Jaunā Gaita nr. 241, jūnijs 2005

Viņsaulē aizgājušie: Polijas tautas patriots Karols Vojtila (Karol Wojtyla, 1920-2005), Romas pāvests Jānis Pāvils II, ne tikai katoļu, bet viņas pasaules garīga autoritāte, valstsvīrs šī vārda īstajā nozīmē, dziļas kultūras cilvēks ar izkoptu intelektu, dzejnieks, dramaturgs, garīgi filozofisku traktātu autors, kaismīgs cīnītājs par sociālu taisnību un jebkuŗa cilvēka cieņu (es runāju to cilvēku vārdā, kuŗiem nav balss), džungļu kapitālisma un materiālisma nosodītājs, viens no galvenajiem Maskavas patvaļīgās tirānijas iedragātājiem un tās sabrukuma veicinātājiem, kurš, īpaši pēdējos gados, pamatoti kritizē arī Vašingtonu - tās iestigšanu nepatiesību purvājā un neattaisnojamo Irākas invāziju. Viņa vēlējums Latvijas iedzīvotājiem vizītes laikā Aglonā (1993) - iespējami ātri atgūties no vairāk nekā pusgadsimtu ilgstošā, sāpju pilnā, cilvēciski, politiski un sociāli postošā pārbaudījuma.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas dibinātājs un ilggadējs vadītājs, filoloģijas doktors (1992) Aleksejs Apīnis (19262004), mūsu grāmatniecības izcilākais vēsturnieks. Viņa milzīgā un ar lielu rūpību apstrādātā zinātniskā veikuma virsotnē: Latviešu grāmatniecība (1977), Neprasot atļauju (1987), Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gs. vidum (1991). Bez sastādītajām un zinātniski rediģētajām grāmatām un monogrāfijām, publicējis vairāk nekā 200 rakstu bibliotēku zinātnē, grāmatniecības un latviešu literatūras vēsturē. ... Prozaiķis Arvis Grods (īst. v. Elmārs Starpins), deviņu grāmatu autors, nodibina izdevniecību „Atauga", kas, citu vidū, laiž klajā daudzus padomju varas izsūtīto darbus.

Literatūras vēsturniece un teorētiķē Saulcerīte Viese (1932-2004) savās daudzajās publikācijās īpaši spilgti izgaismo Raini un Aspaziju, kuŗai arī veltīta viņas pēdējā grāmata Mūžīgie spārni. Par Saulcerīti tuvākā nākotnē ievietosim Ildzes Krontas un Astridas Stahnkes apceres.

Eduards Freimanis (1921-2005) - jau studēdams filozofiju un pedagoģiju 40. gadu otrā pusē (Baltijas Univ. Pinnebergā Vācijā, un Albertas Univ., Kanadā), sāk nodoties rakstīšanai. Kopā klajā laistas vismaz 34 grāmatas - romāni, stāstu un noveļu krājumi, dzejoļu grāmatas, lugas jaunatnei, vēstuļu, recenziju, apceru kopojums, arī novele dzejā. „Autora izdevums" - tā vēsta daudzu grāmatu titullapas. Īsproza un dzejoļi publicēti un viņa darbi recenzēti JG.

Igauņu lingvists Alo Rauns (1905-2004) un folklorists Felikss Oinas (1911-2004) - abi dzimuši Tartu, kur uzsāk izglītības gaitas, abi atstāj Igauniju pirms krievu otrreizējās okupācijas (1944), abi no sabiedroto okupētās Vācijas nokļūst ASV (1949), abi kļūst par somu-ugristiem, abi pag. gs. 50. gadu sākumā pieņemti darbā par mācībspēkiem Indianas Universitātē (Indiana U.), kur ar laiku paaugstināti par „pilniem" profesoriem, abi vienā gadā beidz savas mūža dienas universitātes pilsētiņā Blūmingtonā (Bloomington).

Alžīrijā dzimušais franču filozofs Žaks (Jacques) Derridā (1930-2004), literatūrpētnieks, kultūrologs, plašsaziņas līdzekļu autoritāte, viens no Parīzes skolas (Ecole de Paris) intelektuāļiem, dekonstruktīvisma metodes aizsācējs (jebkuŗam tekstam piemīt neskaitāmu leģitīmu interpretāciju iespējamība), autors [kopā ar Hābermāsu (Jurgen Habermas)] uzsaukumam The Rebirth of Europe (Eiropas atdzimšana).

