JG243 Voldemārs Avens. Pārbūvētais Ņujorkas Modernās Mākslas muzejs

Voldemārs Avens

PĀRBŪVĒTAIS ŅUJORKAS MODERNĀS MĀKSLAS MUZEJS

Viena no Ņujorkas grand dāmām, ko daudzi grib redzēt, ierodoties šajā grēcīgajā, bet tagad it kā apdraudētajā pilsētā, ir MOMA jeb pilnā vārdā − Museum of Modern Art (latviskā mēlē − Modernās mākslas muzejs). Ņujorkieši, kam vizuālā māksla ir tuvu pie sirds, to vidū arī es, bijām pie MOMA’s pieraduši kā pie mammas. Tur varēja iegriezties, kad gribēja pajūsmot par Anri Matīsa (Henri Matisse) krāsu prieku, vai parunāties ar Pablo Pikaso bronzas kazu muzeja dārzā, vai, ja laiciņš jauks, atsēsties pītajā drāšu krēslā blakus strūklakai un balto bērziņu pavēnī palasīt The New Yorker, kas paņēmies līdzi. Grūtāk jau bija apmeklēt lielās dižizstādes, kur iekšā tikšana bija apgrūtināta, un daudzgalvainais mākslas entuziastu bars tik biezs, ka izstādītās gleznas bija jāapskata gandrīz vai pa priekšā stāvētāja kāju starpi. Muzejs bija vienkārši par mazu un mākslas mīļotāju par daudz. Tādēļ tas bija jāpaplašina. Muzeju slēdza, respektīvi, pārvietoja no Manhatenas uz kādu speciāli pārbūvētu noliktavas ēku otrpus Austrumu upei Kvīnsā.

Muzeja pārbūves projekts bija uzticēts japāņu architektam Jošio Taniguči (Yoshio Taniguchi), kas nekad nebija neko projektējis ārpus dzimtās Japānas. Pēdējais muzeja paplašināšanas projekts bija veikts pirms 20 gadiem. Tā autors bija architekts Filips Džonsons, kuŗa stikla mājā arī man studiju gados bija izdevība pabūt un klausīties Džonsona stāstā, kā viņš katru rītu salasot beigtos putnēnus, jo tie, moderno stikla māju noturēdami par derīgu caurlidojumam, stiklā nositās.

Laikraksti raksta, ka Taniguči projekta paveikšana izmaksājusi 858 miljonus dolāru. Vecā 1929. gadā celtā MOMA tika izjaukta un pārprojekteta līdz pēdējai skrūvei. Piepirkta klāt tikusi blakus esošā viesnīca. Būvdarbi vilkās vairāk nekā divus gadus.

Skaistais skulptūru dārziņš bija pārvērsts dziļā būvbedrē. Cietām visi šo pārbūves laiku kā garīgu trimdu. Neizpirku arī savu muzeja biedru karti.

Muzeju beidza pārbūvēt 2004.20.XI. MOMA ir uz pekām − jauna, liela, spodra, apbrīnojama, arī nepierasta, lejas biļete mākslas entuziastam tagad maksā 20 „bakus.” Tā esot muzeju tirgū augstākā ieejas maksa pasaulē. Daudzi vairs nevarēs iegriezties pusdienlaikā parocīgajā 53. ielā pie Piektās avēnijas tikai lai apskatītu Džonsa (Jasper Johns) „Amerikas flagu,” paamizētos par Raušenberga (Robert Rauschenberg) kolāžu, krāsu pietašķīto „Gultu,” vai pamielotu acis iespaidīgajā modernā dizaina nodaļā, kur iespēja atrast ierosmes savam jaunam dzīvoklim.

Muzejā tagad ir seši stāvi. Pēc neizteiksmīgās, funkcionāli komercionālās ieejas, uzkāpjot 2. stāvā, apmeklētājs nonāk gigantiskajā, piecus stāvus augstajā, centrālajā atrium telpā, kuŗas vidū nostatīta Ņūmaņa (Barnett Newman) nestabīla izskata lielskulptūra Broken Obelisk (Pārlauztais obelisks). Telpa kā telpa − iespaidīga, sevišķi ja uzbrauc 5. stāvā un vēro galvu reibinošo tukšumu no augšējās platformas. Bet kur ir mākslas darbi? Pliki aukstas, baltas vertikāles žilbina acis. Lielā tukšuma lejas daļā pie sienas pakārtā Monē (Monet) dižglezna „Ūdens lilijas.” Izskatās kā pielīmēta pastmarka. Citas gleznas tur − tāpat. Tukšas un neizteiksmīgas ir arī iekšējai satiksmei plānotās slīdošo kāpņu telpas un koridoru gaņģi ap liftiem. Iekštelpu plānojumā architekts ir tomēr devis arī dažus pārsteiguma momentus − no pāreju platformām atveŗas lieliskas panorāmas uz muzeja dārzu un pilsētas debesskrāpjiem, tādā veidā laužot telpu ieslēgtību. Arī augstajam atrium atvērumam ir dabīga griestu gaisma (skylight). Kādā šķirbā pret dārzu karājas dizaina paraugs − zaļš helikopters. Muzeja galerijas grupējas ap milzīgo centrālo atrium telpu. Augšstāvs ir domāts periodiskām izstādēm. Piemēram, līdz 2005.IX tur bija redzama modernās mākslas celmlaužu Sezana - Pizaro (Cezanne - Pissarro) salīdzinošā izstāde. 5. stāvs veltīts pastāvīgajai muzeja kolekcijai ar vecajiem paziņām Pikaso, Matisu, van Gohu, Sezanu u.c. 4. stāvā − MOMA’s skulptūru klāsts un modernie klasiķi kā, piemēram, Polaks (Pollock) un Vorhols (Warhol).