Jaunā Gaita nr. 247. decembris 2006
Veļu pulkam piebiedrojies izcilais 20.gs. otrās puses tautasdziesmu vācējs, krājējs, folkloristikas vēsturnieks Dr. Jānis Rozenbergs (1927-2006), kuŗa daudzie raksti par zinātniskām ekspedīcijām (viņš no tām vadījis turpat 20), folkloras un folkloristikas jautājumiem, tautasdziesmu cilmes un vecuma problēmām u.c. sakopoti krājumā Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās (Zinātne, 2005. 399 lpp.).
• • •
JG līdzstrādnieks, LZA goda doktors Tadeušs Puisāns (1918-2006). Farmācijas studijas LU pārtrauc iesaukšana Latviešu leģionā. Virsnieks 15. divīzijā, ievainots kaujā pie Opočkas (1944), ar pulkveža Viļa Januma grupu izlauzies no Berlīnes un padevies amerikāņiem. Gūstekņu nometnei Beļģijā (Cedelgemā) seko bēgļu nometne Dienvidvācijā (Eslingenā) un 40. gadu beigās nonākšana Kanadā, kur, pēc vairākiem gadiem kalnrača darbā, Toronto U. iegūst maģistra grādu vēsturē un meteoroloģijā. Vairumā publikāciju pievēršas Latgales kultūras vēsturei. Starp publicētajām grāmatām jāmin Nogrimušās jaunavas mantojums - Ludza (1973, 1991), Senču pēdās (1975), Latviešu katoļi Kanadā (1984), Latgale (1988), Akmens uz sirds (1990), Vēstures mozaika (1996; PBLA KF godalgota). Puisāna redakcijā iznāk Okupāciju varu nodarītie postījumi Latvijā, 1940-1990 (2000). TZO (2000).
• • •
Literatūrzinātniece Biruta Gudriķe (1928-2006), daudzu grāmatu autore vai redaktore, pēdējos gados pievērsusies arī dažiem politiskajā trimdā mirušajiem latviešu rakstniekiem (skat. rec. par viņas Starp divām rītausmām: Alfreda Dziļuma dzīve un literārā daiļrade - JG244:63).
• • •
2006.7.X (Putina dzimšanas dienā) savas dzīvojamās mājas liftā atrasta nošauta 48 g.v. vairāku grāmatu autore, laikraksta Novaja gazeta (Ng) līdzstrādniece, organizācijas Reporters sans frontiéres (Reportieri bez robežām) balvas (2005) saņēmēja Anna Politkovskaja, kas savos darbos objektīvi atspoguļo Krievijas militāristu mežonīgo brutalitāti Ziemeļkaukāzā, īpaši viņu okupētajā Ičkerijā (Čečenijā), kā arī mūsdienu apstākļus Krievijas Federācijā. Viņas pēdējais nepabeigtais raksts par ičkeriešu (čečenu) spīdzināšanu iespiests Ng (2006.12.X). Kopš 1993. gada Krievijā noslepkavoti 43 žurnālisti.
Anna Politkovskaja
• • •
Tulkotājs, bibliogrāfs, kultūras vēsturnieks Jurijs Abizovs (1921-2006), tulk. krievu valodā Raiņa, Blaumaņa, Upīša, Indrānes, Bela, Lāma, Līva, Ziedoņa, Jakubāna, Kolberga u.c. darbus, arī latviešu tautasdziesmas, sastād. Russkoe pečatnoe slovo v Latvii (Krievu drukātais vārds Latvijā) 4 sēj. (Stanford U., 1990-1991), Ot Ļifļjandii - k Latvii: Pribaļtika russkimi glazami (No Livonijas līdz Latvijai: Baltija krievu skatījumā) 2 sēj. (Maskava, 1993, 1999).
• • •
Nobela Prēmijas laureāts literatūrā (1988), ēģiptietis Nagibs Mahfūzs (Naguib Mahfouz, 1911-2006), vairāk nekā 30 romānu, kā arī īsas prozas, lugu, eseju un atmiņu autors. Kamēr Rietumu lasītājam viņa darbi palīdz izprast Ēģipti un arābu pasauli vispār, arābiem tie palīdz izprast pašiem sevi. Mahfūza pazīstamāko darbu Al-Thulāthiyya (Kairas triloģija, 1956-1957) literatūrzinātnieki salīdzina ar Tomasa Manna romānu Buddenbrooks (1901).
Naqibs Mahfūzs
(re)
__________________________________________________________________
Ievērības vērtas ir Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes literatūrzinātnes nozarē uzrakstītās disertācijas doktora grāda iegūšanai: Evijas Veides Biogrāfiskās un vēsturiskās prozas modifikācijas Marģera Zariņa daiļradē (2005), Andas Kudumas Leldes Stumbres dramaturģija (2005), Janas Vērdiņas (Rudzītes) Dadaisms un tā interpretācijas konteksti (2006); un Daugavpils Universitātē aizstāvētie promocijas darbi: Alīnas Romanovskas Antona Austriņa proza Eiropas literārajā telpā (2006) un Ingrīdas Kupšānes Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs (2006).