Amerikāņu drāmaturgs Arturs (Arthur) Millers (1915-2005), kuŗa lugas visai plaši izrādītas arī uz Latvijas skatuvēm, piem., Visi mani dēli (All My Sons, publ. 1947), Pēc grēkā krišanas (After the Fall, 1964), Tas notika Višī (lncident at Vichy, 1964), Cena (The Price,1968) un, protams, visslavenākā - Komivojažiera nāve, arī ar nosaukumu Ceļojošā komija nāve (Death of a Salesman, 1949) - par „amerikāņu sapņa" noiešanu šķērsām.

Fotogrāfs-portretists Ričards (Richard) Avedons (1923-2004), kuŗš iemūžinājis veselu rindu rakstnieku (Bertrand Russell, Samuel Beckett, Isak Dinesen; Dorothy Parker, Arthur Miller, James Baldwin, Allen Ginsburg, Jean Genet u.c.) un citu slavenību (Dwight Eisenhower, Linus Pauling, Marilyn Monroe, Janis Joplin, Lara Fabian, Coco Chanel, Vindzoras hercogu un hercogieni - Duke and Duchess of Windsor u.d.c.)

Sūzena Zontāga (Susan Sontag, 1933-2004) - saukta par komētu, kas parādās tikai reizi simts gados, par amerikāņu intelektuālu ikonu, par estētiskuma priesterieni - savās daudzajās grāmatās, esejās un rakstos, arī filmu iestudējumos, pastāvīgi pievēršas vizuālajām mākslām, mūzikai, avangarda teātrim un filmām, arī architektūrai, fotogrāfijai un pat ēdieniem, un cauri visam vienmēr vijas sociālās taisnības un cilvēka dzīvības tēma. Nekādu jēgu viņa nesaredz kaŗam Vjetnamā, ko vēlāk burtiski ar asarām acīs nākas atzīt arī pašiem ASV politiķiem, piem., ASV aizsardzības ministram Maknamaram (Robert McNamara). Komunisms ir tas pats kas fašisms - viņa deklarē 1982. gadā, poļu Solidarnošč kustības laikā. Kristalliski asi ir viņas spriedumi attiecībā pret „mūsdienu barbarismu", kur viņa iekļauj arī nemorālo, neokonu (neoconservatives) ideologu iespaidā nonākušo ASV ārpolitiku (īpaši kopš 9/11), arī pret „suns ēd suni" iekšpolitisko valsts struktūru, pārspīlēto patērētājkultūru un pret politiķu viltīgajiem paņēmieniem visumā tumšo un neinformēto ASV masu manipulēšanā, kas jo spilgti izpaužas mūsdienās. Vēl dažus mēnešus pirms nāves rakstā „Regarding the Torture of Others" (The New York Times Magazine, 2004.23.V) viņa raida asus, ar ironiju piesātinātus vārdus pret amerikāņu invāziju Irakā, vardarbību un spīdzināšanu Abū Graibas cietumā u.c. (re)

Sūzena Sontāga (Susan Sontag) (1933-2005)

Gadu mijā iznāk JG līdzstrādnieces Ritas Laimas Bērziņas sastādītā un angļu valodā atdzejotā, traģiskā nāvē mirušā Jāņa Baltvilka (skat. JG 2004, 236:15-25) divvalodu dzejoļu izlase The Skylark Will Come: Poems, 1990-2002 (Nobleboro: Blackberry Books, 2004. 106 lpp.) ar Bērziņas pašas ietilpīgu ievadu un Andŗa Eglīša (skat. JG 2005, 240:46-47) fotouzņēmumiem. Šo vērtīgo izdevumu, ko tuvākā nākotnē aplūkosim sīkāk JG nodaļā „Grāmatas", var iegādāties, nosūtot Blackberry Books (617 E. Neck Rd., Nobleboro, Maine 04555 USA) samaksu ($13,95 + $2,00 pasta izdevumiem), arī sazinoties ar atdzejotāju (ritalaima@hotmail.com) vai arī pasūtinot tīmeklī - www.amazon.com

1960. g. pie auto katastrofā mirušā Albera Kamī (Albert Camus) portfelī atrasts nepabeigta autobiogrāfiska darba uzmetums rokrakstā. 34 gadus vēlāk tas iznāk grāmatā, meitas Katrīnas sakārtots, atšifrēts, izskaidrots. Tās latviskotais variants: Pirmais cilvēks (Rīgā: Jāņa Rozes apgāds, 2004. 256 lpp.). Balzaka, Stendala, Moriaka, Simonas de Bovuāras u.c. franču rakstnieku izcilā tulkotāja Skaidrīte Jaunarāja (1934-2004) diemžēl nepiedzīvo šī sava tulkojuma iznākšanu.

