Jaunā Gaita nr. 24. novembris - decembris 1959

 

Trīs pilsētas satiekas Viktorijas latviešu jaunatnes dienu koncertā 1959. gada 12. septembrī Melburnā, Austrālijā: no kreisās, Jolanta Eglīte (Adelaide), Zane Volkova (Melburna), Maija Muižniece (Sidneja) — visas pianistes.

 

ALJA-s Publiskās Informācijas Nozare savā Brīvības Talciniekā nemitīgi aicina latviešus izmantot pretkomūnistiskajai cīņai vietējo laikrakstu lasītāju vēstuļu nodaļas. Bet kā rakstīt vēstules, kas lasītājus ietekmē un kas paliek atmiņā? Kripatprāt klasisks piemērs ir jaunieša Viktora Pūpola vēstule populārā nedēļas žurnāla „Time” 5. oktobra numurā: „Lai samazinātu saspīlējumu starp likuma sargiem un mazgadīgajiem noziedzniekiem Ņujorkas pilsētā, ieteicu prezidentam Eizenhaueram ieaicināt dažus no barvežiem apceļot mūsu valsti. Parādīsim viņiem mūsu kukurūzas laukus, Levittaunu Pensilvānijā, kongresa sesiju. Parādīsim viņiem, ka šī valsts ir pārāk spēcīga, lai paciestu nelikumības. Mēs taču arī biedru Kruščevu apgrūtinām ar faktiem, kaut arī viņa uzskati jau sen nostiprinājušies.”

 

Sērskābe. Šis vārds atrodams uz „Journal of Chemical Education” 1959. gada oktobra numura vāka, ko rotā formula H₂SO₄ un šīs vielas nosaukumi 18 valodās. Šai žurnālā gaŗākā rakstā minēts, ka latviešu ķīmijas raksti 1958. gada Ķīmijas Abstraktos reprezentēti biežuma ziņā 9. vietā aiz ungāru, ķīniešu, serbu-kroātu, portugāļu, holandiešu, skandināvu, somu un grieķu no mazāk lietotām valodām, bet deviņpadsmitajā vietā vispār. Jāpiezīmē gan, ka latviešu ķīmiķu darbi bieži publicēti krievu valodā.

 

Latviešu Studentu Centrālās Savienības 14. prezidija pirmajā apkārtrakstā priekšsēdis Jānis Blūmentāls iedala LSCS darbu un pienākumus 4 pamatgrupās:

1. „LSCS jāpārstāv visi latviešu studenti starptautiskās studentu organizācijās.”
2. „LSCS ir jāapzina visi latviešu studenti.”
3. „LSCS ir jāturpina sava Stipendiju Fonda darbība.”
4. „LSCS ir arī jāorganizē sava iekšējā dzīve.”

Par pirmo raksta ārlietu vicepriekšsēdis Guntis Plēsums, uzsveŗt, ka „vissvarīgākais LSCS uzdevums ir veidot savu darbību uz ārpusi, respektīvi vērst visas pasaules, sevišķi studentu uzmanību uz latviešu tautas un tās studējošās jaunatnes traģēdiju un šīs traģēdijas vienīgo cēloni — komūnismu.”

Raksta autors min šādas iespējas darbam:

— Turpināt pārstāvju sūtīšanu uz Starptautiskās Nacionālo Studentu Apvienību Konferences kongresiem, kur LSCS izcīnītas novērotājas tiesības.

— Izmantot iespējas sūtīt pārstāvjus uz nacionālajiem studentu kongresiem dažādās zemēs.

— Piedalīties vietējā studentu un vispārējā polītiskajā dzīvē, informējot, izsakot savas domas, veidojot savas sabiedrības polītisko seju.

— Uzturēt sakarus ar Āzijas un Afrikas studentiem, kuŗu nācijas sāk iegūt arvien lielāku nozīmi starptautiskajā dzīvē un polītikā.

— Iespiest informatīvus materiālus vairākās valodās (angļu, spāņu, franču, vācu).