(re)
__________________________________________________________________
No 1906. līdz 1920. gadam Rainis un Aspazija rod patvērumu Šveicē - Kastaņolā pie Lugano ezera. Tagad par šo laika posmu latviešu, itāļu un angļ valodā Lugano pilsētas Vēstures archīvs izdevis grāmatu Rainis un Aspazija. No Kastanjolas uz brīvību (2006), kas tapusi pateicoties visvairāk Lugano pilsētas archīva direktoram Džili (Antonio Gili). Bez viņa raksta par abu rakstnieku attiecībām ar vietējo sabiedrību, ievietoti rainoloģes Gundegas Grīnumas, starptautisko attiecību profesores Vitas Matīsas un Raiņa un Aspazijas archīvu speciālistes Kastaņolā Albizeti (Margharita Albisetti) pētījumi. Grāmata atspoguļo nozīmīgu laiku latviešu nacionālās identitātes un valstiskuma tapšanā, kā arī atgādina gan latviešiem, gan šveiciešiem par kopīgo vēstures mantojumu - tā Antonio Džili (2006.15.IX). Latvijas vēstniecībā Tallinā notiek baltvācu pedagoga Broces (Johann Christoph Brotze, 1742-1823) enciklopēdiskā izdevuma Estonica (Estapol, 2006. 655 lpp.) atvēršana (19.IX). Kā vēstī BNS, tas veidots, izmantojot Broces darbu Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente, kas aptver desmit ādā iesietus sējumus, kur ar lielu precizitāti attēloti Baltijas apdzīvoto vietu skati, pilsētu un lauku iedzīvotāji, dažādas techniskās ierīces, ģerboņi, zīmogi, monētas, etc. Bagātīgi ilustrētās grāmatas cena: 215 ASV$.
• • •
2006.20.VII RLB atver Ulda Siliņa grāmatu Dziesmai vieni gala nava. Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs, 1918-1944 (Nordik. 821 lpp.), ko finansē Jāzepa un Annijas Vītolu oficiālā mantiniece Prof. Maija Zīle (Annijas māsas meita) un kur bez vēstulēm iekļauti Siliņa komentāri, archīvu un avīžu materiāli, atmiņas, šarži, fotogrāfijas u.c.
• • •
Latviešu vēstitājas folkloras dzīve tautā 19. un 20. gadsimtā (2006) sastāv no pazīstamā folklorista un literatūrzinātnieka Jāzepa Rudzīša atmiņām par folklorista gaitās piedzīvoto. Kultūrvēsturnieka, literatūrzinātnieka, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāta, LZA goda doktora Ojāra Zandera 80 dažādi darbi, kas tapuši no 1965. līdz 2005. g., iekļauti grāmatā Vidzemes baltajos lielceļos (Jumava, 2006).
• • •
Prof. Haralda Biezā Upsalā, Zviedrijā, izdotais pētījums Die Hauptgöttinen der alten Letten (1955) iznācis Ritas Drīzules tulkojumā - Seno latviešu galvenās dievietes (Zinātne,2006)
• • •
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciāliste Daina Kraukle ir grāmatas Latviešu rakstu zīmes (Jumava 2006) autore.
• • •
Prof. Ellas Bucenieces sastādīta, iznāk antoloģijas Ideju vēsture Latvijā nākošie divi sējumi - par Jauno strāvu 20.gs. sākumā (RaKa, 2005 un 2006, 532 un 349 lpp.).
• • •
15 Latvijā mītošu dzejnieku darbi iekļauti antoloģijā čechu valodā 15 x poezie lotyšsko (Prāgā: FRA, 2006).
• • •
Gunara Saliņa Rakstu 1. sēj. (Valters un Rapa, 2006) apkopota visa viņa publicētā oriģināldzeja, kā arī krājums No zila gaisa (pabeigts 2003) ar agrāk nepublicētiem dzejoļiem. Knuta Skujenieka Rakstu (Nordik, 2006) 6. sējumā ietilpst krājums Iesien baltā lakatiņā, no 1980. līdz 1986.g. sarakstītie, grāmatās neietilpinātie, kā arī apceres par dzejniekiem un atdzejošanu.
• • •
Smagi urbjas tinte (Pētergailis, 2006) ir dzejnieka Jāņa Rokpeļņa monogrāfija par Skujenieka dzīvi un literāro devumu.
• • •
Uz savā laikā plaši iecienītā cikla "Vēstules Pēram Gintam" autores, kamerstilistes Elzas Ķezberes 95. dzimšanas dienu iznāk viņas Dzeja (Valters un Rapa, 2006) divos iesarkani zilos sējumos.
• • •
Zviedru valodā laista klajā Dzintara Soduma dzejoļu izlase Igelkotten i brunnen (Ezis akā, ar atdzejotāja Juŗa Kronberga pēcvārdu). 86 gadu vecais autors šoruden pārceļas uz dzīvi Latvijā (Ikšķilē).
• • •
Martas Neretas optimisma piesātinātie dzejoļi (2002-2004) sakopoti krājumā Oda Āgenskalna priedēm (Jumava, 2006).
• • •
Jūtu ražotājas un pārdevējas (Gundega Blumberga) Noras Ikstenas esejas apkopotas grāmatā Sīlis spoguļstiklā (Dienas Grāmata, 2006).
• • •
Lasot 1990. gadā Krasnojarskā nodibinātās Latviešu nacionālās kultūras biedrības Dzintars publicēto brošūru krievu valodā Latyši s beregov Jeņiseja (Latvieši no Jeņisejas krastiem, 30 lpp.), publicisti un dzejnieci Andu Līci pārņem skumjas par to, ka mana valsts un tauta ļaujas plēsonīgajam kapitālismam vēl vieglāk nekā laupītājam sociālismam. Ka mēs atmetam visiem laikiem dotās Bībeles patiesības un dzīvojam tikai laicībai. Ka tik bieži neapzināmies savu vienreizību kā indivīdi un kā tauta.