20. gadsimta kultūra Eiropā (Rīgā: Zvaigzne ABC, 2004. 455 lpp.), kas ir noslēgums Andŗa Rubeņa grāmatu sērijai par Eiropas kultūras vēsturi no Antīkās Grieķijas laikiem līdz mūsdienām, sastāv no trim daļām - 1) starpkaru posms, 2) aukstais kaŗš un PSRS sabrukums un 3) mūsdienas un nākotnes pasaules globālās problēmas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs, daudzus gadus LZA viceprezidents un pēcāk prezidents, Dr. Stradiņš, saukts par „staigājošo enciklopēdiju", ir pirmais Latvijas zinātnieks, kuŗš ticis pie otrā bibliogrāfijas sējuma, LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš. Bibliogrāfija 11 (Rīgā: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2004. 464 lpp.) -- ar 4 436 indeksiem, no grāmatām un zinātniskām publikācijām līdz grāmatu priekš- vai pēcvārdiem un personāliju rakstiem, no kuŗiem ne viens vien publicēts svešvalodās.

Rīga ūdenī / Riga im Wasser (Rīgā: Tapals, 2004, sastād. Gundega Zēhauza) pārstāvēti 13 mūsu dzejnieki latviešu un vācu valodā (atdzejotāja Urzula Vēlica).

Imanta Ziedoņa četrvalodu (latviešu, vācu, angļu, krievu) izlasei Zvaigznes uz ceļiem (Rīgā: Jumava, 2005) Andras Konstes izraudzītajos dzejojos satverti dzīves mirkļi un pagrozīti tā, lai tie iemirdzētos (Inta Čaklā ievadesejā)

Konste kopā ar gleznotāju Anitu Jansoni-Zirnīti izdod dzejnieka Pēteŗa Zirnīša piemiņas krājumu Dzejnieka laiks tēlos un attēlos (Rīgā: Nordik, 2005). ... Iznācis Jāņa Petera darbu sakopojums Dzeja (Rīgā: Atēna, 2005), arī lirikas krājums Vīna dvēsele (Rīgā: Jumava, 2005).

Pēteŗa Liepiņa Dzimtenē - draugu pulkā (Rēzeknē: Latgales Kultūras centrs, 2004) - par dzīvi Vidzemes lauku sētā pirms II Pasaules kara - ir autora atmiņu 1. grāmata. Galvenie temati nākošajām divām (kam arī pamatā būšot dienasgrāmatas pieraksti): 1) kauju ugunīs II Pasaules kaŗa laikā un 2) krievu okupācijā ar gūsta laiku un pēcāk „lēģeru elli".

Pārpublicētas Krišjāņa Barona Atmiņas (Rīgā: Jumava, 2005), kas pirmoreiz iznāk 1924. g., Dainu tēva vedeklas Līnas Baronas sakārtotas. Vairāki jauni pielikumi un Andŗa Ērgļa pēcvārds.

Populārās grāmatas Rainis un viņa brāļi (1999) autors, Latvijas krievu rakstnieks Roalds Dobrovenskis laiž klajā romānu-chroniku Magnus, dāņu princis (Rīgā: Jumava, 2005), kas daļēji sasaucas ar viņa dzimtas senu vēsturi.

Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla kopīgi rakstītajā romānā Sveiks, jautrais Rodžer! (Rīgā: Zvaigzne ABC, 2005) pievēršas Kurzemes hercogistei 18.gs. 20. gadu vidū.

Lai skolēniem nebūtu jāmeklē „senīlā padomju mērcē" (Arno Jundze) pasniegtā informācija „LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka" (1975) un Galvenās enciklopēdiju redakcijas galvenā redaktora (1981-1988) Pētera Jērāna Latvijas Padomju enciklopēdijas zaļganajos 10 sējumos (12 grāmatās), klajā laista viensējuma Lielā Latvijas enciklopēdija (Rīgā: Zvaigzne ABC, 2005. 408 lpp.).

14 gadus Gulaga gūsteknis (1944-1958), Latvijas krievu folklorists un pedagogs Ivans Fridrihs (1902-1975), jau pirms kara publicē Austrumlatvijā savāktu krievu folkloras materiālu sējumu. Šogad klajā laista 2. grāmata Častuškas (Rīgā: Latvijas krievu kultūras biedrība, sastād. Juris Abizovs), kas ir epigrammām tuvas, parasti no četrām rindām sastāvošas, samērā nesenas krievu tautasdziesmas, tādas kā: Ļeņins jāj uz cūkas, l Trockis jāj uz suņa. l Latvieši duraki, l Domāja kazaki. (re)

„Eraksti" ir pirmā elektroniskā izdevniecība (www.eraksti.lv) Latvijā, ko izveidojis rakstnieks Ainārs Zelčs (skat. JG 2002,229:63-64) un kur par pieņemamām cenām (no 35 līdz 60 santīmiem par grāmatu) var iegādāties elektroniskās grāmatas, piem., Ingas Ābeles tekstu izlasi, Pētera Brūveŗa dzejdarbus, Jāņa Steika savdabīgās vārsmas, Viestura Kairiša scenāriju filmai Lietus blūzs u.c. Lasāmi ir arī bezmaksas materiāli, ieskaitot atsevišķus rakstus no katra JG nr.