Iekšlietu vicepriekšsēde Mirdza Eglīte raksta: „LSCS iekšējai darbībai jāizpaužas īpaši divos virzienos: organizēt pasākumus visas organizācijas vai arī zināmu apgabalu mērogā un, otrkārt, palīdzēt atsevišķām kopām to darbības veidošanā.” Plāni:

— Līdztekus kongresiem rīkot plašākus sarīkojumus ar „referātiem, dejām un eventuāli pat izstādēm.”

— Organizēt atbalstu studentu kopām: palīdzēt sagādāt referentus, palīdzēt organizēt viesošanos un piesūtīt informāciju par studentu dzīvi citur.”

 

Pajas Latviešu Jaunatnes Apgādā „Ceļinieks” iegādājušies: Latviešu Apvienības Austrālijā Kultūras Fonds ( 2 veicinātāja biedra pajas par 26:15:- Austr. mārciņām), tāpat Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā.

 

Brisbenas jaunatne noskumusi un nikna. Raksta „Gada beigās Austrālijā” (JG 20) autors, melburnietis, saņēmis no brisbeniešiem pāris spēcīgus pārmetumus par to, ka viņš rakstā tik daudz cildinājis 8. kultūras dienu dalībniekus no Adelaides, bet tik maz pašu māju bērnus — brisbeniešus. „Var jau būt, ka karstais klimats šeit liek brisbeniešu asinīm vārīties ātrāk kā citur, bet tās vēl ir karstas,” raksta Dace Vīksne. Lai ļautu brisbeniešu asinīm atgūt normālo temperatūru, Kripatas minēs kaut vienu pašu brisbenieti, kas 8. kultūras dienu laikā darbojās ne mazāk kā daži tālie viesi no Adelaides. Tā ir Gunta Rudzīte, kas aktīvi piedalījās piecos KD notikumos: kopkoŗu, jaunatnes un Jāzepa Vītola piemiņas koncertā, jauniešu vakarā ar deklamāciju un klavieŗu pavadījumu, bet izstādē ar savu rokdarbu. Tā!

 

Jēkabs Ķiploks ir vienīgais ELJA biedrs, kas piedalījes visos līdz šim sarīkotajos jaunatnes kongresos Eiropā, daudzās lokālās jaunatnes dienās un visu šo laiku bijis aktīvs darbinieks ELJA. Atzīmēdama viņa darba sarakstā arī 6. ELJA kongresu, J.G. redakcija izsaka savu atzinību par uzticību un sekmīgo darbību.

 

Mičiganas gubernators G. Mennens Viljamss, dažkārt saukts par „Ziepaini” („Soapy”) — jo viņš nāk no kosmētikas piederumu ražotāju Mennenu ģimenes), ir viens no iespējamiem kandidātiem ASV prezidenta amatam. Šai sakarā interesanti uzzināt viņa uzskatus par apspiesto tautu jautājumu. Pēc uzrunas ALJA-s kongresā gubernators Kripatām paskaidroja, ka pašreizējā situācijā neredzot iespēju atbrīvot apspiestās tautas ar kaŗa palīdzību. Atomkarš būtu pārāk bīstams visiem, arī apspiestajiem. Bet Viljamss uzskata, ka esot jāveltī daudz lielāka uzmanība apspiesto tautu pretestības veicināšanai un atbalstīšanai, komūnisma iekšējai sagraušanai. Ko gubernators būtu darījis, ja būtu bijis prezidents Ungārijas sacelšanās laikā? „Nedomāju, ka būtu bijis pareizi sūtīt Ungārijā ASV armiju, bet mums vajadzēja nekavējoties palīdzēt ar ieroču sūtījumiem.”

 

Starptautiskā Bēgļu Gada ietvaros notiek vairāki sarīkojumi Holandē, kuŗos holandiešus iepazīstina ar apspiesto tautu likteņiem Austrumeiropā, ar viņu kultūru un veikumiem, atrodoties brīvajā pasaulē. Latviešu intereses šajos sarīkojumos pārstāv Vilma Kalniņa, kas studē valodas Leidenes universitātē un ir JG pārstāve Holandē.

