Par Dievu līksmojiet, mēles; teiciet slavu Kungam un Jēram! Tautas un valodas, un ikkatra Radība, kurā ir Dzīvības dvaša. Lai cilvēks un zvērs kopā parādās Viņa priekšā un kopā godina Viņa vārdu!

Lai Nimrods, varenais mednieks, leopardu pie altāra sien un Kungam veltī savu šķēpu!

Lai Ismaēls tīģeri veltī un cildina brīvību, kurā Kungs ir to laidis!

Lai Bileāms ar ēzeli jāj, un svētī lai Kungs viņa ļaudis un lopus mūžīgai algai!

Lai Daniēls iznāk ar lauvu un slavina Dievu no visa spēka ticībā Kristum Jēzum!

Lai sludina Itamārs ar kalnu kazu un svētī Tā vārdu, kas kailajiem drēbes dod!

Lai Jakims un satīrs Dieva svētību izdejo dejā, dejā, dejā, dejā!

Lai Dāvids ar lāci svētī uzvaras sākumu Kungam, Kungam nevainojami pilnīgajam!

Alleluja, alleluja, alleluja Dieva sirdij un no neatdarināmā mākslinieka rokas, un no debesu arfas atbalss diženā, spēcīgā mīlībā! Alleluja, alleluja, alleluja!

Jo es Džefriju, savu kaķi, uzskatīt vēlos. Jo viņš ir dzīvā Dieva kalps. Pienācīgi ik dienas Tam kalpo. Jo, pirmajai Dieva godības zīmei Austrumos parādoties, viņš pagodina pa savam. Jo dara to, septiņas reizes augumu izlokot eleganti un veikli. Jo zina viņš, ka Dievs – viņa glābējs. Jo Dievs ir svētījis viņu ar kustību bagātību. Jo nav nekā mīlīgāka par Džefrija mieru atpūtā. Jo es esmu pārņemts no kaķa, tā skaistuma lieliskā, tas rosina mani teikt Visvareno Dievu.

Jo Pele radība ir, kam izcila drosme piemīt. Jo tiešām tā ir – ja Kaķis peļu mātīti tvers, tad tēviņš neaizbēgs vis, bet stāvēs, draudot un izaicinot: jā, palaid meiteni vaļā un cīnies ar mani, ja esi tik diženi varens! Jo Pele radība ir, kam izcila drosme piemīt. Jo Peles raksturs ir labs.

Jo puķes ir lielas svētības. Jo puķes ir lielas svētības. Jo puķēm ir savi eņģeļi, pat Dieva radības vārdi. Jo puķes daudzina Dievu un pretnieku aiztur ar sakni. Jo puķu valoda pastāv. Jo puķes ir īpaša Kristus dzeja.

Jo mani apsūdz tieši tāpat kā Pestītāju, kad sacīts tika, ka Viņš ir bez prāta. Jo kārtības sargi ir naidā ar mani un uzraugs dauza mani ar rungu. Jo tas muļķa vīrs, muļķa vīrs ir pret mani un nevaid rados ar mani un manu saimi. Jo es esmu divpadsmit grūtībās, bet Viņš, kas no Jaunavas dzimis, atpestīs mani no visām, atpestīs mani no visām.

Jo H ir gars un tāpēc tas ir Dievs.

Jo K ir karalis un tāpēc tas ir Dievs.

Jo L ir labestība un tāpēc tas ir Dievs.

Jo M ir mūzika un tāpēc tas ir Dievs.

Un tāpēc tas ir Dievs.

Jo instrumenti nāk ik pēc savas rīmes.

Jo obojas rīmes ir smuki buki pēc savas kārtas.

Jo obojas rīmes ir mēness sēnes pēc savas kārtas.

Jo arfas rīmes skanās, zvanās pēc savas kārtas.

Jo arfas rīmes zvanās, manās pēc savas kārtas.

Jo šķīvju rīmes ir šķindā, rindā pēc savas kārtas.

Jo šķīvju rīmes ir garā, sparā pēc savas kārtas.

Jo flautas rīmes ir jaunas laumas pēc savas kārtas.

Jo flautas rīmes ir mēmas, lēnas pēc savas kārtas.

Jo fagota rīmes ir varenas, garenas pēc savas kārtas.

Jo cimboles rīmes ir žēlīgas, vēlīgas pēc savas kārtas.

Jo klarnetes rīmes ir ķītras svītras pēc savas kārtas.

Jo trompetes rīmes ir skaņas maņas pēc savas kārtas.

Jo Dieva trompete svētīts prāts iraid un visi Debesu instrumenti tāpat. Jo Dievs, Tēvs visvarenais, arfu spēlē neizmērojami dižu un melodisku. Jo šajā laikā beidzas viss ļaunums un ir aprimuši pat velni. Jo cilvēks šo laiku samanīt spēj, kad viss ir kluss un dvēselē miers.