• • •
Vēsturnieku Heinriha Stroda un Vladimira Veremjeva sakopotais dokumentu krājums Latviešu pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā. 1938-1956, kur iekļauta informācija par vienu no lielākajām padomju nāves nometnēm, saņem Latvijas Aizsardzības ministrijas goda rakstu. Vjatlagā sodu izcieta aptuveni 180 000 cilvēku, no kuŗiem 60 000 bija no Latvijas.
• • •
Baltijas brīvības ceļš (2005) - par Trešo atmodu 80. gadu otrā pusē - Roalda Dobrovenska tulkojumā laists klajā krievu valodā.
• • •
Visvalda Lāča The Latvian Legion According to Independent Observers (Toronto: DV, 2006. 75 lpp.) iekļautas 92 dokumentu citācijas vai konspektīvi atstāstījumi no 40 publikācijām.
• • •
Rīgas Laika redaktore, dzejniece Inese Zandere par Uzbekijas opozīcijas līdera, politiskā trimdinieka, dzejnieka Muhammada Soliha grāmatu Publicistika (Bilgeoguz, 2005): Grāmatā ir Soliha raksti un intervijas, arī slavenā telefona saruna, kuŗā [Uzbekijas diktatora] Karimova uzdevumā tiek pasūtita [Soliha] noslepkavošana.
 Soliha Publicistika |
• • •
Austriešu rakstnieka, filozofijas doktora Eriha Volfganga Skvaras romāns Trauslums vai Boduaje laukumā mirušie (AGB, 2006.310. lpp. Tulk. Aija Jakovica) ir viņa pirmais darbs latviski.
• • •
Ikviens, kuŗš nav lasījis Kortasaru, ir nolemts. Nelasit viņu ir nopietna, neredzama kaite, kam ar laiku var būt ellīgas sekas. Kaut kas līdzīgs cilvēkam, kuŗš nekad nav nogaršojis firziķus. Viņš palēnām kļūs sērīgāks (..) un, iespējams, pamazām zaudēs matus - tā dzejnieks, Nobela Prēmijas laureāts Pablo Neruda par savu spalvas brāli, argentīnieti Hulio Kortasaru (1914-1984), kuŗa Stāstus (Atēna, 2006. 206 lpp.) latviskojis Guntis Valujevs.
• • •
Ievas Elsbergas tulkojumā laists klajā Nobela Prēmijas laureāta literatūrā (1982) Gabriela Garsijas Markesa romāns Atmiņas par manām skumjajām maukām (Atēna, 2006. 120 lpp.), kam jau pirmajā nedēļā pēc iznākšanas spāņu valodā (2004) no miljons eksemplāriem izpirkti 400 000. Literatūrkritiķa Rimanda Cepļa ieteikums: lasiet šo lielisko stāstu, lai apzinātos savu mirstīgumu.
(re)
__________________________________________________________________
2006.Vlll 3x3 nometnē Garezerā tiek atklāta Sniedzes Ruņģes iekārtotā meditatīva fotogrāfiju izstāde par faktūrām un formām ar Latvijas akmeņiem, dižkokiem un cilvēkiem (daļa no viņas maģistra tēzes projekta Čikāgas Mākslas institūtā), veltīta tēvam, rakstniekam, publicistam un redaktoram Aivaram Ruņģim. Atcerē komponists un dzejnieks Jānis Imants Sedliņš improvizēja klaviermūziku; Sniedze Ruņģe, Valters Nollendorfs, Astrīda Stahnke, mācītājs Leons Viksne, Jūlija Rumberga, šo rindiņu rakstītāja (droši vien vēl bija citi) lasīja Aivara un viņa dzīvesbiedres Valijas darbu fragmentus un atmiņas. Noskaņām iedvesmoto vakaru noslēdza gājiens uz "Atbalsīm", vietu pie saliņas, kur Valtera stāstījumā dzimusi doma par žurnālu Mēs un Jaunā Gaita pirmsākumu. Tomēr vēsturisko atceri aizvietoja šīs zemes pirmtautas indiāņu rituāls: aizdedzināja sveces un upuŗa dūmi cēlās no sweetgrass (saldenās zāles) un sage - ozollapu embotiņu lāpām, ar ko indiāņu mācītājs apdūmoja aplī stāvošos, skandinot rituālo inkantācijas dziedājumu. Domas dalījās, vai Aivaram šāda atcere būtu pa prātam, bet tā apbūra mūs ar īpatnu dabas norišu un pārdomu saliedējumu Mičiganas zvaigžņotā naktī.
(mm)
__________________________________________________________________
Tajā pat 3x3 nometnē Literatūras vakaru, kur citu vidū piedalās Lalita Muižniece, Valters Nollendorfs, Astrīda Stahnke, Aija un Vidvuds Beldavi, vada dzejniece Maija Meirāne. Ir iespēja iepazīties arī ar Beldavu dēla Āra postmoderno dzeju, kas dažu klausītāju uzskatā radnieciska Oskara Seiksta enigmātiskajiem sacerējumiem. Sveču gaismā un ar folkloristes Amandas Jātnieces spēlētās kokles skaņām fonā, Maija lasa piecu mūžībā aizgājušo rakstnieku darbu fragmentus - Vizmas Belševicas, Valentīna Jākabsona, Roberta Mūka, Andreja Eglīša un Ainas Zemdegas.
