba škidrauts un Zalkša līgava tulkojumus.

Tagad šiem veikumiem pievienojas apskatāmais izdevums, kuŗā, papildus divu lugu tulkojumiem, ievietoti it apjomīgi "priekšvārdi," "pēcvārdi" un zīmīgi fotouzņēmumi no abu lugu iestudējumiem.

Priekšvārdos Stānke pakavējas pie Aspazijas dzīves gaitām, izgaismo viņas attiecības un sadarbību ar Raini, kā arī noraksturo laikmetu un vidi, kuŗā noritējusi šo izcilo dzejnieku daiļrade. Pa laikam viņa pat cenšas dot ieskatu Latvijas vēsturē, kaut ne vienmēr precīzu. Piemēram, Zobenbrāļu ordenis pamazām pakļāva tikai Latviju un Igauniju, tātad ne visu to territoriju, ko tagad pazīstam kā Baltijas valstis (24. lpp). Un Kaupo bija lībiešu lielkungs, nevis "latviešu karalis" (turpat). Savā apcerē autore pieskaŗas latviešu folklorai un, pati būdama dzejniece, it krāsaini notēlo to Latvijas ainavu - mežus un purvus, klintis un alas, pilis un pilsdrupas utt. - kas, iespējams, rosinājuši Aspazijas radošo fantaziju. Nenoliedzami interesantais stāstījums tomēr brīžiem izplūst, jo viela ir tik plaša.

Jāslavē Aspazijas darbu iejūtīgā analīze. Īpaši tuvas Stānkei ir Aspazijas lugu varones - neparastas sievietes, kuŗas ar savu gara spēku paceļas pāri ikdienai, savai apkārtnei un sabiedrības prasībām. Nerimtīgi tiecoties pēc PATIESĪBAS, viņas maina gan savus, gan savu līdzgaitnieku likteņus, kaut reizēm, kā aprāda Stānke, nav īsti skaidrs, vai šī maiņa izrādīsies teicama vai peļama. - Es uguns liesma esmu, / Es esmu austošs rīts, dzejo Aspazija; un turpat tālāk: Es vētras zvanis esmu / un zvanu negaisu. Šīs rindas pamatos raksturo vai visas Aspazijas lugu varones. Uguns un vētra posta, bet - no pelniem un gruvešiem dažkārt paceļas labāka nākotne...

Pēcvārdos Stānke raksta par problēmām, kas jārisina katram tulkotājam, īpaši, ja izraudzīts dzejas darbs un ja abas valodas nav radniecīgas. Viņa skaidro latviešu valodas sarežģīto gramatiku ar locījumiem, galotņu maiņām un tamlīdzīgi, kā arī norāda uz dažām valodas īpatnībām, piemēram, prievārdiem un lietvārdu pamazināmām formām. Šīs valodu atšķirības, protams, sarežģī tulkotāja darbu un ietekmē viņa izteiksmi. Tādēļ Stānke izvēlējusies nodēvēt savu tulkojumu par "interpretāciju."

Kā piemēru var minēt Gunas tekstu lugas Sidraba šķidrauts noslēgumā:

Tad nāves biedri, - nāc, lai tevi skauju,
Un dzelmē krītot, tevi līdzi rauju!

Stānkes brīvi tulkots:

Come then, come!
Let me embrace you once again and let us feel love's might
Before I pull you down into a deep dark night.

- Visumā, abu lugu "interpretācijas" ir jo poētiskas un, galvenais, atbilstošas Aspazijas domai un garam.

Paliek gan jautājums par tulkoto darbu izvēli. Kādēļ izraudzīta Ragana, samērā vāja, turklāt vēl nepabeigta luga? Vai tikai tādēļ, ka to saista ar Sidraba šķidrautu diezgan līdzīga tēma? Un kāpēc Sidraba šķidrauts, bet ne, teiksim Vaidelote? Nemaz neapšaubot lugas Sidraba šķidrauts ārkārtīgi lielo, polītisko nozīmi 1905. gada revolūcijas laikā, šodienas vērtējumā Vaidelote uzskatāma par mākslinieciski pārāku, paliekamāku darbu.

Mazliet arī mulsina grāmatas nosaukums. Kādēļ Ragana, bet ne The Witch, ja turpat blakus redzams angliskais tulkojums Sidraba šķidrautam? Labskanības dēļ, t.i., lai izvairītos no č, s un ķ skaņām? Mēģinājums ieintriģēt lasītāju?

Grāmatu bagātina 16 fotouzņēmumi no abu tulkoto lugu iestudējumiem, galvenokārt, Rīgas Jaunajā, Dailes un Nacionālajā teātrī, pagājušā gadsimta pirmajā ceturksnī. Jo izteiksmīgs ir pašas Stānkes attēls Gunas lomā uzvedumā Gunas profils, Rietummičigenas Universitātē (1985). Izdevumam arī pievienots izmantoto avotu saraksts un Stānkes īsa biogrāfija. Glītu grafisko ietērpu devusi Ligita Linmeiere.

Tavs spēks, tas arī mani stipru dara,
Es tava mantiniece gribu būt.
Kas mazs, tas augot iespēj liels vēl kļūt!

apliecina Gunai meitene Dzirkstīte, saņemot brīnumainā sidraba šķidrauta strēmeli. - Aspazijas dzejās kvēlo vārdu spēks un ir dzīvs vēl šodien. Labi, ka Astrida B. Stānke mums to atkal atgādina.

 

Rasma Birzgale

 

Rasma Birzgale-Vītola sakārto/rediģē rakstu krājumu Mārtiņa Zīverta pasaule (1974), apcer latviešu teātri Vitauta Sīmaņa rediģētajā grāmatā Latvia (1984) un trimdas periodikā. Dzīvo Bostonas apkaimē, ASV. [Skat. JG238 28. lpp.].