Jaunā Gaita nr. 242, septembris 2005

 

Jānis Krēsliņš

AUSTRUMBALTIJA LIETUVIEŠU PĒRNGADA PUBLIKĀCIJĀS

Bibliogrāfiskas piezīmes

 

Bieži svarīgas un jaunas atziņas par mūsu vēsturi un kultūru varam iegūt, iepazīstoties ar citu tautu zinātnieku un rakstnieku darbiem, kas tieši vai netieši skaŗ Latvijas un latviešu tautas vēsturi un kultūru. Ir dabīgi, ka lielu skaitu šādu publikāciju ir klajā laiduši igauņi un lietuvieši, kuŗu pašreizējā grāmatniecība un humanitāro zinātņu periodiskā literatūra ir visai iespaidīga. Nesen, iekārtojot mazu izstādi Ņujorkas Publiskā bibliotēkā par nozīmīgām jaunām lietuviešu publikācijām, tajā iekļāvu arī sekojošās grāmatas:

 

Remigijus Misiūnas. Baraku kultūros knygos: lietuvju DP leidyba 1945-54. Vilnius: Versus Aureus, 2004. 407 lpp.

Ļoti plaša un pamatīgi dokumentēta un ilustrēta monogrāfija par lietuviešu bēgļu grāmatniecību no 1945. līdz 1952. gadam Rietumeiropā, galvenokārt DP nometņu laikā Vācijā, kad lietuvieši publicēja apmēram 1100 grāmatu. Šāda veida vispusīgs pētījums nav sagatavots par tā paša laika latviešu trimdas grāmatniecību, ja arī ir atsevišķi pētījumi un monumentālā un precīzā Benjamiņa Jēgera trimdas izdevumu bibliogrāfija par tā laika izdevumiem.

 

* * *

Senosios Žiemgalos istorinis ir etnokultūrinis paveldas / Senās Zemgales vēsturiskais un etniskās kultūras mantojums. Vilnius: „Žiemgalos” Draugija, Joniškio Istorijos ir Kultūros Muziejus, Vilniaus Pedagoginio Universiteto, Lietuvos Istorijas Katedra, 2004. 160 lpp.

Tā kā lietuvieši uzskata ka zemgaļi ir viena no maztautām, kas izveidoja lietuviešu tautu, zemgaļu vēsturei, sevišķi pirms 12.gs., un lielā mērā izmantojot jaunākos archeoloģiskos pētījumus, tie velta lielu vērību. Viņu atziņas ne vienmēr saskan ar latviešu vēsturnieku secinājumiem. Zīmīgi, ka grāmatas virsraksts ir iespiests arī latviešu valodā.

 

* * *

Ilona Vaškevičiūte. Žiemgaliai V-XII amžiuje. Vilnius: Lietuvos Istorijos Institutas, Vilniaus Pedagoginis Universitetas, 2004. 151 lpp.

Izvērtējums galvenokārt par tagadējās Lietuvas teritorijā archaeloģiskos izrakumos iegūtiem zemgaļu materiāliem.

 

* * *

Vladas Žulkus. Kuršiai Baltijos jums erdveje. Vilnius: Versus Aureus, 2004. 253. lpp.

Tāpat kā zemgaļus, arī kuršus lietuvieši uzskata par maztautu, kas ir viens no elementiem, kas izveidoja lietuviešu nāciju. Latviešu tauta gadsimtos izveidojās tikai no baltu un lībiešu maztautām, kas tika iekļautas Livonijas konfederācijā. Konfederācija savukārt sastāvēja no ordeņa, bīskapiju un Rīgas pilsētas teritorijām. Kurši pirms 13.gs., arī vēlāk, tāpat kā zemgaļi un sēļi, dzīvoja daudz tālāk dienvidos no tagadējās Latvijas robežām. Autors savā monogrāfijā Kurši Baltijas jūras apkaimē, sevišķi izmantojot jaunākos archeoloģiskos izrakumos iegūtos materiālus, velta daudz vērības kuršu - galvenokārt to kuršu, kuŗi toreiz dzīvoja tagadējās Lietuvas teritorijā - saskarei ar skandināviem, arī tam, kā kristianizācija un Prūsijas ordeņa valsts izveidošana ietekmēja to parašas un likteni. Monogrāfijai pievienots kopsavilkums vācu valodā.

 

 

Par Jāni Krēsliņu skat. Irēnas Avenas rakstu JG 241:8-11.