(re)
__________________________________________________________________
2006.10.VII Latvijas Kara muzejā atklāj izstādi Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupai "Helsinki-86" - 20 gadi. Liepājā izveidotās (1986.10.VII) grupas dibinātājiem Linardam Grantiņam, Raimondam Biteniekam un Mārtiņam Barisam vēlāk pievienojas vairāk nekā simts cilvēku, kas Gorbačova pārmaiņu (perestroikas) laikā kā pirmie, riskēdami ar savu veselību, personisko brīvību un pat dzīvību, pieprasa neatkarīgu Latviju. Atceres sarīkojumi notiek arī citur Latvijā un ārpus tās. Liepājniece Elfrīda Pujēna grupas vadītāja Grantiņa iedoto mikrofilmu ar leģendāro helsinkiešu Memorandu slepus aizved uz Kanadu, no kurienes tā nokļūst Radio Brīvā Eiropa Minchenē, izskan ēterā un izplatās pa visu pasauli. Apņemamies atklāti, bez cenzūras un spiediena no ārpuses informēt starptautiskās organizācijas par pārkāpumiem, kas tiek izdarīti pret mūsu tautas materiālajām un gariīgajām vērtībām, kā arī pret pašu tautu. Mūsu princips - aizškērsot ceļu meliem un teroram. Dot visām tautām brīvi izvēlēties savu attīstības ceļu.Ievērot Helsinku apspriedes nobeiguma dokumentā izvirzītos principus - tā vēstī Memorands.
(re)
__________________________________________________________________
Rīgas Mazajā ģildē nodibināts (2006.23.IX) Latvijas valsts finansētais kamerorķestris Sinfonietta Riga. Tā sastāvā galvenokārt ir jaunie Mūzikas akadēmijas beidzēji (skaitā 31). Mākslinieciskais vadītājs un diriģents - Normunds Šnē. Dibināšanas dienā pirmatskaņo Filadelfijā dzimušā komponista Imanta Mežaraupa (1958) Musica arcuata.
(ib)
__________________________________________________________________
Kas var aizdziedāt latviešu korus? Šovasar Ķīnas dienvidu pilsētā Ksjamenā notika Pasaules ceturtās koŗu "olimpiskās" spēles, kuŗās piedalījās 400 koŗu ar vairāk par 20 000 dalībniekiem. Sacensību rīkotājus, 50 profesionālos vērtētājus un visus interesentus pārsteidza trīs Latvijas koŗu izcilie panākumi. Liepājas koris Aija iegūst otro vietu sieviešu koŗu grupā. Viru koŗu grupā atzinības zelta medalu saņem Gaudeamus (vad. Ivars Cinkuss). Bet jauniešu koris Kamēr (Māris Sirmais) pēc piedalīšanās trīs konkursa kategorijās, Rīgā atgriezās ar veselām trīs zelta medaļām, pie kam laikmetīgās mūzikas kategorijā iegūts visaugstākais vērtējums - 96 punkti no iespējamiem 100.
(bs)
__________________________________________________________________
Komponiste un Latvijas Valsts Jāzepa Vītola konservatorijas docente Lūcija Garūta (1902-1977) pazīstama ar kantāti Dievs, Tava zeme deg. Taču viņa sarakstījusi arī operu Sidrabotais putns, oratoriju Dzīvā kvēle, simfonisko teiksmu Zelta zirgs un daudz citu skaņdarbu, tostarp plašu klāstu klavieŗmūzikas. Pirms pāris gadiem nodibinātais Lūcijas Garūtas Piemiņas fonds tagad iecerējis izdot tvartu ar komponistes klavieŗu darbiem fonda locekles un vairāku starptautisku konkursu laureātes Dzidras Erlichas izpildījumā. Projekta vadītāja ir Latvijas Komponistu savienība, kas līdz šim sagādājusi pusi no nepieciešamajiem naudas līdzekļiem. Potenciāli minētā pasākuma atbalstītāji lūgti sazināties ar pianisti Erlichu, tālr.: 371-29590838.
(bs)
__________________________________________________________________
Savā trimdas mājvietā Rietumvācijā acis uz mūžību slēgusi dziedātāja Ludmila Sepe-Eše (1918-2006). Dažkārt dēvēta par mūsu savā laikā iemīļotāko M-me Butterfly lomas tēlotāju, Sepe īpašu uzmanību veltījusi arī prof. Jāņa Mediņa romantiskajām dziesmām. Pēc kāda vieskoncerta Ņujorkas Carnegie Recital zālē (1964) kritiķis Arnolds Šturms rakstīja, ka šajā stilā uzrakstītajās dziesmās Sepe ielika vitālu ekspresiju un intīmu siltumu.
(bs)
__________________________________________________________________
2006.15.IX notiek pirmizrāde lngas Ābeles lugas Tumšie brieži filmas variantam (rež. Viesturs Kairišs, kuŗš iestudējis lugu arī teātrī). Bez Elitas Kļaviņas, Juŗa Žagara, Kristīnes Krūzes u.c., filmā spēlē arī keramiķis Pēteris Martinsons un dziesminieks Kaspars Dimiters.
• • •
Arsenāla filmas foruma zāles jaunais, no Parīzes atvestais 100 kv. metru ekrāns nosaukts par Augustu, jo padomju gados šeit filmas cenzējis Latvijas kompartijas 1. sekretārs Augusts Voss.
(re)
__________________________________________________________________
Rīgā laists klajā DS žurnāls nr. 3 - Dizains un vara. Izdevējs: Neputns + Dizaina studija. Galvenā redaktore: Sandra Krastiņa.