 

Nobeidzot ASV Latviešu Kultūras Semināra latviešu valodas nodaļas pirmo darba gadu, semināra vadītājs skolotājs Arturs Kaugars semināristiem raksta:

„Valodas mācības nodaļā pieteicās pavisam 139, vairumā studenti un vidusskolnieki. Pieteikšanās lapas rāda, ka lielai daļai latviskā izglītība beigusies ar 2, 3, augstākais 4 pamatskolas klasēm. Kas notiktu ar latviešu trimdas sabiedrību, kad par tās vadītājiem kļūtu šie, kuŗi vāji prot latviešu valodu, nepazīst latviešu kultūru, ne latvju tautas vēsturi? Nav šaubu, ka semināra darbība un latviešu trimdas sabiedrības dzīvības jautājums ciešā sakarā.

„Dižie pieteikšanās skaitļi rosināja optimismu. Laikraksts ‘Laiks’ 25. aprīļa ievadrakstā teica: ‘Liekas, atkal reiz pierādījies, ka mūsu jaunatne ir daudz veselīgāka nacionālā ziņā nekā to dažreiz apgalvo, un tā nebūt nevairās no nopietna darba nacionālās dzīves ziņas iegūšanā.’

„Loti skaisti. Ļoti optimistiski. Mēs nemirsim nekad!

„Diemžēl pagājušais gads pierādījis, ka tā nav, vismaz ar nevairīšanos no nopietna darba. Jo nevarētu taču būt, ka pieteikušies cerējuši, ka latviešu speciālisti nāks ar brīnummetodi, kā bez darba zināšanas iedot!

„Bēdīgie skaitļi šādi: atteikušies 12, septīto uzdevumu veikuši 14 (8. uzdevumu līdz novembra vidum tikai 4!), bet pārējie 113 ieslēgušies klusēšanā, vairums nekā nedarījuši, citi pēc dažu uzdevumu izpildīšanas, laikam domādami, ka ar pieteikšanos savu ‘nacionālo veselīgumu’ pietiekami pierādījuši. Pat atteikšanās paziņojumu nav uzrakstījuši, ļaujot semināra darbiniekiem šķiest laiku un līdzekļus.”

Semināra latviešu valodas nodaļu vada skolotāji Jānis Zariņš un Romāns Jansons Līdz ar semināra vadītāja pelnīti skarbajiem vārdiem izsūtīta desmitā darba lapa ar uzdevumu uzrakstīt sacerējumu: „Kā mums māca angļu un svešās valodas šejienes skolās un kā mēs tās mācāmies.” Cik izpildīs šo?

 

Pan-Amerikas spēlēs Čikāgā, 1959. g. augustā Kanādas krāsas volejbolā aizstāvēja divi latviešu jaunekļi no Hamiltonas, Ontario. Uzņēmumā no kreisās: Andrejs Richters un Modris Žulps.

 

Hamiltona izveidojusies par spēcīgu volejbola cietoksni un liekas, ka vīriešu volejbolā Hamiltonas „Spartai” nav pretinieku starp Ziemeļamerikas latviešu komandām. Niagaras draudzības kausu „spartieši” ieguvuši jau trešo gadu un ir Kanādas latviešu meistars.

 

7. septembŗa pēcpusdienā Čikāgas slavenajā „Hallhauzī” (Hull House) savus darbus lasīja Jaunās Gaitas autori Gunars Salinš, Linards Tauns, Jānis Krēsliņš, Valdis Krāslavietis un Valters Nollendorfs. Kaut arī šī bija pēdējā 3 dienu nedēļas nogale, kaut arī Mīlvokos un Grand Rapidos notika DV un ALJA-s sarīkojumi, kaut arī laiks bija sutīgs, ap pussimts atsaucīgu klausītāju klausījās un prasīja vēl. Uz viņiem noraudzījās jauno gleznotāju izstādes eksponāti.

