Lilita Zaļkalne

1985 − BALTIJAS VALSTIS ATGRIEŽAS PASAULES KARTĒ

 

Šogad aprit 20 gadu, kopš 1985.25.VII Kopenhāgenā aizsākās „Baltijas Brīvības un miera kuģa” (BBMK) programma, kas bija cieši saskaņota ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Baltiešu Tribunālu − arī Dānijas galvaspilsētā. Abi šie baltiešu organizētie pasākumi izvērtās par sekmīgākajiem trimdas politiskiem pēckaŗa pasākumiem, kas uz vairākām nedēļām spēja sev pievērst pasaules masu mediju starmetēju gaismu. Nekad vēl pēckaŗa gados nebija tik daudz rakstīts, runāts un rādīts par Baltiju, baltiešu tautu likteņiem un padomju okupāciju. Baltija un baltiešu jautājums tika no jauna izvirzīts starptautiskā plāksnē. Nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka tieši šīs abas politiskās demonstrācijas iezvanīja Baltijas neatkarības atgūšanas posmu. Diemžēl jākonstatē, ka, neraugoties uz šo notikumu labo dokumentāciju (presē, radio un TV, arī gaidāmā izstādē Okupācijas muzejā Rīgā), šī pasākuma politvēsturiskā nozīme vēl arvien nav zinātniski izvērtēta.

BBMK braucienu organizēja trimdas baltiešu jaunieši kopā ar PBLA un „Pasaules Baltiešu apvienību”. Pats brauciens notika ar zviedru pasažieru kuģi Baltic Star. Braucienā piedalījās 206 latvieši, 40 igauņi un 55 lietuvieši − vairumā jaunieši. Piedalījās arī vairāk nekā 50 dažādu Rietumu laikrakstu, radio un TV pārstāvju un kādi 20 ievērojami Rietumu politiķi, zinātnieki, rakstnieki un mākslinieki. BBMK brauciena budžets bija sabalansēts uz 200 000 ASV dolāriem. Izdevumus galvenokārt sedza paši pasākuma dalībnieki un baltiešu organizāciju ziedojumi. Lauvas tiesu pasākuma organizatoriskā un arī finansiālā plāksnē veica un atbalstīja latvieši.

BBMK pasākums sākās ar demonstrāciju Kopenhāgenā (25.VII) un nobeidzās ar demonstrāciju, folkloras uzvedumu, dievkalpojumu un Baltijas Nākotnes semināru Stokholmā (31.VII). Starplaikā norisinājās kuģa brauciens gar Latvijas un Igaunijas krastiem uz Somijas galvaspilsētu Helsinkiem. Okupācijas varas iestādes Maskavā, Tallinā, Rīgā un Viļņā nedeva kuģim Baltic Star atļauju iebraukt Baltijas valstu ostās. Tā vietā Padomju Savienība uzsāka plašu dezinformācijas un baltiešu apkaŗošanas kampaņu, kur tika iesaistīti arī okupētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas masu mediji un to pārstāvji. Viens no tiem bija pagājušā gs. 90. gadu sākumā aktīvais Latvijas politiķis, vēlēšanu apvienības Saimnieks ideologs un nu jau nelaiķis, Ivars Ķezbers. Ar lielu aizrautību viņš centās apmelot trimdas baltiešus un diskreditēt BBMK pasākumu. Ķezbers arī vadīja padomju baltiešu delegāciju, kas ieradās Kopenhāgenā Baltiešu Tribunāla laikā, un apzināti masu medijiem centās izplatīt nepatiesu informāciju par apstākļiem Baltijā, noliedzot Baltijas valstu okupāciju un padomju varas genocīda politiku. Smagi un melīgi apvainojumi tika vērsti arī pret baltiešu trimdu − tribunāla un brīvības kuģa brauciena organizētājiem. Tie visi, lūk, esot amerikāņu CIA jeb CIP aģenti, žīdu šāvēji un nacistu pakalpiņi, kas, kaŗa beigu posmā bēguši no savas tautas taisnīgā soda, meklējuši patvērumu Rietumos un tur pārdevušies revanšistiskiem spēkiem un rietumnieku izlūkdienestiem. Maskavas un okupācijas varas pārstāvju Tallinā, Rīgā un Viļņā histēriski pārspīlētais propagandas stils panāca tieši pretējo. Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS tirādes un uzbrukumi lieti līdzēja baltiešu politisko prasību ievērošanai un atbalstīšanai. Padomju propagandas profesionāļi šoreiz paši sev izdarīja lāča pakalpojumu.