(ib)
__________________________________________________________________
Rīgā š.g. septembra pirmās 15 dienas, kuŗās iekrīt arī PBLA 50. gadskārta, oficiāli nosauktas par Tautiešu mēnesi ar koncertu LNO, politiķu, kultūras darbinieku, rokgrupas Līvi piedalīšanos, bērnu zīmējumu un jauniešu domrakstu konkursiem u.c. PBLA jubilejas valdes sēdē (13.IX) priekšsēdis Jānis Kukainis gan izsaka dibinātas bažas, ka arvien pieaug to latviešu skaits, kuŗi zemā dzīves līmeņa un nodarbinātības problēmu dēļ izvēlas pamest Latviju. Tā saucamais jaunās ekonomiskās emigrācijas vilnis no visām Austrumeiropas valstīm politiskā ziņā visvairāk ietekmē tieši Latviju. Kā liecina statistika, pēdējos gados no Latvijas aizbraukuši vismaz 50 000 cilvēku jeb 2% Latvijas iedzīvotāju.
• • •
Tautiešu mēneša ietvaros Rīgā notiek Veltas Sniķeres dzejas vakars Tilti2, kur dzejniece, būdama arī indiešu deju speciāliste, lasot savus dzejojumus, izmanto skaistas un interesantas kustības. Tautiešu mēnesis - sadarbojoties Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Pasaules Brivo latviešu apvienībai un biedrībai Mēs - latvieši pasaulē - šogad notiek pirmoreiz. Plaša Veltas Sniķeres dzejoļu kopa iespiesta šā gada jūnija Karogā.
• • •
Ievērības vērts ir rakstnieka, bij. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēža Valda Rūmnieka, tagad Rīgas Latviešu biedrības vadītāja, naivais (kā viņš pats izsakās) jautājums: vai mēs nevarētu [2008. gadā], kad Latvijas Republikai apritēs 90. gadadiena, vienoties par kopēju latviešu pareizrakstību - gan Latvijā, gan kādreizējā trimdā, gan "Latvijas Avīzē", gan "Brivā Latvijā"?
• • •
Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktore Dr. Aija Priedīte, savā laikā čakla JG līdzstrādniece, analizējot latviešu valodas un izglītības situāciju Ārlatvijā, iezīmē trīs galvenās grupas - (1) veclatvieši (un viņu pēcnācēji), kas nokļūst Rietumos pēc II Pasaules kaŗa, (2) jaunlatvieši, kuŗi atstājuši Latviju pēc 1991. gada, (3) Ļoti dažādie Krievijas latvieši.
• • •
Kopš pag. gs. 90. gadu sākuma aktīva latviešu valodas mācīšana notiek Krievijas Federācijā (pēc Izglītības un zinātnes ministrijas programmas) - Maskavā un Sibīrijā (Omskas apgabala Augšbebru un Kurzemes Ozolaines ciemos, Krasnojarskā, tai skaitā Lejas Bulānā, kā arī Baškīrijā).
(re)
__________________________________________________________________
Nacionālā Mākslas muzeja Mazajā zālē notiek trimdā (Zviedrijā) mirušās mākslinieces Marijas Induss-Mucenieces (1904-1974) grafisko darbu (skaitā 30) piemiņas izstāde (2006.21.IX-22.X). Viņas darbi reproducēti arī JG.
• • •
Rīgas Latviešu Biedrības Baltajā zālē izstādītas (2006.28.IX-7.X) 24 Kalifornijā mītošā Kazimira Laura gleznas. Arī Kazimirs labi pazīstams mūsu lasītājiem.
• • •
Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana 1991. gadā - tā saucas no LR Ārlietu ministrijas archīva dokumentu oriģināliem sastāvošā izstāde Rīgas Galerijā. Mūsu lappusēs reproducētā (skat. JG246:50) gleznotāja Ilgvara Zalāna darbi izstādīti (2006.1.-31.VIII) Čechijas pilsētas Olomaucas galerijā Patro. Kā vēstī NRA (2006. 8.VIII), viņa grotesko gleznu vēstījums ir par identitātes meklējumiem jaunajā ekonomiskajā formācijā Eiropas Savienībā, par mūsu valsts pamatvērtībām.
(ib)
__________________________________________________________________
Rīgas Akadēmiskais krievu drāmas teātris, ārpus Krievijas vecākais krievu teātris pasaulē, pārdēvēts par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri. ASV mirušais aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Čehovs, rakstnieka Antona Čehovs brāļa dēls, 30. gados bijis cieši saistīts ar Rīgas krievu teātrī.
(re)
__________________________________________________________________
Starptautiskās keramikas akadēmijas (dib. UNESCO aizbildniecībā, 1952) - ar galveno mītni Arianas muzejā Ženevā - katru otru gadu rīkotais kongress šoreiz (2006.14-22.IX) notiek visās trīs Baltijas valstīs. Tā temats: Mūžizglītība. Piedalās 200 dalībnieku no 30 valstīm. Latvijas Nacionālās mākslas muzeja sarīkotajā izstādē ar akadēmijai piederošo mākslinieku darbiem no latviešiem piedalās Latvīte Medniece, Ilona Romule, Pēteris Martinsons un Juris Bergins.
(ib)
__________________________________________________________________
Nu jau pagājuši vairāki gadi, kopš mākslinieks Māris Bišofs no Ņujorkas atgriezies Latvijā, kur turpina izdot savus darbus grāmatās. Viņa otro Rīgā klajā laisto grāmatu My Latvia, Too (Atēna) atveŗ galerijā Istaba (2006.19.IX).