2005.8.III atklātībā parādās Studentu literārā žurnāla Vārti 6. nr. (red. Andis Lipsbergs). Katrs ar vienu vārsmu reprezentējas Andra Manfelde, Haralds Matulis un kikōne, bet ar vairākām - Meldra Gailāne, Agnese Priede, Linda Vismine, Jānis Zanders. Prozas darbu autori: Santa Avišāne, Santa Biezā, Laura Brokāne, Evija Libaže, Raimonds Kaže, Juris Šķudītis, Jānis Šterns. Feministes, Holberga Prēmijas (2004) laureātes, profesores Jūlijas Kristevas (dz. 1941 Bulgārijā, kopš 1965 dzīvo Francijā) darba fragmentus no franču valodas tulkojis Jens Zvirgzdgrauds. Rimands Ceplis (skat JG 239:60-62) recenzē Zigmunda Skujiņa Buršana un tinte. (re)
 

Neatkarīgās Rīta Avīzes paspārnē līdz šim iznākošā kultūrai veltītā nedēļas avīze Forums, sākot ar šo gadu, kļūst patstāvīga ar nosaukumu Kultūras Forums. Vienā no Latvijā populārākajiem tīmekļa portāliem TVnet (www.tvnet.lv -- tā apmeklētāju skaits ik dienu esot vairāk nekā 20 000) - atrodamas īsas anotācijas par tekošo KF numuru (iznāk piektdienās). Par samaksu laikrakstu var arī lasīt, izdrukāt vai lejuplādēt.

Internetā atrodams konspektīvs Latvijas preses atstāsts vācu valodā Newsletter Wochenschau - www.lettische-presseschau.de.

Ņujorkā (2005.I) prestižās Džuliarda skolas gadskārtējā, nedēļu ilgstošā festivālā Focus - tā tēma šogad ir Važas saraujot: Padomju avangards 19661991 - atskaņo bijušās padomju impērijas stagnācijas un bezsaules norieta laika komponistu darbus, arī baltiešu - igauņa Arvo Perta, lietuvieša Osvalda Balakauska un mūsu pašu Pēteŗa Vaska („Mūzika mirušajam draugam", 1982) - New Juilliard Ensemble izpildījumā. Viena no ansambļa vadītāja Saksa (Joell Sakss) interesēm ir skaņdarbi, kas radušies bijušās PSRS nekrievu reģionos. (re)

2005. gada februārī un martā dzejnieks Juris Kronbergs (skat. JG 2004, 238:16-18; 239:2-7) viesojas ASV (Sanfrancisko, Ņujorkā, Vašingtonā, Kalamazū) un Kanadā (Toronto). Kamēr klausītājus Stanfordas Universitātē, Kalifornijā, viņš apgaismo ar diviem referātiem - „On Bilingualism in Poetry" (Par divvalodību dzejā) un „Latvian Literature After the Soviet Union" (latviešu literatūra pēc Padomju Savienības), - Toronto, liekas, sit pušu visas pārējās vietas ar veseliem četriem sarīkojumiem: 1) dzeju vakars latviešu skolas Valodiņa izkārtojumā, 2) Dzeja un dziesma (kopā ar Lindu Kronbergu) latviešu centrā, 3) angļu valodā lekcija Toronto Universitātē un 4) literārs vakars „Writing of the Baltic Borderlands" (Baltijas robežzemju rakstniecība), kur ar darbiem piedalās arī Juri Talvets no Tartu Universitātes un Kanadā dzimušie mācību spēki Antanas Sileika un Kārlis (Karl) Jirgens. Diemžēl šie četri sarīkojumi nekur netiek izziņoti vienkopus. (al)

2005.4. - 6.II leģendārajam „Elles ķēķim" veltītajā literārā sanāksmē Annabergā pie Bonnas piedalās Juris Rozītis („Pirmo trimdas gadu atspoguļojums trimdas romānos"), Rimands Ceplis („Kāpēc Latvijā nelasa Gunta Zariņa romānus?"), Austris Grasis („Ko vārīja Elles ķēķī?"), Kārlis Vērdiņš („Zivju kliedzieni, slieku smiekli: Elles ķēķa dzeja"), Andrejs Urdze („Lauki nolaižas pilsētā: Linarda Tauna dzeja"), Austris Grasis („Kad saulīte vakarā atsēstas krēslā, tad ir krēsla: Gunars Saliņš un Jānis Krēsliņš"), Roberts Mūks („Cilvēku un Dieva meklētājs"), Laima Urdze („Baibas Bičoles fenomēns").