Brauciena laikā uz BBMK norisinājās politiskās diskusijas un semināri, piemiņas brīži, baltiešu literatūras un mūzikas sarīkojumi, kuŗos piedalījās daudzi izcili referenti, piemēram, krievu disidents un rakstnieks Vladimirs Bukovskis, Rietumos nokļuvušais Lietuvas Komunistiskās Partijas 1. sekretāra audžu dēls Aleksandrs Štromas, zviedru vēsturnieks Kristiāns Gerners, bijušais Zviedrijas ministru prezidenta vietnieks Pērs Ālmarks, Polijas Solidaritātes (Solidarność) kustības pārstāvis Andriežs Zvanieckis, bijušais Padomju Savienības drošības dienesta darbinieks Imants Lešinskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārlietu Komitejas priekšsēdis Dr. Bruno Kalniņš, bijušais politieslodzītais Gunārs Rode. Kultūras sarīkojumos piedalījās dzejnieki Tomas Venclova un Juris Kronbergs, dziedoņi Nikolajs Gedda un Leila Millere, folkloras un tautas deju ansamblis no Anglijas Viktora Griguļa vadībā u.c.

Par politiski nozīmīgāko akciju izvērsās demonstrācija Helsinkos (1985.28.VII) − pirmā oficiāli atļautā politiskā demonstrācija pēckaŗa Somijā. Toreiz pat savaldīgie somi nebija spējuši atturēties no iziešanas ielās, lai piedalītos šai pasākumā. Padomju Savienība atkārtoti mēģināja piespiest Somijas valdību nepieļaut BBMK brauciena ietvaros plānoto demonstrāciju. Līdz pat pēdējam brīdim valdīja neziņa, vai baltiešu demonstrācija patiesi tiks atļauta, vai baltiešiem vispār būs ļauts iebraukt Helsinkos. Kaut arī kuģi Baltic Star novirzīja uz Helsinku ogļu ostu, nevis pasažieru kuģiem domāto, demonstrācija izdevās spoži. Tūkstošiem somu spontāni atbalstīja šo baltiešu politisko pasākumu ar uzmudinājuma saukļiem, aplausiem un pat līdzdalību demonstrācijā.

Par BBMK pasaules presē parādījās vairāk nekā 2 000 avīžu rakstu, pat tādās „eksotiskās” valstīs kā Japānā, Brazīlijā, Sauda Arābijā, Kuveitā, Marokā un Alžīrijā. BBMK norise tika atspoguļota pasaules TV ziņu programmās. Skandināvijas, Anglijas, Vācijas un Holandes TV stacijas pārraidīja speciāli sagatavotas dokumentālfilmas. Baltijas vārds bija sekmīgi atjaunots pasaules politiskā kartē.

Nobeigumā daži vārdi par šī pasākuma iniciatoriem un rīkotājiem. Diemžēl divi no pašiem galvenajiem jau piebiedrojušies aizsaules pulkiem − Kopenhāgenas Tribunāla idejas galvenais autors un organizators Jūlijs Kadelis un BBMK idejas autors Vilnis Zaļkalns.* Par BBMK Rīcības komitejas priekšsēdi ievēlēja Māri Graudiņu. No latviešu puses pieminami vēl Jānis un Kristīne Bergholci, Kristīne Čakste, Ieva Graufelde, Juris Kaža, Juris Kronbergs, Atis Lejiņš, Baiba Rubesa, Mārcis Štāls, un daudzi, daudzi citi.

BBMK pasākums izdevās tāpēc, ka tas tika īstenots politiski pareizā brīdī − īsi pirms Helsinku Konferences desmitās gadadienas, arī pareizā gada laikā, vasaras vidū, kad masu medijos parasti valda ziņu trūkums. Liela nozīme bija ideju autoru pareizajiem politiskiem aprēķiniem izraisīt padomju okupācijas varas sasteigtu un nepārdomātu pretreakciju, kurai bija bumeranga efekts. Tāpat liela nozīme bija spējai iegūt plašu atbalstu baltiešu trimdas aprindās.

Kā vēstīja ievērojamais Anglijas laikraksts The Times, BBMK pasākums uzskatāmi parādīja, ka Baltijas jautājumā ne tikai vajadzētu, bet arī ir iespējams kaut ko darīt!

 

*Skat. Rolfa Ekmaņa interviju ar Vilni Zaļkalnu JG 226 un 227 (2001).

Par mācību spēku un doktora grāda kandidāti Lilitu Zaļkalni skat. JG224 (2001) 33.