Foto: Ingrīda Bulmane
(ib)
__________________________________________________________________
Ilmāram Blumbergam ļoti ražens ir personālizstādes laikā (2004) Venēcijā pavadītais laiks. Tagad vairāk nekā 400 lpp. biezajā izdevumā Venecijas grāmatas (2006), kas (uzņēmēja Māra Bensona finansēts) laists klajā 500 eksemplāros, apkopoti mākslinieka 173 zīmējumi, 72 fotogrāfijas, 5 maskas un 3 šķīvji - ar Kultūras ministres Helēnas Demakovas ievadu (latviešu, angļu, itāļu un krievu valodā). Blumberga darbu fotogrāfs - JG lasītājiem pazīstamais Gvido Kajons. Visi ienākumi tiek ziedoti LNB ("Gaismas pils") Atbalsta fondam. Man Venēcija bija apskaidrība par laiku. Mēs visi esam mirstīgi, bet Venēcija stāv pāri laikam. Tā ir bistama un tajā pat laikā tik vilinoša. Katrs šajā "šķidrajā spogulī" [Josifs Brodskis] redz sevi, tāpec arī grāmatā tālu no sevis aiziet nevaru - tā Ilmārs Blumbergs.
(re)
__________________________________________________________________
Žurnālists Dainis Mjartāns, daudzus gadus Radio Brīvā Eiropa darbinieks, rakstu sērijā "Skarbā īstenība par Latgali" līdz ar Balvu rajona izpilddirektoru Andri Kazinovski ar dziļām bažām konstatē, ka Rīga un tās apkārtne ieguvusi 39% Eiropas Savienības finansējuma, bet Latgales reģions tikai 9%.
(re)
__________________________________________________________________
Varoņu piemiņas dienā (2006.22.6) Esplanādē atklāj tēlnieka Gļeba Pantelejeva pulkvedim Oskaram Kalpakam par tautas saziedotiem līdzekļiem (Ls 142 000) darināto pieminekli Pret straumi - tur simboliski tēlotā zobena smaile sašķeļ "naidīgo straumi". Laukuma izveidotājs - architekts Andris Veidemanis.
(ib)
__________________________________________________________________
Ziemeļu kaŗa laikā 18.gs. sākumā cars Pēteris I liek izpostīt tolaik Zviedrijas sastāvā atrodošās Vidzemi un Igauniju. Šajā sakarībā Vilnis Zariņš grāmatā Brīvības pievārtē (Rīgā: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2005), kas sastāv no filozofijas doktora publicistisko darbu un interviju izlases (1995-2001), citē pazīstamās vārdkopas agrāk nepamanīto turpinājumu no vēsturnieka S.M. Solovjova Istorija Rossiji s drevņeiših vremjon (Krievijas vēsture kopš senlaikiem) 3. grāmatas (Sankt Petersburg: Izdaņije "Obščestvennoj polzy", 1 266. lpp.). Minēto teritoriju izpostīšana notiek Šeremetjeva vadībā. Karavadonis bramanīgi ziņo savam pavēlniekam: ...ienaidnieka zemē [Vidzemē] vairs nav ko postit. Palikusi vēl pilsēta Rīga un dažas muižas pie pašas jūras (..) Govju un čuknu esam saķēruši milzum daudz (..) Govis tagad var pirkt par trīs mārkiem gabalā, aitas - par divām kapeikām, mazus bērnus par kapeiku, lielākus - par griveņiku, četrus gabalus pērk par mārku. Zariņš paskaidro, ka par čuknām krievi tolaik saukuši igauņus, kuŗus gan nespējuši atšķirt no latviešiem.
(re)
__________________________________________________________________
Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Eiropas Zinātnes un mākslas akadēmijā 2006.22.VII pasniegta Mazo valstu balva un 19.X piešķirta Coudenhove - Kalergu Europa Prize 2006.
• • •
Eiropas Kultūras balva mūzikas jomā savukārt pasniegta māksliniekiem, kuŗi ar savu mākslu pierādījuši, ka Eiropas ideja rada piemēru dažādu cilvēku mierīgai līdzāspastāvēšanai: mūsu operdziedātājai Elīnai Garančai un diviem vāciešiem - operdziedātājam Tomasam Kvastofam un čellistam Janam Fogleram.
(re)
__________________________________________________________________
Reputablā britu medicīnas žurnāla The Lancet interneta lapā (2006.12.X) publicēts jauns pētījums par bojāgājušajiem irākiešu civiliedzīvotājiem kopš amerikāņu invāzijas - 2,5% jeb 655 000 cilvēku. Pētījumam pamatā Džonsa Hopkinsa U. profesora Dr. Gilberta Burnama (Johns Hopkins Bloomberg School of Public Health) - sadarbībā ar astoņiem irākiešu ārstiem no Mustansīrijas U. Bagdādē - savāktie dati. Skaitlis ir vismaz 20 reizes lielāks nekā ASV prezidenta Buša publiski minētais.
• • •
No Latvijas faktu veiktās aptaujas uzzinām, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību atbalsta 78% Latvijas iedzīvotāju, Akustiskās koncertzāles - 71% un Laikmetīgās mākslas muzeja - 62%.
• • •
Pēc WEF (World Economic Forum) jaunākā gadskārtējā pētījuma, konkurētspējas (Global Competitiviness) ziņā Latvija pacēlusies līdz 36. vietai pasaulē. Igaunijas Statistikas pārvalde vēstī, ka vislielākais pašmāju iedzīvotāju skaits ir Lietuvā - 84%, Igaunijā to ir 68%, bet vismazāk Latvijā - 59%.