Sērijā „Vajadzīga grāmata" nesen klajā laists Elles ķēkis [Rīgā: Zvaigzne ABC (grāmatas veidotājiem piemirsies iespiest publicēšanas gadu) 180 lpp.] ar Linarda Tauna, Gunara Saliņa, Jāņa Krēsliņa, Roberta Mūka, Baibas Bičoles, Ritas Gāles, Ainas Kraujietes un Mudītes Austriņas dzejoļiem, Ritas Liepas „Nekrologu dzejnieka istabai" un sakārtotājas Maijas Kalniņas ievadu, kam pamatā fragmenti no trimdas periodikas, arī, protams, JG. Grāmatas aizmugures vāku rotā JG līdzstrādnieka, mākslinieka Ilmāra Rumpētera zīmēti „ķēķinieku" portreti. (re)

Latvijas Vēsturnieku komisija, kas darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē, atgādina, ka krievu un vācu okupācijas gados Latvija kopumā zaudējusi ap 700 000 iedzīvotāju jeb 1/3 dalu no visu pilsoņu kopskaita. Šo datu sīkāks sadalījums atrodams minētās komisijas rakstos, arī grāmatās Okupācijas varu politika Latvijā, 1939-1991 (1999) un Latvijas vēsture: 20. gadsimts (2005).

Nujorkā bāzētā Žurnālistu aizsardzības komiteja savā situācijas analīzē par brīvo presi bijušajās PSRS 15 republikās vēstī, ka neatkarīgi masu mediji ir tikai Baltijas valstīs (The New York Times, 2004.1.XII) Vadoties pēc Wealth of Nations Triangle ikgadējā indeksa, pasaules attīstības valstu nacionālās labklājības novērtējumā Latvija ierindojusies 10. vietā. 1. vieta ar aptuveni 2 000 punktiem piešķirta Slovēnijai, kam seko Izraēla, Dienvidkoreja, Cechija, Taivana, Igaunija, Ungārija, Slovākija, Lietuva, Latvija (ar 1 705 punktiem).

No TNS Baltijas Datu nama aptaujas uzzinām, ka 61 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem vispozitīvākais iespaids ir par Vāciju un vāciešiem, bet 50% par Itāliju un Japānu. Par ASV un Krievijas Federāciju apm. 30% izsakās pozitīvi, 25% - negatīvi, pārējiem atturoties.

Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat informē, ka kopējais nodokļu slogs Latvi jā 2003. g. veidojis 29,1 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir otrs zemākais rādītājs (pirms Lietuvas ar 28,7%) starp visām 25 ES valstīm. Visaugstākie nodokļi ir Zviedrijā (51,4%), kam seko Dānija (49,8), Beļģija (48,1), Francija (45,7), Somija (45,1). Vidējais nodokļu rādītājs ES valstīs ir 41,5% no IKP.   

Mūsu līdzstrādnieks Jānis Krēsliņš senjors sakopojis latviešu īpatsvaru 1935. g. tautas skaitīšanā (ar šodienas datiem iekavās): Rīgā 63% (42%) [1935. g. 9% ir krievu, 10% -- vāciešu, 11% -žīdu], Daugavpilī 33,6 (17), Jūrmalā 86,6 (49,9), Liepājā 68 (50,9), Rēzeknē 44 (43,3), Ventspilī 83,5 (53,3).

Jaunākais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) pētījums liecina, ka no 104 pasaules valstīm informācijas un sakaru izmantošanas jomā Igaunija ierindojas 25. vietā, Lietuva - 43, bet Latvija - 56. Pirmajā vietā - Singapūra, kam seko Islande, Somija, Dānija, ASV un Zviedrija (re)

Kurta Fridrihsona padomju lēģerī darināta Studija.

