JG 229

Vai atceramies laikus tos,
Kad Jaunai Gaitai ragus lika
Par sakariem ar otru pusi,
Par jaunu ceļu meklēšanu?
Vaira Vīķe-Freiberga,
Rolfs Ekmanis un Laimon’s Mieriņš −
Tiem drosme bija tālāk redzēt
Aiz mūsu trimdas robežām.
Nav šodien vairs mums tādu strīdu,
Nu žurnāls sen jau attaisnots.
Vēl tikai šķērslīt’s viens stāv priekšā:
Kā vienaldzībai pāri tikt?
Ar tuvu pie pussimta gadiem jau plecos
Šeit žurnāls ar klasi, stilu un svaru.
Tas pacilās katru, kā jaunos, tā vecos,
Ar prātīgām domām un latvisku garu.

JG 230

„Pēc kaut kā cēla, nezināma...”
Prāts atbildi mums neatrod.
Lai kāda dzīves panorāma,
Mums savi ceļi jāatrod.
Saule, klusums, rakstīts vārds −
Trīs vērtības, ko vērā ņemt.
Uz pirmo tikai gaidīt varam,
Tās pārējās met gaismu garam.
Kultūrai un brīvai domai
Lauž ceļu žurnāls Jaunā Gaita.
Daudz numuru tur savai lomai.
Jau divsimt trīsdesmit pēc skaita.
Pār zemi, ko mīlam, kas atkal ir mūsu,
Vēl plivinās nesenās pagātnes tvaiks.
Izkliedēt svešumu, attīrīt rūsu
Palīdz šis žurnāls, vēl talkā nāks laiks.

JG 231

Bij’ sava laikā Ceļa Zīmes,
Kur Jānis Andrups, Lesiņš Knuts
Nekala vis tukšas rīmes,
Bet gādāja, lai ceļš mums gluds
Uz gara dzīves apvāršņiem.
Šim darbam šodien Jaunā Gaita
Ar panākumiem līdzi tiek.
Šeit daudzziņi ar gaišām galvām
Mums viedus rakstus priekšā liek.
Šis žurnāls, kas vēsturē ieņēmis vietu,
Dod mūsu pārdomām pamatu cietu.
Ar autoru domām, svaigām kā rīts,
Būs visiem laiks vērtīgi pavadīts.
Šim vecgada ceturtam numuram somā
Ir pāri par trīsdesmit autoru loms.
Ja gribam pret sevi mēs patiesi būt,
Laiks iemest tur aci un gaišākiem kļūt.

JG 232

Divi, nulle, nulle, trīs:
Šis gads tiks iekalts atmiņās.
Domstarpības, kaŗa draudi −
Vēsturei tie sēklas graudi.
Ja pārpilnība ziņu jūrā
Dod apjukumu, neziņu,
Tad laba drauga rakstu rindas
Kā gaiša lāpa palīdzēs.
Tāds draugs mums visiem Jaunā Gaita,
Ne vairs tik jauns pēc gadu skaita,
Bet drošs pēc dabas, brīvu domu,
Nes uzticīgi savu lomu.
Aiz Ilmāra radītā krāsainā vāka
Pārdesmit autoru runā uz mums.
Šeit žurnāls mirdz saziņas jūrā kā bāka,
Latviešu rakstos jauns sasniegums.

JG 233

Gadu simteņa trešajam gadam
Pirmā pusīte laimīgi galā.
Ar cerības degli dienas mēs vadām,
Atstājot bažas un īgnumu malā.
Kad vasaras saule silda mums plecus.
Tā iejūsmo visus, kā jaunus, tā vecus.
Der izmantot laiku, to visi mēs varam −
Lai saulīte miesai, žurnāls būs garam.
Ekmanis, Silenieks, Avens un Žagariņš,
Valdmane, Sūrmane, Gubiņa, Liepiņa,
Ezergail’s Inta un Ezergail’s Andrievs −
Šeit rakstziņu desmits, tiem vadības loma,
Kam priekšplānā darbs, ne savtīga doma.
Žurnāls ar numuriem divi un trīs
Kultūras klēpi mums atnesīs.
Ko citu vēl ceram mēs sagaidīt?
Labāka nebūs ne šodien, ne rīt.

JG 234

Vai septembris aizver vasarai vārtus
Brīvdienu priekiem, saule pārlieku?
Paņemsim rokā ābolus sārtus,
Tie atvietos skumjas viegli kā nieku.
Ja vitamīns palīdz uz labāku omu,
Tad žurnāls vēl vairāk uz pareizu domu,
Ko noliek mums priekšā redaktors cēli,
Vai gribat to dzirdēt, meitas un dēli?
Septembŗa numuram − divi, trīs, četri −
Ne tikdaudz saturā strofas un metri,
Kā apceres, esejas, pārdomas prozā.
Kā rudens raža, ko paņemt var grozā.
Aiz Norīša zaļbrūnā vāka bez vainām
Ir raksti par vēsturi, mākslu un dainām
Jaunajai Gaitai gājiens nav gauss,
Tā atnes mums domas, ko aizlikt aiz auss.

JG 235

Vai gadusimteņa trešajā gadā
Sāksies trešais pasaules kaŗš?
Mēs aizstāvji visi, bet uzbrucējs viens,
Tik frontes līniju nezin neviens.
Ja „kaŗa” darbība neziņā tīta,
Tad JG nāk droši kā gaisma no rīta,
Ar tuvu pie pusgadusimteņa gaitu
Un pāri par divisimt numuru skaitu.
Šī gada ziemas gājuma somā
Ir trīsdesmit autoru ziņnešu lomā:
Valstslietas, proza, dzeja un esejas,
Ideju, domu un uzskatu nesējas.
Ja meklējam dāvanu Jaunajam gadam,
Ko novēlēt varam draugam vai radam,
Nav tālāk ko meklēt, full stop!
Pareizā izvēlē panākums top.