JG 236

Šī gadu simteņa ceturtā gadā,
Kad nemieri ikdienas kārtību bradā,
Šeit žurnāls mums pirmais no kārtējiem četriem,
Kur proza ar domu, kur dzeja bez metriem.
Kas lasa šīs rindas, tam pienākas paldies
Par laikraksta pirkšanu, vielu, ko lasi.
Bez avīzes savas tu svešumā maldies,
Šeit apdzejots žurnāls, kur raksti ar klasi.
Krājums ar numuru divi, trīs, seši
Autorus atnes, kas nav mums vairs sveši,
Vēl daži no zemes, kas tālu, bet tuva,
Kur kamenes dūc, kur saulē mirdz druva.
Par žurnāla tēmām, ko uzzināt gribiet,
Juris Žagariņš pastāstīs jums.
Bet rīmītes šīs, ko tagad jūs lasiet,
Ir tikai tāds nevainīgs pielikums.

JG 237

Pirmā pusgada pēdējā dienā
Pienācis žurnāls, kas gaidīts ar prieku.
To izlasīt nevaram rāvienā vienā,
Tam vērtības kods daudz lielāks par nieku.
Aiz Ilmāra krāsainā modernā vāka
Divdesmit autoru piesaka vārdu.
Ne visiem šeit vieta, tik minēsim dažus.
Ekmaņa temats Voice of America:
„Izlikties nācās, ka kungiem mēs klausām,
Bet darījām darbus, kas pienācās.”
Ezergaiļ’ Intas erudīts raksts
Atspolē Ainas Kraujietes dzeju.
Silenieks Juris, rakstvārdu profesors,
Apgaismo grāmatas kritikas gaismā.
Vēl jāredz jums spoža daudzkrāsu glezna
Kā mažora akords, kā vasaras saule.

JG 238

Gan vajadzību daudz ir mums,
Šeit maksājums, tur ziedojums;
Bet Jaunai Gaitai draugos būt
Gandrīz ir mūsu pienākums.
Par latviešu garu, kultūru, domu
Jaunā Gaita stāv mums uz vakts.
Ar autoriem saviem tā pilda šo lomu
Jau pusgadsimteni nākošgad.
Ar rudens krāsās mirdzošu vāku
Septembŗa numurs ir nācis klajā.
Vai labāku dāvanu iedomāt varam
Nākošam gadam, ne miesai, bet garam?

JG 239

Ar piecdesmit gadu gājumu plecos
Šeit žurnāls, kas aicina jaunos un vecos.
Tas rada mums atslodzi ikdienām sūrām,
Uzceldams tiltu starp zemēm un jūŗām.
Ar latviešu labākā grafiķa vāku
Decembŗa numurs nācis ir klajā.
Ja gribēsim zināt, kas rakstīts ir tajā,
Tad visiem mums garantēts ieguvums būs.
Ar veiksmīgu izdomu, pieredzē krātā,
Šeit vārdi starp citiem, ko paturēt prātā:
Ekmanis, Silenieks, Kronbergs un Avens,
Tiem darba cēliens pie laika jau slavens.

JG 240

Nav stundas, kas reiz nepienāktu,
Rit laika rats ar savu ritmu.
Daudz darbu mums vēl neiesāktu
Ar vieglu prātu: „Gan jau nu!”
Darbu lielu pirms piecdesmit gadiem
Iesāka Aivars, Valters un Jānis.
Tie redzēja ceļu tālu uz priekšu
Jaunajai Gaitai un Latvijai.
Laiku var vadīt visādos veidos:
Ar „teliju,” krogu vai sportu.
Bet lasot šo žurnālu, garants tiek dots:
Laiks nebūs ne zaudēts, ne izniekots.