Pērngada beigās Francijas Kultūras centrā, Rīgā, notiek t.d. Franču grupai veltīta izstāde. Par tās turpinājumu var uzlūkot šā gada februāra sākumā Okupācijas muzejā atklāto izstādi Mākslinieks Kurts Fridrihsons un Franču grupa, kur ietverti galvenokārt Fridrihsona (1911-1991) Sibīrijas izsūtījumā gleznoti akvareli, arī tur rakstītas vēstules un piezīmes. Arī vizuālo mākslu žurnāla Studija decembŗajanvāŗa numurā, kuŗa galvenā tēma ir „Francijas kultūra Latvijas ceļos", skaistās grāmatas Pieskārieni: Kurts Fridrihsons (Rīgā: Jumava, 1998) autore Gundega Repše ievietojusi rakstu „'Franču grupa' un mākslinieks Kurts Fridrihsons", kur viņš parādās kā padomju lēģera jeb koncentrācijas nometnes gūsteknis. Reproducēti vairāki Gulagā skicēti zīmējumi. Kā raksta Repše, jēdziens „Franču grupa" neatbilstot tā jēgai, jo nekādas organizētas grupas politiskā nozīmē neesot bijis. Tas ir čekas dots apzīmējums draudzīgam, samērā plašam domubiedru lokam ar pastāvīgu kodolu, kuŗus 20. gs. 40.gadu beigās vienoja mīlestība uz Franciju un franču kultūru (..) Fridrihsons bija šo domubiedru iedvesmotājs, arī iniciators. Pulcēšanās forma - atvērtās durvis privātā dzīvoklī tieši un gandrīz protokoliski atgādināja slavenos franču salonus (..) Uzstāšanās, vienmēr kāds referāts vai apcere par kādu kultūras garu, sarunas, strīdi, viegla savi esība. A/bērs Kamī (viņa filosofijā, šķiet, iemīlējušies un no viņa personības apreibuši bija vai visi, daži, to skaitā Fridrihsons, - uz mūžu), Gandijs, Mikelandželo, Vrubelis, Martins di Gārs, Sartrs, Ekziperī, Tolstojs, neskaitāmi citi. Taču dzelzs aizkaram un čekai bīstamākais izrādījās Andrē Žids, ko Fridrihsons bija saticis Latvijas brīvvalsts laikā Francijā, un okupētajā Latvijā viņa nelegālais darbs Atgriešanās no Padomju Savienības [Retour de l'U.R.S.S., 1936]. Tajā izteiktā kritika par PSRS pastāvošo režīmu bija izšķiroša. (..) Protams, ka šos cilvēkus (Maiju Silmali, Elzu Stērsti, levu Lasi, Mirdzu Ersu, Skaidrīti Sirsoni, Mildu Grinfeldi, Alfrēdu Sausni, Eleonoru Sausni, Arnoldu Stubauu, Irīnu Stubauu, Gustavu Bērziņu, Miervaldi Ozoliņu u.c., to skaitā tikai reizumis ieklīdušos - Lilitu Bērziņu, Mirdzu Ķempi, Mirdzu Bendrupi, Voldemāru Sauleskalnu) vienoja nostalģija par brīvo pasauli, par kādreizējiem ceļojumiem, studijām un franču valodas tiltiem uz to kultūru, kuŗa, revolūcijas nedziestošā patosa sentimentalizēta, bija un palika simbols brīvībai.... (re)

Latvijas Rakstnieku savienības Gada balvas laureāti par pērngad izdotajām grāmatām: dzejā Jānis Rokpelnis (par dzejoļu krājumu Vārti), prozā Inga Ābele (Sniega laika piezīmes), drāmaturģijā Māra Zālīte (Zemes nodoklis), atdzejā Vizma Belševica (Atdzeja), bērnu literatūrā Jānis Jurkāns (Nirējs). Spilgtākā debijas grāmata - Ronalda Brieža dzejkrājums Asaru gāze. Speciāla balva Jānim Lejiņam par triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā 2. dalu un balva par mūža ieguldījumu kritiķei Intai Čaklajai un tulkotājam (no lietuviešu un austrumslāvu valodām) Talridam Rullim. (re)

Latvijas mākslas klasiķa Ludolfa Liberta (1895-1959) pag. gs. 30 gadu nogalē tapusī glezna La Madelaine, Paris pērngada decembrī Sotbija (Southby) izsolē Londonā pārdota par 6 000 mārciņām. Glezna tika piedāvāta kā viens no 19.gs. nogales un 20.gs. sākuma „krievu" mākslas paraugiem - kopā ar vairāk nekā 500 gleznām, zīmējumiem un lietišķās mākslas priekšmetiem. Izsolē piedāvāta, taču palika nepārdota, arī Jāņa Valtera glezna, kuŗā redzama Rīga panorāma. (ib)