Rakstnieku pēcpusdienu rīkoja Otto Krolla kultūras birojs, bet pēc tam Jāņa Stroda bohēmiski viesmīlīgajā gleznotāja dzīvoklī pulcējās gleznotāji, rakstnieki un mākslas cienītāji priekam un pārrunām.

 

Austrālijas latviešu jaunā paaudze ceļo. 23. novembrī uz ASV dodas fotogrāfs Jānis Zandmanis, kuŗa fotogrāfijas vairākkārt redzētas JG slejās. 30. decembrī pēc piedalīšanās Austrālijas latviešu 9. kultūras dienu lirikas vakarā uz to pašu pusi aizceļo jaunais dzejnieks Ivars Lindbergs (foto JG 18) ar kundzi. Studiju nolūkā no oktobŗa līdz decembŗa beigām ASV uzturas jaunais zinātnieks Juris Reinfelds (foto JG 20). JG saimniecības daļas un iespiešanas centrā Toronto dzīvo kādreizējā Melburnas latviešu sabiedriskā darbiniece Ārija Pilskalne (foto JG 7). Tagad viņa ir Ārija Švertfēgere un audzina meitu. Atliek tikai jautāt: kas tagad Austrālijā fotografēs un ko fotografēs JG vajadzībām?

 

ALJA-s vidienas apgabala kongresā 1959. gada 21. novembrī ievēlēta apgabala valde nākošajiem 3 gadiem:

Austris Klētnieks — priekšsēdis; Juta Grīnberga, Uldis Nollendorfs un Jānis Vilciņš — locekļi.
Austris Klētnieks, saskaņā ar jaunajiem ALJA-s statūtiem, kļūst tai pašā laikā par ALJA-s centrālās valdes vicepriekšsēdi.

Kongresu raksturoja īsums: 63 delegāti savu darbu veica 1 stundā un 50 minūtēs.

 

Voldemārs Avens                                         Plikņi

Ņujorkā dzīvo un glezno bars jaunu latviešu mākslinieku. Gan ne vienmēr Ņujorkā: gleznotāji kustīgi ļaudis — vai visi krustām šķērsām izceļojuši Eiropu, arī citus kontinentus. Kāds pat otu ar buŗu laivas stūri pamīšus izmainot, apzēģelējis apkārt vai visai Amerikai. Rolands Kaņeps, Tālivaldis Stubis, V. Dārznieks, Sigurds Vīdzirkste, Ausma Macate (pašlaik Austrijā), Jānis (pašlaik Romā) un Anna Annusi, Voldemārs Avens ir vārdi, kuŗus nākotnē vēl dzirdēsim. Daži no viņiem jau šodien diženi meistari, dažiem meistarība vēl rodama. Bet neviens no viņiem nav gaŗlaicīgs, statisks, konvencionāls mākslinieks. Rietumu pasaules mākslas tradīciju un laikmetīgu meklējumu pārpilnā šodiena tos allaž rosina, ja arī bieži liedz tiem savus meklējumus virzīt mērķtiecīgi. Var jau būt, ka tas nav arī vienmēr vajadzīgs, bet, apcerot neseno ņujorkieša Voldemāra Avena izstādi Sanfrancisko, Raimonds Staprāns, gleznotājs ar krietnu reputāciju rietumu piekrastē, Avenam pārmet vienojoša motīva trūkumu viņa mākslā. Pirms vārds Staprānam, daži dati par Avenu: Dzimis 1924. g., zīmējis un gleznojis jau Latvijā, studijas turpinājis Vācijā un Ņujorkā (Art Students League), vienlaicīgi studēdams architektūru Kolumbijas universitātē. Avenam bijušas patstāvīgas skates R. Kalniņa salonā Ņujorkā, tāpat izstādījies kopējās latviešu mākslu skatēs un Dunkanu salonos Ņujorkā un Parīzē. Bet nu Raimonda Staprāna novērtējums:

„Deitona un Mudītes Austriņas vadītais primitīvās un modernās mākslas salons ‘Trīstamba’ Sausalito, Kalifornijā ievadīja rudens sezonu ar ņujorkieša Voldemāra Avena gleznu izstādi — krāsainu, bet nevienādas kvalitātes gleznu klāstu, kuŗā vēl pagrūti saskatīt personīgu izteiksmes līdzekļu iezīmes. Gogēniska saliniece, Utrijo Parīze, Kokoškas osta un pāri visam Ruo ar melnu līniju apvilktās sejas un priekšmeti (maniere tik ļoti iecienīta mūsu trimdas glezniecībā) liecina par gleznotāja flirtu ar pazīstamiem stiliem un motīviem. Ir arī nenovēršamie puķu pušķi, kuŗu kūmās, šķiet, stāvējis Leo Svemps; kādā klusā dabā vēl pavīd Kadinska ēna.

Avenam vietām piemīt dinamisks pieliciens, un krāsu pasāžas reizēm veidotas ar poētisku izjūtu, taču koptoņa trūkuma dēļ šie smalkumi pazūd vispārējā raibumā. Grūtības rada arī gleznojumu sasiešana kompozicionālā vienībā — rezultātā nogriezti stūri un mechaniski aizgleznoti tukši laukumi. Skatītājam rodas iespaids, ka izstāde sakopota lielā steigā, nedomājot par kādu vienojošu motīvu.”

 

 

 

ALJA-s ASTOTAIS KONGRESS

 

Kongresa svinīgā atklāšana un darba sēdes notika Grand Rapidu Latviešu Biedrības namā. Ierodas pirmie delegāti un viesi un priecājas par zīmi, uz kuŗas lasāms: „KHRUSCHEW NOT WELCOME HERE”. Atklāšanas aktā zāle bija pārpildīta, un Mičiganas pavalsts gubernators Mennen’s G. Williams tik tikko izlauza ceļu uz runātāju estrādi. Sajūsminātie jaunieši pēc gubernatora runas, kas īpaši centrējās ap gaidāmo Kruščova apmeklējumu, vairākkārt prasīja „piedevas”. Nav brīnums, ka Mičiganas gubernators tiek minēts par iespējamo kandidātu 1964. g. prezidenta vēlēšanām.

Vēlākie nācēji stāvēja kājās . . .

... un tie, kam sāka spiest kurpes, kā Jutai no Kalamazū, tās vienkārši novilka.

Latvieši esot dziedātāju tauta un bez koncerta nepaliek. Kongresa koncertā uzstājās jaunie, skaļus aplausus izpelnās Vijas Stokmanes skaistais soprāns.

Vakarā, protams, balle. Un nevis kaut kāda, bet īsti formāla ar polonēzi. Pārdotas 500 biļetes, un visi priecīgi. Visu nakti deg pilsētas tēvu apsveikums Grand Rapidu centrā: Esiet sveicināta, latviešu jaunatne!

Nekad gan tik daudzi vienā laikā un vietā nav lasījuši „Amerikas Vēstnesi” kā 8. ALJA’s kongresa studiju komisijas telpās! Pēc pamatīgas iepazīšanās ar visiem šīs avīzes numuriem pieņēma atzinumu, ka izdevējam sveša žurnālisma ētika.

Veselā miesā esot vesels gars, saka mājinieki, pieveicot Toronto YMCA-s vienību basketbolā 60:30 un uzvarot Čikāgu futbolā 2:0. Uzņēmumā bumba netālu no Čikāgas sargātiem vārtiem.

Par visintriģējošāko 8. kongresa nodarbību neviens nešaubījās. Tās bija valdes priekšsēža vēlēšanas ar īsti „amerikānisku” vēlēšanu cīņu. Priekšsēža amatam kandidēja Uldis Nollendorfs un Juris Šlesers. Īsi pirms vēlēšanām abi 5 minūšu runā izskaidroja savu vēlēšanu platformu. Balsu skaitīšanas laikā JG fotogrāfs uzmeklēja abus kandidātus, lai noskaidrotu, kas abu platformās kopējs. Ievēlēja Juri Šleseri (uzņēmumā pa labi).