(re)
__________________________________________________________________
Irākas Antikvitāšu departamenta direktors (Abd alKarim Falih) 2006.27.VII vēstī, ka amerikāņi ar buldozeriem iznīcinājuši tūkstoš gadu vecu vēsturisku rajonu Al-Kāim pilsētiņā. Anbāras provincē, netālu no Sīrijas robežas, lai izveidotu futbola laukumu, neraugoties uz brīdinājuma zīmēm un žogu ap šo zemes daļu ar archeoloģiski svarīgiem objektiem no Abbasi ēras. Kopš amerikāņu invāzijas līdzīgā veidā jau agrāk iznīcinātas septiņas archeoloģisku izrakumu vietas.
(re)
__________________________________________________________________
Pateicoties emeritētā indiešu antropoloģijas profesora Kumara (Prabodh Kumar) atklājumam, pie Indijas literatūras apvāršņa parādījusies jauna zvaigzne - Babi Haldere (Baby Halder), mātes pamesta četru gadu vecuma, 12 gadu vecumā apprecināta ar ļaundarīgu vīru (kuŗš viņu pamet), pati kļūst par māti 13 gadu vecumā (pirmajam bērnam seko vēl divi). Halderes bengāļu valodā uzrakstītā autobiogrāfija [publicēta angļu valodā ar nosaukumu A Life Less Ordinary (Ne visai parasta dzīve)] guvusi ievērojamus literārus un arī komerciālus panākumus.
(re)
__________________________________________________________________
1,2 miljoni cilvēku dažādās valstīs apmeklējuši amerikāņu popzvaigznes Madonnas 60 koncertus, kur viņa dzied, piesieta pie liela, mirdzoša krusta, kas izraisa katoļu u.c. reliģisku grupējumu protestus, arī Maskavā attēlā redzamo pareizticīgo baznīcas fundamentālistu.
(re)
__________________________________________________________________
2006.23.IX lgaunijas prezidenta krēslā sēžas kādreizējā Igaunijas ārlietu ministra un pēdējā Igaunijas vēstnieka Rīgā (pirms krievu okupācijas) mazdēls, Igaunijas sociāldemokrātu partijas līderis Tomass Hendriks llvess (Toomas Hendrik Ilves) - Igaunijas vēstnieka ASV (1993-1996), ārlietu ministrs (1996-1998, 1999-2002), Ārlietu komitejas vicepriekšsēdētājs Eiropas Parlamentā, kur viņš ir Eiropas Sociālistu partijas (Party of European Socialists) loceklis. Pirms PSRS bruņoto spēku otrreizējās okupācijas viņa vecāki aizbēg uz Stokholmu, kur Tomasam lemts nākt pasaulē (1953), vēlāk pārceļas uz ASV, kur nākamais valsts prezidents iegūst bakalaura un maģistra grādus psicholoģijā (U. of Columbia, U. of Pennsylvania). Šo rindiņu rakstītājs aizvadītā gs. 80. un 90. gadu sākumā strādā kopā ar Tomasu Radio Brīvā Eiropa, kur viņš vada igauņu radioraidījumu redakciju. Tomass, tāpat kā visu trīs baltiešu redakciju darbinieku lielākā daļa, sadarbojas vienoti un savstarpēji draudzīgi kopīgā uzdevumā. Labi palicis atmiņā Tomasa labsirdīgi viltīgais smaids un mazliet zobgalīgā attieksme pret ikdienas rīta sēdēs (ar RBE vadītājiem) notiekošo, veselīgi ironiskais pasaules redzējums. Tomass Ilvess ir latviešu studentu biedrības Austrums (dib.1883, Maskavā) pirmais ārzemju loceklis.
 Toomas Ilves (Tomass Ilvess) Eesti Vabariigi Välisministerium |
(re)
__________________________________________________________________
Aizvadītā gs. 70., 80. un 90. gados Turcijas pazīstamākos rakstniekus vajā par viņu politisko pārliecību tādā mērā, ka ievietošanu cietumā viņi sāk uzskatīt par pagodinājumu. Sakarā ar Turcijas vēlmi iekļūt Eiropas Savienibā apstākļi uzlabojas un pat kurdiem kultūras jomā piešķiŗ ierobežotu autonomiju. Bet, tiklīdz par šā gada Nobela Prēmijas laureātu kļuvušais turku rakstnieks Orhans Pamuks ieminas (2005. II) Šveices žurnālistam, ka Turcijā noslaktēts miljons armēņu, un es esmu vienīgais, kas par to runā, viņu nosauc par nodevēju un apsūdz par turcisma nomelnošanu. Tas neattur turku prozisti Elifu Šafaku izteikties ne mazāk atklāti Turcijā pirmoreiz sasauktajā konferencē (Bilgi Universitātē Istambulā 2005.IX) par otomaņu armēņiem. Bet drīz vien sakarā ar "nācijas apvainošanu" savā sestajā un pēdējā romānā Baba ce Pic (Tēvs un bastards), kur armēņu izcelsmes tēls lieto neatlauto g-vārdu, t.i., genocidu (pret armēņiem), viņai 2006.21.IX jāstājas tiesas priekšā, kas gan populāro rakstnieci attaisno.
(re)
 Orhan Pamuk, Nobela Prēmijas (2006) laureāts. |
 Elif Šafak |
__________________________________________________________________
Kaut arī amazon.com visvairāk pārdoto grāmatu uzskaitē amerikāņa Hantera (James C. Hunter) pirms 10 gadiem publicētais, spiritiski ievirzītais romāns The Servant (Kalpotājs) ierindojas 6 855. vietā, 51 gadu vecais autors nebūt neskumst, jo joprojām gadā viņa darbu nopērk apmēram 25 000 interesenti. Bet pērngad no Saopaulo (Sao Paulo), Brazīlijā, saņemtā telefoniskā vēsts Hanteram ir kā lācim zemeņu oga - viņa (bez iepriekšējas sazināšanās) portugāļu valodā pārtulkotais romāns ar mainītu nosaukumu - Mūks un administrātors - kļuvis par tur visvairāk pirkto grāmatu. Brazīlijas bestselleru sarakstā vairāk nekā 70 nedēlas tā joprojām ir numero um (vismaz līdz š.g. septembrim), atstājot krietni aiz sevis pat O Codigo Da Vinci.