Latviešu pianists Armands Ābols, kuŗš ir mācībspēks Čīles Universidad Austral mūzikas konservatorijā, 2004. g. izraudzīts Čīles klavieŗmūzikas antoloģijas sešu tvartu ierakstīšanai. Pianists dzimis un mūzikālo izglītību ieguvis Latvijā, absolvējis prof. Ilzes Graubiņas klavieŗu klasi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ābols kā jaunākais dalībnieks iegūst Grand Prix Marijas Kanalsas starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (1992), koncertē Eiropā, ASV, Kanadā un Dienvidamerikā, programmās iekļaujot arī latviešu komponistu, it īpaši Pēteŗa Vaska, Jāņa Mediņa un Tālivalža Ķeniņa) darbus. Ik pa laikam Armands ciemojas Latvijā pie mātes un koncertē Rīgā, Siguldā vai Liepājā. (bs)

Tava mūzika skan kosmiski, vismaz tā ir līdzīga mūsu priekšstatiem par kosmosu ilustrējošām skaņām. Vai šādu valodu tu lieto kā vispārinājumu esības jēgai, vai arī - tāds ir tavs priekšstats par nezināmo? - jautā Kultūras Foruma (2005,7) intervētāja leviņa Liepiņa jaunajam komponistam Ērikam Ešenvaldam, kuŗš uzrakstījis jau otro skaņdarbu korim Kamēr. Komponista atbilde: Tas ēteriskais, bezgalīgā telpa - tāda ir mana daba, manas intereses, lauciņš, kuŗā man patīk peldēt. Man patīk kultivēt šo emociju, bet pašlaik sevī saprotu, ka īsti nezinu, uz kuru pusi iet... Hmm! Viktors Eglītis droši vien izsauktos: Tumšzilā chaosā aizgrima saule l Pasaules vietā plūst ārpasaule /... Ak, cik tev grūti, ak cik tu bālgans! (re)

1920.11.I Rīgā, Krišjāņa Barona ielā Nr. 1, architekta Jāņa Baumaņa plānotajā ēkā tika oficiāli atklāta Latvijas Konservatorija - tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (rektors Juris Karlsons). Sakarā ar 85 gadu jubileju, sadarbībā ar a/s Hansabank, nodibināta gadskārtēja Goda balva jauniem mūziķiem par izciliem panākumiem mācībās un piedalīšanos starptautiskos koncertos. Pirmie saņēmēji vijolniece Darja Smirnova un saksofonists Oskars Petrauskis. (bs)

 

Ne tikai latviešu, arī krievu u.c. tautību jaunieši iemīļojuši „repeŗu" dziedoni Ozolu (īst. v. Ģirts Rozentāls), pat prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteikusies atzinīgi par viņa mūziku, īpaši par deportēto latviešu piemiņai veltīto dziesmu. Pag. g. decembrī viņš koncertē Losandželosā, arī turienes Latviešu namā. Vislielāko popularitāti guvis viņa trešais kompaktdisks Dūzis. Regulāri Ozols kopā ar dzejnieku Rihardu Bargo Latvijā vada īpašu raidījumu Valoda novados. (re)

Latviešu jaunieši pēc repera Ozola (piektais no kreisās) koncerta Losandželosā, 2004. gada decembrī.)

Stories from Russia - tā saucas Londonas Photographer's Gallery atklātā (2005.I) izstāde, kur ietilpst darbi no vācu koncepcuālistes Melanijas Mančo (Melanie Manchot) un Davida Kinga kolekcijām. No pēdējās īpašu interesi izraisa mākslinieka, fotogrāfa un dizainera Aleksandra Rodčenko (pag. gs. 30. gados Padomju Savienībā) darinātais albums Uzbekistānas 10 gadi (1935), kas divus gadus vēlāk tiek „aizliegts" kā „novecojis", jo krietna daļa no atainotajiem „valsts un partijas darbiniekiem" un „padomju varas orgānu izveidotājiem" tiek likvidēti, arī čekas priekšsēdētāja Feliksa Dzeržinska vietnieks Jēkabs Peterss (1886-1938). Albuma īpašniekiem valsts orgāni ar draudiem norāda „tautas ienaidnieku" sejas padarīt nesaredzamas. Attēlā redzams Petersa nobildējums pirms un pēc aizlieguma - Rodčenko pats savā autoreksemplārā, ko Kings atradis viņa Maskavas dzīvoklī, Peterss portretu ir pārklājis ar melnu tušu, pavisam nejauši izveidodams kaut ko līdzīgu Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko (Rothko) gleznai. (re)

Iespaidīga, līdz sīkākajai detaļai pārdomāta, konceptuāli dziļi un vērienīgi realizēta izstāde - ar šādu pamatojumu Gada Lielo balvu vizuālajā mākslā (2004) saņēma mākslinieks Ilmārs Blumbergs par personālizstādi Lūgšana par redzēšanu, kas pērnruden notika Oratorio di San Ludovico baznīcā, Venēcijā. Latvijas publikai ieskatu par izstādi sniedza Ilmāra Blumberga darbu ekspozīcija Rīgas Galerijā martā. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma mākslas zinātniece Tatjana Kačalova, bet skatītāja balvu - tēlnieks Igors Dobičins. (ib)

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis sveic laureātu Ilmāru Blumbergu.

Šā gada janvārī pirms 55 gadiem dzimušajam un 1991. g. janvārī krievu drošības spēku nošautajam kinooperatoram, režisoram un dzejniekam Andrim Slapiņam kinoteātŗa Rīga telpās kolēģi sarīko piemiņas vakaru ar viņa paša darinātu 50 fotouzņēmumu izstādi un dokumentālās filmas Dreamtime pirmizrādi. (re)

Andra Slapiņa fotodarbu izstādes atklāšanas brīdī.

Zinu, ka sabiedrība no jaunās valdības gaida brīnumu. Mēs šo brīnumu īstenosim, esmu par to pārliecināta (..) Pasaules valstu vidū Ukrainai jāiegūst cieņas pilna vieta, viņai tur jāmirdz kā dimantam - tā 44 g.v. „Oranžās revolūcijas" varone Jūlija Timošenko, ko 2005.4.II Ukrainas parlaments ar 373 balsīm (no 450) apstiprina par jaunievēlētā prezidenta Viktora Juščenko valdības premjerministri. (re)

Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko.

Juta Mencena (Mentzen) un Lidija Kuhareca (Kuharec), kuŗu uzskatā viņu uzvārdu latviskošana dokumentos u.c. „pārkāpj tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi", iesniedz sūdzību pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas to kvalificē par nepamatotu, jo „Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas tām piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē". (re)

Kādēļ, sakarā ar Rīgas Centrāltirgus 75. gadskārtu, tirgus valdes priekšsēdis Leonards Tenis lūdzis tieši rakstnieku Ēriku Hānbergu uzrakstīt grāmatu par tirgu. Tādēļ, ka tirgus rakstnieku savaldzinājis jau kopš bērnības, kad viņš braucis tēvam līdz ar ābolu vezumiem no pašu dārza rīdzinieku kārumam. Vēl šodien viņam patīkot stundām ilgi klaiņot pa tirgu. Grāmata būšot par visām interesantajām virszemes un pazemes tirgus būšanām kā dienā, tā naktī, jo daudziem taču nav ne mazākās jausmas, kas viss tur notiek. (bs)

SAMAZINĀS LATVIEŠU VALODAS RUNĀTĀJU SKAITS

Ik gadu latviešu valodas runātāju samazinās par 5 000 cilvēku jeb 3%, jo mirstība Latvijā pārsniedz dzimstību. Latviešu valoda ir dzimtā valoda apm. 1,5 miljoniem pasaules iedzīvotāju, bet vēl vismaz pusmiljons cilvēku runā latviešu valodā līdztekus savai dzimtai valodai. Latviešu valoda runātāju skaita ziņā ir apmēram 150. vietā starp pasaules 6 700 valodām. 2000. gada tautskaites dati liecina, ka latviešu valoda ir dzimtā valoda 58,2% Latvijas iedzīvotāju, tostarp 95,6% latviešu. No citu tautību pārstāvjiem latviešu valodu par dzimto visbiežāk min lietuvieši (42,5%), igauņi (39,2%) un vācieši (24,6%). Latviešu valodā iznāk vairāk nekā 200 laikrakstu ar kopējo metienu 100 miljonu eksemplāru gadā, 300 žurnālu un ik gadu iespiež aptuveni 2 500 nosaukuma grāmatu ar kopējo metienu vismaz 6 miljoni. Latviski raida pieci televīzijas kanāli un ap 20 raidstaciju.

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Anita Liepiņa, Biruta Sūrmane un Rolfs Ekmanis.

MĀRIS MELGALVS 1957 - 2005   Vai drauga draugs. Vai trauka trauks, bet visi sasistie ir vienlīdz nepielejami. Un ko tas palīdzēs, ja teiksim līdzībās, − bāls mēness vaigs pār visām mūsu sejām. Un smaržo vienīgi vēl tikai bērza tāss pār mūsu cienīgām un nerakstītām dzejām.    Māris Melgalvs, vairāku dzejgrāmatu autors, droši vien visdziļāk iespiedies ļaužu atmiņā ar saviem grupas Pērkons iedziesmotajiem dzejoļiem „protesta un represiju laikos.” Agrāk nepublicētais „Vai drauga draugs” ir no dzejoļu kopas, ko 2002.X Māris atsūtīja JG − skat. nr. 233 (2003):3-6.