• • •
Nesalīdzināmi veiksmīgāk paveicas MIT (Massachusetts Institute of Technology) profesoram Čomskim (Noam Chomsky), kuŗa grāmata Hegemony or Survival: America's Quest for Global Dominance (2004) š.g. septembŗa pirmajā pusē amazon.com bestselleru sarakstā ieņem 160 722. vietu, bet nepilnas divas dienas pēc Venecuēlas prezidenta Šavesa (Hugo Chavez) uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā (2006.20.IX), kur, cita vidū, viņš silti iesaka iepazīties ar pazīstamā amerikāņu lingvista un vēsturnieka minēto grāmatu, tā uzšaujas uz 7. vietu. Pirms Hegemonia o supervivencia (spāņu izdevuma nosaukums) pavicināšanas gaisā ANO delegātu priekšā, Venecuēlas valsts līderis, pārmezdams krusta zīmi, pirmreizēji šajā augstajā forumā notitulē savu amata brāli Savienotajās Valstīs par pašu Sātanu: Ayer estuvo el diablo aqui. En este mismo lugar huele a azufre. En esta misma tribuna, el seńor presidente de los EEUU, a quien yo llamo el diablo, vino aqui hablando como dueńo del mundo (Vakar šajā vietā stāvēja pats Sātans. Un vēl šodien šeit ir jūtama sēra smaka. No šīs pašas tribīnes ASV prezidenta kungs, kam es devu Sātana vārdu, runāja tā, it kā visa pasaule būtu viņa īpašums). Aplausi pēc runas skanējuši piecas minūtes, daudziem valstu pārstāvjiem pieceļoties kājās - ziņa, kas ASV masu plašsaziņas avotos tiek noklusēta.
(re)
__________________________________________________________________
Pasniedzot (22.VIII) Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni pirmajam Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam (no kuŗa viņš atteicies 2000. gadā morālās un cilvēciskās pārliecības dēļ), Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsaka pateicību par viņa pivotālo nozīmi 1991.VIII puča laikā un nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā.
• • •
Vienreiz Ļeņina (1921./1922.) un divas reizes Staļina laikā (1932/1933 un 1946/1947) padomju valdība izraisa Ukrainā masveidīgu badu. 1932./1933.g. vien vardarbīgas pārtikas atsavināšanas dēļ lauku rajonos nomirst 6-10 miljoni ukraiņu - viens no briesmīgākajiem genocīdiem, dēvēts par holodomor, par ko tagad pirmoreiz publiskoti līdz šim slepenībā turētie 130 oficiāli dokumenti (vairāk nēkā 3 000 lpp.). Fakts par ukraiņu ekstermināciju Stalina laikā, tāpat kā PSRS ieklauto musulmaņu tautu, Donas kazaku, Volgas vāciešu, arī baltiešu, Rietumos visumā ir loti maz zināms, daļēji intereses trūkuma dēl, īpaši ASV.
• • •
Cerībā izbeigt vairāku mēnešu politisko krīzi Ukrainā, tās prezidents 2006.3.VIII paziņo, ka izvirzījis premjera amatam savu pretinieku "oranžās revolūcijas" laikā Viktoru Janukoviču. Prezidenta Juščenko rietumnieciski orientētā partija Mūsu Ukraina, nespēdama atbalstīt prokrievisko Jankoviču, pievienojas opozīcijai un 5 ministri iesniedz atlūgumus.
• • •
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili jūnija beigās atlaiž valdību, apsūdzot valsts ministru konflikta noregulēšanas jautājumos, Georgiju Haindravu, pārmērīgā lojalitātē pret Maskavu. Sastādīts jauns ministru kabinets premjerministra Zurabas Nogaideli vadībā. Kad par spiegošanu tiek arestēti četri Krievijas izlūkdienesta darbinieki, Maskava uzsāk sankciju ieviešanu pret Gruziju. Saknes pieaugošajam saspīlējumam meklējamas teritoriālajos konfliktos Dievidosetijā un Abhāzijā.
• • •
Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā (š.g. augusta beigās un septembra sākumā) notiek Islama konference, kur dalību ņem Krievijas Federācijas un aptuveni 10 musulmaņu valstu amatpersonas. Tās galvenie mērķi ir padziļināt savstarpējo dialogu un veicināt "daudzpolāras" pasaules radīšanu, novēršot ASV dominēšanu. Vērtības nevar uzspiest ar spēku. Irākas piemērs ir parādījis, ka demokrātija var būt tikai iekšējās attīstības rezultāts. Liberālās vērtibas nevar eksportēt kā automašīnas. Vienpolārā pasaule bez līdzsvara noved pie spriedzes un pilsoņkaŗa - tā, atklājot konferenci, norāda Tatarstānas prezidents Mintimers Šaimijevs.
(re)
__________________________________________________________________
Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Maija Meirāne (mm), Biruta Sūrmane (bs), Rolfs Ekmanis (re).
 Karoga novilkšana Rietumkrasta Vasaras vidusskolas Kursa abitūrijas dienā 2006. gada 2. augustā. |
